TVNET jautā: Kāpēc cīņa ar inflāciju pagaidām nav tik veiksmīga, kā vēlētos? Atbild: Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenā analītiķe Olga Ertuganova Augstā inflācija šobrīd ir viens no galvenajiem izaicinājumiem gandrīz visā pasaulē. Pēdējo nedēļu laikā gan ECB prezidents Žans Klods Trišē, gan FRS priekšsēdētājs Bens Bernanke deva nepārprotamu signālu, ka inflācija Eirozonā un ASV ir izvirzītas, kā prioritārās problēmas. Ir gan saprotams - pie komforta līmeņa 2%, inflācija ASV un Eirozonā ir attiecīgi 3,9 un 3,6%. Vairākās attīstības valstīs centrālās bankas konsekventi īsteno ierobežojošo monetāru politiku, lai samazinātu inflāciju. Tiesa gan, pastāvot naftas kotējumiem virs 130$ par bareli un strauji pieaugot lauksaimniecības preču cenām pasaules tirgos, cīņa ar inflāciju pagaidām nav tik veiksmīga, kā vēlētos.
Latvijā inflācijas līmenis ir viens no augstākajiem pat attīstības valstu vidū. Maija laikā cenas Latvijā vidēji ir pieaugušas par gandrīz 1%, kā rezultātā gada inflācija ir jau sasniegusi 17,9%. Šajā mēnesi vislielāko ietekmi uz cenu pieaugumu ir atstājis dārzeņu sadārdzinājums un degvielas cenu pieaugums, turpināja sadārdzināties komunālie pakalpojumi.
Runājot par inflācijas perspektīvām, jāsaka, ka mēs nevaram būt tik droši par to ātru samazinājumu šogad. Ņemot vērā Latvijas lielo atkarību no ekonomiskajiem procesiem pasaulē, mēs nevarēsim izvairīties no ”importētas” inflācijas. Turklāt, joprojām nav skaidrs, cik ilgi vēl turpināsies administratīvi regulējamo cenu kāpums Latvijā. Vienīgais un ļoti būtiskais, kas varētu līdzēt mazināties inflācijai, ir patēriņa intensitātes kritums pašu mājās. Jau tagad tas sekmējis cenu mazināšanos atsevišķiem pārtikas produktiem. Visdrīzāk - turpmāk šī tendence tiks novērota arī citās preču un pakalpojumu grupās (piemēram, apģērbiem un apaviem).

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, patēriņa cenas pieauga par 17,5%, tai skaitā precēm - par 17,6%, bet pakalpojumiem - par 17,3%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada maijā, salīdzinot ar šā gada aprīli, palielinājās par 0,9%. Precēm cenas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem - par 1%.

2007.gada maijā, salīdzinot ar 2007.gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6%.

12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 13,8%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām šā gada maijā bija cenu sadārdzinājumam degvielai un dārzeņiem. Degviela kļuva vidēji par 4,4% dārgāka, visstraujāk cenas pieauga dīzeļdegvielai - par 6,4%. Galvenokārt sezonālu faktoru dēļ dārzeņu cenas pieauga vidēji par 22,1%, jo tirdzniecībā nonāca jaunā raža.

Dārgāka kļuva augu eļļa un tauki - par 3,5%, bezalkoholiskie dzērieni - par 2%, maize un graudaugu izstrādājumi - par 0,7%, zivis un zivju izstrādājumi - par 0,8%. Par 1,8% pieauga alkoholisko dzērienu cenas, īpaši alum.

Turpināja sadārdzināties komunālie pakalpojumi - ūdens piegāde par 3,8%, kanalizācija par 3,2%, atkritumu izvešana par 4,4%, maksa par siltumenerģiju par 1% un citi mājokļa uzturēšanas pakalpojumi.

Dārgāki kļuva ēdināšanas pakalpojumi, īpaši kafejnīcās, bāros un restorānos. Sadārdzinājās mājas aprūpes, kultūras, atpūtas un sporta pakalpojumi, kā arī ambulatoro un personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi, dārgāka kļuva personīgo transportlīdzekļu ekspluatācija.

Cenas pieauga grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, medikamentiem, mājdzīvnieku barībai, aviobiļetēm, sporta un atpūtas piederumiem.

Akciju iespaidā lētāk maksāja piens un piena produkti - par 0,5%, siers - par 3,2%, kā arī makaroni, putnu gaļa un sulas. Samazinājās vidējais cenu līmenis augļiem. Lētāki kļuva arī apģērbi, personīgās aprūpes preces, ziedi, mobilie telefoni, televizori, datu apstrādes iekārtas.

Patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja palielināties. Visvairāk to veicināja dārzeņi, kuriem bija vērojams straujš cenu kāpums pretstatā cenu kritumam pērn. Pērn ar sezonas ciklu saistītais cenu pieaugums visnozīmīgākais bija aprīlī. Straujāk nekā pirms gada cenas pieauga degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem, ūdens piegādei un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī ēdināšanas pakalpojumiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, vērojams IKP kritums par 4,5%.

IKP pieaugums šā gada sākumā ir būtiski samazinājies pēc vairāku gadu straujas izaugsmes.

IKP izmaiņas veicināja apjomu kāpums šādās nozarēs: transporta un sakaru nozarē, kuras īpatsvars IKP struktūrā ir 10,4%, - par 9,6%, būvniecībā (īpatsvars IKP - 6,7%) - par 9,1%.

Savukārt apstrādes rūpniecībā (īpatsvars IKP - 10,4%) un tirdzniecībā (īpatsvars IKP - 21,4%) vērojams samazinājums attiecīgi par 4,1% un 0,8%.

Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni privātā galapatēriņa lielākās izdevumu grupas bija - pārtika (īpatsvars privātā galapatēriņa struktūrā - 26%), kas pieaugusi par 15,8%, mājokļa uzturēšana (īpatsvars privātā galapatēriņa struktūrā - 12%), kas veidoja kāpumu par 17%, kā arī kultūras un atpūtas nozare (īpatsvars privātā galapatēriņa struktūrā - 8,7%), kur apjomi palielinājās par 33,5%.

Savukārt izdevumiem sakaros (īpatsvars privātā galapatēriņa struktūrā - 4,8%) bija vērojams kritums par 3,2%.

Salīdzināmajās cenās bruto pamatkapitāla veidošana pieaugusi par 5,1%, ko ietekmējis būvniecības kāpums par 9,1% un nefinanšu investīciju palielinājums par 2%.

Preču un pakalpojumu eksporta kopējo pieaugumu ir ietekmējis preču eksporta palielinājums par 5,6% (veido 69% no kopējā eksporta) un pakalpojumu eksporta kāpums par 8,5%.

Preču un pakalpojumu importa kopējais apjoms ir krities, kas skaidrojams ar preču importa (veido 82% no kopējā importa) samazinājumu par 5,4%, lai gan par 18,1% ir pieaudzis pakalpojumu imports.

CSP provizoriskie - iepriekšējā novērtējuma dati, kas tika publiskoti 9.maijā, liecināja, ka Latvijas IKP pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo ceturksni, pieaudzis par 3,6%.

Kā ziņots, pagājušajā gadā Latvijas IKP pieauga par 10,2%.

Aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu IKP apjoms palielinājās par 8%.

IKP 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, pieauga par 11,9%. Tas bija straujākais gada kopējais IKP pieaugums Latvijas vēsturē pēc neatkarības atjaunošanas.