Kā šodien žurnālistiem norādīja "Paus Konsults" pārstāvji, uzņēmuma datubāzē atrodas aptuveni 200 000 parādu lietu, no kurām 90% ir fiziskas personas, bet 10% - juridiskas.

Vidēji mēnesī tiek saņemti līdz 10 000 pieteikumu, reģistrēti vairāk nekā 60 krāpšanas gadījumi, kad, uzdodoties par citu personu, tiek iegūti telefoni, kā dēļ par parādnieku kļuvis nevainīgs cilvēks.

Kopējā nodotā parādu summa pēdējos trijos gados sasniegusi 37,5 miljonus latu, bet atgūtā summa sasniedz 22,5 miljonus latu. Sadarbības partneriem pagājušajā gadā atgūti aptuveni desmit miljoni latu.

Kā norādīja "Paus Konsults" valdes loceklis Mārcis Katajs, summas, ko personas ir parādā uzņēmumiem, ir lielas. Šī situācija liek meklēt risinājumus, kā parādnieku skaitu samazināt, un kredītreitinga ieviešana ir preventīvs pasākums, lai nākotnē šādas problēmas nerastos.

"Privātpersonu kredītreitings ļaus kompānijas vadībai vieglāk definēt kritērijus darbiniekiem, kas izvērtē kredīta izsniegšanas iespējas, kā arī atvieglos darbu darbiniekiem, kuri strādā ar klientiem. Turklāt kredītreitings ļaus daudz kvalitatīvāk izvērtēt potenciālā klienta maksāšanas disciplīnu," uzsver Katajs.

Kā pastāstīja "Paus Konsults" datu apstrādes speciāliste Baiba Jaunliniņa, pagājušā gada laikā ir divkāršojies parādnieku skaits. Tas skaidrojams ar to, ka pēdējā gada laikā pieaudzis patēriņa kredītu skaits un šos kredītus cilvēki uztver vieglprātīgāk nekā hipotekāros, jo cilvēku apziņā pastāv mīts, ka patēriņa kredīts ir "vieglāks" kredīts.

Tai pašā laikā, "ja kādreiz mums nebija parādu piedziņas lietas hipotekārajiem kredītiem, tad pašlaik to skaits sāk pieaugt", piebilda Katajs.

Privātpersonu kredītreitings tiek izstrādāts, ņemot vērā visu "Paus Konsults" sadarbības partneru sniegto informāciju par debitoru, kā arī piedziņas laikā iegūto informāciju. Tiek ņemti vērā 24 kritēriji, piemēram, vai parādu nokārtojis pats parādnieks vai trešā persona, vai parādniekam ir kāda bīstama atkarība - alkohols, azartspēles, psihotropās vielas, vai parādniekam ir pastāvīga dzīvesvieta, vai parādnieks samaksājis parādu pēc pirmā brīdinājuma.

Informācija par personām netiek izpausta trešajām personām. Uzņēmumiem ir pieejams tikai galarezultāts - personas iedalījums kādā no pieciem līmeņiem, kur A ir laba atmaksas disciplīna, B - apmierinoša atmaksas disciplīna, C - persona atrodas piedziņas procesā, D - slikta atmaksas disciplīna, bet E - ļaunprātīgs nemaksātājs.

Kredītreitings patlaban liecina, ka maksāšanas disciplīnas situācija ir ļoti kritiska, jo lielākajai daļai parādnieku kredītreitings nesasniedz pat C līmeni. Patlaban A līmenis ir 6,7%, B - 16,9%, C - 5,4%, D - 44,3%, E - 26,7% parādnieku.

Lai arī parādu piedziņas process nepārtraukti tiek uzlabots, parādu piedziņai nodoto lietu skaits turpina augt un parādu piedziņa kļūst arvien sarežģītāka. Tādēļ, lai apzinātu reālo situāciju parādnieku jomā, tika veikts pētījums par parādnieka sociāldemogrāfisko portretu.

Pētījums atklāja, ka no visiem parādniekiem 57% ir vīrieši un 43% - sievietes. 49% parādnieku ir vecumā no 26 līdz 49 gadiem, bet 31% - vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

No visiem datubāzē esošajiem parādniekiem 72,3% dzīvo Latvijas reģionos un tikai 27,7% - Rīgā. Neskaitot Rīgu un Rīgas rajonu, vislielākais parādnieku skaits ir Liepājā un tās rajonā - 6,2%, Jelgavā un tās rajonā - 5,5%, Daugavpilī un tās rajonā - 5,3%, Ventspilī, Talsos, Ogrē un to rajonos - 3,1%. Pārējos Latvijas rajonos parādnieku skaits ir zem 3%.

Vislielākais skaits parādnieku - 82% - strādā privātajā sektorā. Valsts sektorā strādā 12%, bet 6% parādnieku ir pensionāri.

43,9% parādnieku ir parādā summu, kas mazāka par 100 latiem, bet 42,6% ir parādā naudas summu no 101 līdz 500 latiem. Visbiežāk šī neatdotā naudas summa ir par patēriņa precēm un pakalpojumiem. 0,9% parādnieku ir parādā no 5001 līdz 100 000 latu.

"Paus Konsults" parādnieku datubāzē "Risk.lv" iekļauti aptuveni 200 000 parādu lietu, un kompānijas sadarbības partneri ir tādas Latvijā pazīstamas kompānijas kā "Hansabanka", "SEB banka", "Parex banka", "Norvik banka", "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiāle, "Sampo banka", "Hansa līzings", "Nelss līzings", "Lateko līzings", "BIG", "Tele2", "Neste Latvija", "Oriflame Latvija", Banku augstskola u.c.