Zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Tukuma rajonā, kur tas sasniedza 7,1%, Rīgā - 8,2%, Jūrmalā - 8,4%, Daugavpilī bezdarba līmenis bija 9,2%, Jelgavā - 9,6%, Ventspils rajonā - 9,7%, Talsu rajonā - 10,1%, Valmieras rajonā - 10,1%, Ventspilī - 10,2%, Jelgavas rajonā - 10,3%, bet Limbažu rajonā - 10,5%.

Augstākais bezdarba līmenis 2009.gada martā reģistrēts Rēzeknes rajonā, kur tas sasniedza 23,1% atzīmi, Ludzas rajonā bezdarba līmenis bija 19%, Rēzeknē - 17,8%, Balvu rajonā - 17%, Dobeles rajonā - 16,7%, Preiļu rajonā - 16,5%, Krāslavas rajonā - 15,3%, Kuldīgas rajonā - 14,2%, Aizkraukles rajonā - 13,7%, Jēkabpils rajonā - 13,5%, Liepājā - 13,0%, bet Liepājas rajonā - 12,9%.

Kā ziņots, reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009.gada marta beigās bija 10,7%, salīdzinot ar 2009.gada februāri tas paaugstinājies par 1,2% punktiem, jo februārī bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5%.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 13 037 cilvēkiem. Tā NVA uzskaitē 2009.gada marta sākumā bija 103 731, bet marta beigās - 116 768 bezdarbnieki.

Marta beigās NVA datubāzē bija reģistrētas 1895 aktuālas vakances, vispieprasītākie ir intervētāji, pārdošanas konsultanti, gāzmetinātāji, kuģu remontatslēdznieki, tirdzniecības aģenti, pavāri un montāžas darbu atslēdznieki.

NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos martā piedalījās 25 649 bezdarbnieki, no tiem dalību pasākumos martā sāka 20 449 bezdarbnieki. Martā profesionālajā apmācībā, pārkvalifikācijā vai kvalifikācijas paaugstināšanā piedalījās 1652 cilvēki, algotos pagaidu darbos piedalījās 1650 cilvēki, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos - 20 876 cilvēki, pasākumos noteiktām personu grupām - 1449 cilvēki, divi cilvēki piedalījās apmācībā pie darba devēja, bet pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai piedalījās 20 cilvēki.

Karjeras konsultācijas 2009.gada martā saņēmuši 7543 cilvēki.

NVA direktore Baiba Paševica stāsta, ka martā visvairāk bezdarbnieku bija ar profesionālo un ar vispārējo vidējo izglītību, attiecīgi 38,4% un 28,5%. Starp bezdarbniekiem ar augstāko izglītību visvairāk ir inženieru, ekonomistu, skolotāju, juristu, tehnologu. Kā bezdarbnieki ir reģistrējušies arī 408 uzņēmējdarbības speciālisti.

Bezdarbnieku aprindās visvairāk ir bijušo palīgstrādnieku, mazumtirdzniecības veikalu pārdevēju, celtnieku un autovadītāju. Kā darba zaudēšanas iemesls visbiežāk tiek minēta darbinieku skaita samazināšana, strukturālās izmaiņas vai darba procesa optimizēšana, ražošanas apjoma sarukšana.

26,5% no bezdarbnieku kopskaita ir vecumā no 45 līdz 54 gadiem, 22,7% - vecumā no 25 līdz 34 gadiem un 22,2% - vecumā no 35 līdz 44 gadiem, informē Paševica.

NVA direktore piekrīt, ka krīzes laikā nepieciešams veicināt darbaspēka konkurētspējas paaugstināšanu. "Pat ja kvalifikācijas paaugstināšana īstermiņā nedod iespēju atrast darbu, ilgtermiņā kvalificētam un motivētam darbaspēkam būs izšķirīga nozīme," uzsver Paševica.