Situācijā, kad pasaules ekonomiskā lejupslīde sasniegusi globālus apmērus, var tikt realizēti mēģinājumi ar nepamatotu baumu kampaņu destabilizēt valsts finanšu sistēmu, atzīst Drošības policija (DP).
Reaģējot uz baumām par situāciju Swedbank, DP sākusi monitoringu (199)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
DP veic rūpīgu situācijas monitoringu saistībā ar Latvijas ekonomiskās un finanšu situācijas stabilitāti un iespējamiem mēģinājumiem destabilizēt minēto situāciju, sacīja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa.
Savukārt aktīva darbība tiek sākta gadījumā, ja iegūtā informācija ļauj secināt, ka baumas par būtisku finanšu tirgus dalībnieku problēmām tiek mērķtiecīgi un organizēti izplatītas ar mērķi graut uzticību Latvijas finanšu sistēmai, norādīja DP pārstāve.
Kā šodien intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" sacījis bankas vadītājs Māris Avotiņš, pēdējā nedēļā uzvirmojušās baumas par it kā "Swedbank" finanšu problēmām ir pilnīgi nepamatotas, par ko liecina arī visi svarīgākie bankas rādītāji.
Avotiņš atzinis, ka pēdējās nedēļas laikā vairāki lielie klienti ir vērsušies bankā, lai iegūtu informāciju par šīm baumām. "Tomēr vienlaikus mēs pašreiz arī paši pie viņiem ejam un izstāstām, kāda ir situācija. Pirmais, ar ko sākt, ir tas, kas tad ir bankas stabilitātes svarīgākās lietas. Viens ir pašu kapitāls - cik īpašnieki iemaksājuši un cik banka pati nopelnījusi. Ja ir pietiekams pašu kapitāls, tad jebkādos turbulentos ūdeņos var izstūrēt cauri. "Swedbank" gadījumā pašu kapitāls ir gandrīz 600 miljoni latu - tas ir tikpat daudz, cik nākamiem diviem konkurentiem kopā. Proti, tie ir 12,66%, bet pēc starptautiskiem kritērijiem jābūt vismaz 8 %. Tātad mums ir ļoti liela rezerve. Šis rādītājs ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2006.gadu, kad bija 9%-10%," sacījis bankas vadītājs.
"Otrs svarīgs kritērijs bankas darbībai ir bankas likviditāte, vai banka spēj segt klientu īstermiņa prasības. Šis normatīvs banku biznesā ir ne mazāk kā 30%, bet mums tie ir virs 40%. Visbūtiskākais ir tas, ka mums likvīdo aktīvu apjoms ir gandrīz tikpat liels, cik ir pieprasījuma depozīti. No šāda viedokļa bankas likviditātes pozīcija ir viena no stiprākajām, kāda jebkad bankai bijusi. Svarīgi ir arī tas, kā Latvijas "Swedbank" būvē kredītportefli, kas ir pietiekami liels. Proti, lielu daļu no tā esam finansējuši ar aizņēmumiem no mātesbankas, kura tālāk finansējas finanšu tirgos. Mēs vienmēr esam pieturējušies pie principa, ka, ja izsniedzam kredītu uz ilgu termiņu, arī piesaistām finansējumu uz ilgu termiņu," teica Avotiņš.
Avotiņš uzsvēris, ka baumām par bankas finanšu stāvokli viennozīmīgi pamata nav. "Ja paskatāmies globālās turbulences, tad šobrīd par jebko var baumot, piemēram, vai saule rīt uzlēks vai ne. Svarīgi ir, ka rādām faktus un šodien varbūt izstāstām daudz vairāk par biznesa iekšieni, nekā stāstījām pirms sešiem mēnešiem, - bet tas tāpēc, ka jūtamies pārliecināti par savu biznesu. Turklāt ir viegli šaubīties, ja neko nesaprot. Šobrīd arvien vairāk klienti un arī pašas bankas sāk saprast, ka šis ir mirklis, kad veidojas ilgtermiņa attiecības, kad klienti notic bankai, banka notic klientam, un tas saistīts ar kredītu izsniegšanu, ieguldījumiem."
Tikmēr laikraksts "Diena" raksta, ka Latvijas lielākā banka "Swedbank", gaidot vēl lielāku ekonomikas bremzēšanos 2009.gadā, nākamgad iecerējusi samazināt darbaspēka izmaksas, īstenojot dažādus optimizācijas pasākumus, arī darbinieku atlaišanu, atzinusi bankas Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga. Tiek lēsts, ka dažādi darbaspēku resursu optimizācijas soļi varētu skart 5%-10% no "Swedbank" strādājošiem.