Novembris ir septītais mēnesis, kurā inflācijas rādītājs uzrāda kritumu.

Inflācijas kāpums apstājās vasaras sākumā. Oktobra gada inflācija bija 13,8%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada oktobri, samazinājās par 0,4%. Precēm tas saruka par 0,6%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,2%.

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,4%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām novembrī bija cenu kritumam degvielai, dārzeņiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam siltumenerģijai. Lielākajai daļai pārējo preču un pakalpojumu cenas bija stabilas vai mainījās nedaudz.

Degvielas cenas mēneša laikā samazinājās vidēji par 12,8%. Straujāk kritās benzīna cenas jeb par 14,2%, bet dīzeļdegviela kļuva par 9% lētāka.

Cenas kritās dārzeņiem par 4,5%, augļiem par 1,1%, sieram par 3,3% un bezalkoholiskajiem dzērieniem par 1,3%. Akciju ietekmē lētāki kļuva tabakas izstrādājumi (-0,5%).

Atlaides rudens un ziemas kolekcijai noteica cenu kritumu apaviem par 2,5% un apģērbiem par 0,5%.

Siltumenerģija novembrī sadārdzinājās vidēji par 6%. No pārtikas precēm nozīmīgākais cenu pieaugums bija zivīm un zivju izstrādājumiem par 3,9%.

Dārgāki kļuva pasažieru sauszemes transporta, atpūtas, sporta, tūrisma, ēdināšanas un ambulatorie pakalpojumi. Palielinoties izmaksājamo pensiju vidējam apmēram, pieauga maksa par uzturēšanos pansionātos.

Cenas pieauga īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm, galvenokārt mazgāšanas līdzekļiem, sporta un atpūtas piederumiem, mēbelēm, grīdsegumiem, traukiem, medikamentiem un medicīnas precēm, kā arī personīgās aprūpes precēm.

Lētāka kļuva mājokļa īres maksa brīvajā tirgū, mājokļa remonta pakalpojumi, apdrošināšana, sanatoriju un viesnīcu pakalpojumi, automašīnu iegāde un aviobiļetes.

Atlaižu ietekmē cenas kritās galvenajām sadzīves ierīcēm, mājsaimniecības tekstilizstrādājumiem, rotaļlietām, velosipēdiem, automašīnu rezerves daļām, mobilajiem tālruņiem, TV, audio, video un foto iekārtām un citur neklasificētām personīgām lietām.

Patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps novembrī strauji samazinājās.

Visvairāk jeb par 0,89% to ietekmēja degviela, kurai cenas strauji kritās pretstatā cenu kāpumam pērn, un pārtikas preces jeb par 0,88%, kas sadārdzinājās ievērojami mazāk nekā pirms gada.

12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 15,7%.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova norādīja, ka Novembrī Latvijā pieredzēta šim periodam neierasta deflācija: salīdzinājumā ar oktobri, cenas vidēji kritušās par 0.4%. Savukārt, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri, cenas ir pieaugušas par 11.8%, kas nozīmē, ka kopš maija, kad gada inflācija sasniedza augstāko punktu pēdējo desmit gadu laikā, tā jau ir mazinājusies par 5,7 procentu punktiem. Turklāt jāatzīmē, ka iespējamo vēl straujāko gada inflācijas kritumu ierobežojis rudenim raksturīgais energotarifu paaugstinājums.

Sākoties sezonas atlaidēm un krītot pieprasījumam, cenas ir mazinājušās apģērbiem un apaviem. Svarīgi atzīmēt, ka naftas cenas pasaules tirgos turpina krist: naftas WTI kotējumi jau ir zem 45 ASV dolāriem par barelu, un esošās tendences ļauj sagaidīt arī turpmāku naftas cenu samazinājumu. Šim scenārijam realizējoties, degvielas cenas Latvijā varētu tuvināties 50 santīmiem par litru, kas vēl vairāk mazinās spiedienu uz inflāciju. Pēdējā mēneša laikā degvielas cenas vidēji kritušas par 12,8%, kas bija galvenais deflāciju veicinošais faktors novembrī.

Neapšaubāmi, ekonomiskā lejupslīde un straujš patēriņa kritums turpinās sekmēt cenu kritumu vienām preču un pakalpojumu grupām un daudz lēnāku cenu kāpumu citām. Tirgus apstākļos, kad patērētāji dramatiski pārskata savus tēriņus, vairākiem uzņēmējiem nāksies samazināt cenas gan tad, kad uzliktie uzcenojumi to atļauj, gan arī tad, ja būtu jāstrādā ar zaudējumiem.

Bieži vien dzirdams, ka cilvēki nejūt, ka gada inflācija valstī būtu samazinājusies. Pirmkārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada cenām, pieaugums joprojām ir diezgan iespaidīgs. Otrkārt, ļoti būtiski, ka tādām precēm un pakalpojumiem, kuriem ir lielākais īpatsvars cilvēku patēriņa grozā, - piemēram, ar mājokli saistītu izdevumu, atsevišķu pārtikas produktu, - cenas vēl joprojām patiešām turpina pieaugt.

Acīmredzot - nākamgad gada inflācija noteikti sasniegs viencipara skaitli. Pat vairāk – deflāciju (cenu kritums mēneša laikā) mēs varētu pieredzēt ne tikai vasaras mēnešos vien. Novembra statistika parāda, ka šobrīd ekonomiskie procesi Latvijā nav salīdzināmi ar tiem procesiem, ko varējām vērot pēdējos 10-15 gados.