16.februārī pēc gadiem ieilgušas atlikšanas stājas spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Kioto protokols, kas paredzēts globālās sasilšanas ierobežošanai.
Kas ir Kioto protokols? (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līgums stājas spēkā, neskatoties uz Austrālijas pretestību, kas, tāpat kā ASV, atteicās to ratificēt, iebilstot, ka protokolā nepamatoti nav iekļautas tādas lielas attīstības valstis kā Ķīna un Indija. Kas ir Kioto protokols? Tas ir līgums, par kuru dalībvalstu valdības vienojās 1997.gadā ANO konferencē, kas notika Japānas pilsētā Kioto. Līgums paredz, ka laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam attīstītās valstis samazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju par 5,2 procentiem, salīdzinot ar apjomiem, kādi tie bija 1990.gadā. Saskaņā ar ANO datiem kopumā protokolu ir ratificējusi 141 valsts. Vai tas ir pirmais šāda veida līgums? Valstu valdības sākotnēji vienojās ierobežot klimata izmaiņas 1992.gadā Riodežaneiro notikušajā "Zemes sammitā". Šajā tikšanās reizē valstu vadītāji pieņēma ANO Vispārējo konvenciju par klimata izmaiņām (UNFCCC), kas paredzēja līdz 2000.gadam stabilizēt gāzu emisijas līmeni 1990.gada robežās, bet šai konvencijai nebija saistoša spēka. Kioto protokols turpina iepriekšējā dokumenta iestrādes un ir pirmā likumīgi saistošā vienošanās ar mērķi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju. Vai tam ir likuma spēks? Kioto protokols stājas spēkā visās to ratificējušajās valstīs, sākot ar 16.februāri, jo ir izpildīti divi nosacījumi - saņemts atbalsts no vismaz 55 valstīm un atbalsts no attīstītajām valstīm, kuras rada vismaz 55 procentus no kopējā oglekļa dioksīda emisiju apjoma. Kopš Krievija 2004.gada novembrī ratificēja protokolu, tagad tam ir atbalsts no valstīm, kuras veido 61,6 procentu no kopējās gāzu emisijas. ASV, kas ir pasaules lielākā piesārņotāja, protokolu nav ratificējusi, uzskatot, ka tā īstenošana ir pārāk dārga un ka tas nepamatoti apiet jaunattīstības valstis. Kā tas tiks īstenots? 2001.gada sanāksmē Vācijā dalībvalstu vides ministri vienojās, ka valstīm, kas 2012.gadā nebūs izpildījušas vienošanos, būs jāveic paredzētais emisiju samazinājums, kā arī papildu samazinājums 30 procentu apmērā, sākot ar 2013.gadu. Finansiālu sankciju iespēja šajā sakarā tika noraidīta. Vai visām valstīm vajadzēs samazināt gāzu emisiju par 5,2 procentiem? Nē, tikai 39 relatīvi attīstītākajām valstīm 2008.-2012.gadā ir plānoti konkrēti emisiju samazinājuma līmeņi, vadoties pēc UNFCCC iestrādātā principa, ka pasaules bagātākajām valstīm vajadzētu uzņemties iniciatīvu. Katrai valstij ir noteikti atšķirīgi emisiju samazinājuma līmeņi, piemēram, Krievijas mērķis ir panākt gāzu emisiju nostabilizēšanos 1990.gada līmenī, bet Eiropas Savienība cer sasniegt astoņu procentu samazinājumu. Kādas sekmes ir pašlaik? Daudzas valstis atpaliek no protokola mērķiem. UNFCCC sekretariāta informācija liecina, ka Spānijas un Portugāles gāzu emisijas līmenis 2002.gadā par 40,5 procentiem pārsniedza 1990.gada rādītāju. Turpretī bijušajās komunistiskā bloka valstīs gāzu emisiju apjomi ir strauji samazinājušies, pateicoties padomju ēras rūpniecības sabrukumam. Tā, piemēram, Krievijā emisijas ir samazinājušās par 38,5 procentiem. Kas ir siltumnīcas efektu izraisošās gāzes? Tās ir gāzes, kas uzkarsē zemes atmosfēru, galvenokārt oglekļa dioksīds (CO2). Protokolā iekļauti arī metāns (CH4) un slāpekļa oksīds (N2O). Arī rūpnieciskās gāzes hidrofluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC) un sēra heksafluorīds (SF6) ir iekļauti protokolā. Kā valstis varēs to izpildīt? Eiropas Savienība 2005.gada janvārī ieviesa jaunu kārtību, kuras ietvaros apmēram 12 tūkstoši rūpnīcu un elektrostaciju saņēma oglekļa dioksīda kvotas. Ja tās tiek pārsniegtas, iespējams iegādāties papildu kvotas vai arī maksāt soda naudas, bet, ja kvotas netiek iztērētas, tās iespējams pārdot. Kvotu cena ES tirgū šobrīd ir apmēram 7,2 eiro (5,06 lati) par tonnu. Vai ir kādi citi mehānismi? Kioto protokols piedāvā arī citus "elastīgus mehānismus", ar kuru palīdzību pildīt protokola prasības, nesamazinot gāzu emisijas apjomu. Starp tiem ir "tīras attīstības mehānisms", kas paredz, ka attīstītās valstis var saņemt prasību izpildes atvieglojumus, finansējot videi draudzīgu tehnoloģiju, piemēram, saules enerģijas izmantošanu. Atvieglojumus varēs saņemt arī tās valstis, kas finansēs mežu atjaunošanu trešās pasaules valstīs.