Andrējeva informē, ka šādu kārtību no mums prasot Eiropas Saveinība (ES).

"Ar laiku "Latvenergo" varēs noteikt gala tarifus lielajiem patērētājiem, un tad radīsies iespēja tos noteikt ātrāk, taču es negribu teikt, ka tāpēc tarifi kļūs zemāki. Uzņēmumam nevajadzēs gaidīt trīs četrus mēnešus, kamēr tarifu projektu izskata regulators. Tādējādi, kolīdz "Latvenergo" izpildīs visus tos darbus, kas viņiem ir jāveic, lai paši varētu noteikt tarifus, mēs to arī atļausim darīt," laikrakstam skaidroja Andrējeva. Viņa piebilda, ka gadījumā, ja attiecīgais tarifs būs noteikts nepamatoti augsts, regulators saglabāšot iespēju to atcelt.

Arī "Latvijas Gāze" (LG) saņems šādu iespēju pašai noteikt gala tarifus lielajiem patērētājiem. Skaidrs, ka arī dabasgāzes tarifi tādā gadījumā lielajiem lietotājiem augs straujāk, jo regulators vairs nevarēs uzņemties bufera lomu, kaut kādu laiku novilcinot jauno tarifu spēkā stāšanos, skaidroja regulatora vadītāja.

Db aptaujātie rūpniecības uzņēmumi, uz kuriem izmaiņas attiektos, atzīst, ka izmaiņas nez vai samazināšot energoresursu cenas, drīzāk paaugstināšot, jo Latvijā šajā tirgū ir monopols. Tādēļ uzņēmēju vidū atbalsta jauninājumam nav. "Mūsu gadījumā tas ir blefs un Latvijā nekad nestrādās, jo nav iespējas izvēlēties ne alternatīvu elektrības, ne gāzes piegādātāju," tā izmaiņas komentē sauso būvniecības maisījumu ražotāja "Sakret" direktors Andris Vanags.

Viņaprāt, lai kā Eiropa runātu par gāzes un elektrības tirgus integrāciju Eiropā, Latvijā un pārējās Baltijas valstīs tas nebūs iespējams. Lai jauns gāzes vai elektrības piegādātājs ienāktu Baltijā, tam reāli vajag savu infrastruktūru, bet šis tirgus nav tik liels, lai jaunā infrastruktūra atmaksātos.

Ļaut monopolam brīvi noteikt tarifus nozīmē lielas problēmas, uzskata agrofirmas "Tērvete" vadītājs Modris Goba. Viņaprāt, ļaujot pašiem uzņēmumiem noteikt tarifus, būtu gaidāmi nepārdomāti un nekontrolējami tarifu paaugstinājumi, turklāt jāatceras, ka energoresursu cenas ir vienas no primārajām inflācijas veicinātajām.

Tiesības "Latvijas gāzei" pašai lemt par tarifiem lielajiem lietotājiem neatbalsta arī uzņēmums "Rīgas siltums". Uzņēmuma preses sekretārs Andris Sproģis norāda, ka, palaižot tarifus brīvsolī, samazināšoties caurspīdīgums un var gadīties, ka katram uzņēmumam ir "sava sarunāšana". Turklāt "Rīgas siltuma" apkures tarifi tiek regulēti, izveidotos absurda situācija, ka, piemēram, dabasgāzei, kuras izmaksas veido virs 80% no apkures gala izmaksām, cenas mainās brīvi un bieži, bet siltuma tarifus maina regulators.

Piedevām dabasgāzes izmantošanai alternatīvas arī neesot, uzsver Sproģis, jo mazuta izmantošana apkurei izmaksā apmēram 30% dārgāk.