Uzņēmējdarbības aktivitātes kritums atspoguļojas statistikā par reģistrēto komercsabiedrību skaitu, turklāt Latvijā ir vislielākais maksātnespējīgo uzņēmumu relatīvais rādītājs.
Jaunu uzņēmumu arvien mazāk, maksātnespējīgo vairāk (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gada četros mēnešos Latvijā reģistrētas 4739 jaunas komercsabiedrības, kas ir par 8% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika periodā. Pērn janvārī?aprīlī kopējais jaundibināto uzņēmumu skaits sasniedza 5146, liecina SIA Lursoft dati. Lai arī vidējais mēneša rādītājs uzņēmumu dibināšanā bijis 1184, martā un aprīlī tas tikai nedaudz pārsniedza 1000. Arī maijā aktivitāte nav pieaugusi – līdz 19. maijam bija reģistrēti 544 jauni uzņēmumi, kas ļauj prognozēt mēneša kopējo skaitu ap 1000. Pērn maijā fiksēti tika 1284. Visticamāk, vasaras mēnešos aktivitāte būs vēl mazāka, tādējādi vidējais viena mēneša laikā reģistrēto uzņēmumu daudzums varētu būt mazāks nekā 1000, līdzīgi kā jau tika pieredzēts 2007. gada decembrī.
Apskatot Lursoft statistiku par reģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem sadalījumā pa rajoniem, var redzēt, ka visos rajonos četrarpus mēnešu laikā reģistrēts vairāk uzņēmumu nekā likvidēto, tādējādi aktīvo komercsabiedrību skaits palielinājies visā Latvijā. Rīgas rajonā līdz šā gada 19. maijam reģistrēti 3428 uzņēmumi, un nākamajās vietās ar attiecīgi 199 un 194 ir Jelgavas un Daugavpils rajons. Liepājas rajonā šis skaits sasniedz 187. Vismazāk uzņēmumu šogad reģistrēts Balvu un Alūksnes rajonā – attiecīgi 18 un 22.
Turpinās iepriekšējā gada tendence, ka ārpus Rīgas un Rīgas rajona dibināto uzņēmumu skaits palielinās nedaudz straujāk nekā galvaspilsētā. 2008. gada janvārī?maijā Rīgā un Pierīgā reģistrēti 64,3% jaundibināmo komercsabiedrību, 2007. gadā šis īpatsvars bija 68%, bet 2005. un 2006. gadā ? 70%. Neraugoties uz to, reģionos ar uzņēmējdarbības attīstību joprojām veicas krietni sliktāk nekā Latvijas galvaspilsētā. Uz 1000 iedzīvotāju visvairāk uzņēmumu ir Rīgā un Pierīgā, savukārt vismazāk Krāslavas, Daugavpils un Ludzas rajonā, turklāt šajos rajonos uzņēmumu un iedzīvotāju īpatsvara rādītājs salīdzinājumā ar Rīgas rajonu ir gandrīz trīs reizes mazāks. Skatoties pēc komersabiedrības juridiskās adreses, visvairāk darbojošos jeb nelikvidēto uzņēmumu ir Rīgas rajonā – 52,6% no visiem Latvijas uzņēmumiem.
Šā gada 1. janvārī stājies spēkā Maksātnespējas likums, un valstī tika ieviests jauns Maksātnespējas reģistrs. Līdz ar to iepriekš iesāktie maksātnespējas procesi tiek izskatīti saskaņā ar likuma Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju prasībām, bet jaunuzsāktie procesi tiek veikti atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām. Lursoft dati liecina, ka 2008. gada pirmajos četros mēnešos reģistrēto maksātnespējas lietu skaits palielinājies par 14,3% salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu. Šo lietu daudzuma pieaugums gan vairāk saistāms nevis ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, bet gan ar iepriekšējos gados neatrisinātajām problēmām uzņēmumu reģistrācijā.
Kā liecina kredītinformācijas un parādu iekasēšanas firmas Verband der Vereine Creditreform pētījums, pērn Latvijā bijis visstraujākais maksātnespējīgo uzņēmumu skaita pieaugums starp jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijā maksātnespējīgo uzņēmumu apjoms palielinājās par 8,3% līdz 1272 vienībām. Arī šogad Latvija varētu būt līderos pēc maksātnespējas rādītāja, jo ekonomiskās izaugsmes tempu krituma ietekmē varētu pieaugt maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, īpaši būvniecības un nekustamā īpašuma jomā.