Dienvidu tilta garantija uz trīs gadiem (307)

Atšķirība ir cenā – Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības darbi pašvaldībai izmaksās vairāk nekā 100 miljonus latu, bet kopā ar otrās kārtas celtniecību, ieskaitot kredītprocentus, kas jāmaksā bankai, izmaksas tiek lēstas pat līdz pusmiljardam latu. Tas ļauj runāt par būvnieku dotās garantijas nesamērīgumu attiecībā pret būves kopējām izmaksām un sabiedrisko nozīmi.

"Garantija ir plašs jēdziens – ir garantija materiāliem, ir garantija mūsu darbam, kas ir trīs gadi. Tā kā tilta būvniecībā ir izmantoti dažādi materiāli, tad arī pastāv dažādas garantijas materiāliem," Neatkarīgajai atrunājas Dienvidu tilta projekta vadītājs Dmitrijs Bahmanovs. Savukārt RD Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības plānošanas un attīstības nodaļas vadītājs Eduards Raubiško pēc ilgas tincināšanas atzīst, ka trīs gadu garantija esot bijusi lielākā, ko varējuši izspiest no būvfirmām. "Ja mēs prasītu tilta būvniecībai, pieņemsim, 10 gadu garantiju, tad ar mums neviens līgumu neslēgtu," uzskata par projektu atbildīgā pašvaldības amatpersona.

Šobrīd būvnieki izmanto Būvniecības likumā noteikto, ka minimālā garantija ir divi gadi. Valsts un pašvaldību pasūtītājus likums ierobežo vien noteikt īsāku garantijas laiku, bet ne attiecībā uz garantijas termiņa griestiem, kas teorētiski var sasniegt arī desmitus gadu. To, ka līgumos parādās smieklīgi mazais divu un trīs gadu garantijas termiņš, viņi skaidro ar būvfirmu diktātu, kurām vaļu dod izdevīgā likuma norma. Par būvniecības nozari valsts mērogā atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) nespēj izskaidrot, kāpēc spēkā esošā likumdošana rakstīta tā, lai jautājumā par būvju garantijas laiku būtu maksimāli izdevīga celtniekiem, nevis pasūtītājiem, kas miljonu projektos galvenokārt ir valsts un pašvaldības.

"Būvfirmas izmanto šo minimālo divu gadu termiņu, jo to nav izdevīgi palielināt. Citās valstīs pastāv līdzīga prakse," Neatkarīgajai atzīst EM Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts. Viņaprāt, Būvniecības likumā noteiktais plānošanas un arhitektūras uzdevuma divu gadu minimālais derīguma termiņš būtu jādiversificē – darbam jānosaka viens derīguma termiņš, materiāliem cits. Šāds grozījums jau ministrijas kuluāros neoficiāli esot apspriests un, iespējams, nākotnē tiks īstenots. Kad – atbildīgā amatpersona nevar atbildēt, jo konkrētības plānos nav.

Tikmēr biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs uzskata, ka tik vērienīgai un dārgai būvei kā Dienvidu tilts trīs gadu garantija ir pietiekami liela. "Garantija tiek likta tikai tāpēc, ka pastāv kādi riski, bet tas nenozīmē, ka tiltam pēc trim gadiem uzreiz kaut kas notiks," mierina V. Birkavs. Viņš uzskata, ka celtniecības firmām tiltu nemaz nav izdevīgi būvēt nekvalitatīvi. "Dienvidu tilta un Gaismas pils būvniecībā iesaistīti visnozīmīgākie būvnieki. Šādiem cilvēkiem darba kvalitāte ir goda lieta. Ja kāds no viņiem izgāžas tik lielā projektā, tad prestižs tiek zaudēts uzreiz. Varu apgalvot droši – šie cilvēki dara savu darbu pēc labākās apziņas un nekvalitatīvs darbs nav viņu mērķis."

Neatbildēts tomēr paliek jautājums, kādēļ tādā gadījumā būvfirmas gatavas atbildību uzņemties tikai nerakstīti, bet līgumā uzstāj uz garantijas termiņu, kas nav ilgāks par trim gadiem. Plānots, ka Dienvidu tiltu uzturēs RD Satiksmes departamenta struktūrvienība Rīgas tilti. Būvētāji uzskata, ka tilts bez liela kapitālā remonta kalpos līdz pat 100 gadiem. Par spīti negatīvajam kontekstam, kādā Dienvidu tilts tapis, visas būvniecībā iesaistītās puses to nebūt nevēlas dēvēt par dārgāko tiltu un atzīst, ka šis ir bijis lētākais un izdevīgākais tilta būvniecības piedāvājums.

Neatkarīgā aizvadītajā nedēļā novēroja, ka uz tilta un tā estakādēm šobrīd rit pēdējie lielie būvniecības darbi. "Gaidām sausāku laiku, lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt veidot hidroizolāciju. Kad tas tiks pabeigts, tiltu varēs noasfaltēt un laist ekspluatācijā," stāsta Dienvidu tilta projekta vadītājs D. Bahmanovs. Runājot par tilta milzīgo sadārdzinājumu, viņš stāsta, ka vainojama ir augstā inflācija, darba algu kāpums būvniecībā, kā arī materiālu izmaksas. "Būvniecībai nepieciešamie metāli vien ir sadārdzinājušies gandrīz divkārt. Tik, cik naudas līgumā prasījām, tik arī saņēmām, un ne par santīmu vairāk. Taču kopumā būvniecības laikā nav radušās lielas problēmas, viss notiek raiti pēc grafika."

E. Raubiško norāda, ka Dienvidu tilta pirmās kārtas izmaksas, kurās ietilpst projektēšana un būvēšana, bija plānotas 85 miljoni latu. "Taču augstā inflācija mainījusi kopējās izmaksas un pirmās kārtas projekts sadārdzinās par aptuveni 51 miljonu latu. Tilta būvniecības līgumā bija atruna par inflācijas sadārdzinājumu, kas pārsniedz 2%. Ja tā šo robežu pārsniedz, tiek veikti sadārdzinājumu kompensējošie aprēķini," stāsta speciālists. Viņš arī kliedē nesen izskanējušās baumas par to, ka tilts varētu būt maksas.

D. Bahmanovs stāsta, ka Dienvidu tilta otrās būvniecības kārtas līgums praktiski jau noslēgts un darbi tiks sākti augustā. Tiks pārbūvēts Slāvu dzelzceļa tilts, kā arī izveidots Lubānas, Krustpils un Piedrujas ielas šķērsojuma trīslīmeņu transporta mezgls, līdzīgi kā Krasta ielā. "Otrā būvniecības kārta būs ļoti sarežģīta – Slāvu dzelzceļa pārvada vietā būs jāuzbūvē jauns tilts, vienlaikus šajā vietā saglabājot nepārtrauktu transporta plūsmu. Šobrīd esošo četru braukšanas joslu vietā būs astoņas, tiks izbūvēti gājēju un velosipēdistu ceļi, kā arī četri lifti." Otrās kārtas būvniecībai ir atvēlēti trīs gadi.

Tilta būvniecības projekta vadītājs piebilst, ka par Dienvidu tilta trešo kārtu (šajā stadijā iecerēts sakārtot satiksmi no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai) vēl nekas nav zināms, jo nav nedz finansējuma, nedz arī izsludināta konkursa. Rīgas domē cer, ka Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību izdosies sākt 2009. gadā un pabeigt divu gadu laikā. Taču tas būs atkarīgs no zemju īpašumu atsavināšanas un atklātā konkursa rezultātiem.