PVN izkrāpšanas shēma gaļas pārstrādē atklāta pēc pārbaudes "Triālā" (2)

Šo aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju apstiprināja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Vinets Veldre, kuru par pārbaudes rezultātiem šodien informējusi VID Galvenā muitas pārvalde. VID Komunikāciju nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga ziņas par to, ka aizdomās tiek turēts "Triāls", ne noliedza, ne apstiprināja. "Savas kompetences ietvaros skatīsimies, ko darīt," teica Veldre, piebilstot, ka, pēc viņa domām, tiem, kas ir vainīgi nodokļu izkrāpšanā no valsts, ir jāsēž cietumā. Aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties ar "Triāla" valdes priekšsēdētāju un vienīgo īpašnieku Ludvigu Tribocki, lai uzklausītu viņa viedokli par notikušo. Kā ziņots, Tribockis ir partijas "Jaunais laiks" deputātu kandidātu saraksta līderis pašvaldības vēlēšanām Ogrē. "Triāla" filiāles "Valmieras gaļas kombināts" direktors Māris Cers noliedza uzņēmuma iespējamo saistību ar PVN izkrāpšanu. "PVN izkrāpšanas shēma "Triālā" nav atrasta," apgalvoja Cers. Jautāts par VID pagājušajā nedēļā veikto pārbaudi uzņēmumā, Cers norādīja, ka VID regulāri veic pārbaudes uzņēmumos, arī "Triālā". Kā sacīja kāds liellopu gaļas audzētājs, kurš vēlējās palikt anonīms, aizdomas par "Triālu" gaļas ražotājiem ir jau labu laiku, ņemot vērā, ka ar šī uzņēmuma starpniecību pērn jūlija beigās un augustā Latvijā tika ievesta salīdzinoši lēta gaļa. Arī tikšanās laikā ar iepriekšējo Ministru prezidentu Induli Emsi (ZZS) un tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem gaļas ražotāji norādījuši uz "Triāla" darbībām. "Bija zināms, ka tas ir saistīts ar "Triālu", taču nevienu publiski vārdā nesaucām, jo nebija pierādījumu," atzina gaļas ražotājs. Tomēr tikšanās laikā ar Finanšu policijas pārvaldes direktoru Juri Timšānu uzskaitīti visi gaļas pārstrādes uzņēmumi, par kuriem lauksaimniekiem ir aizdomas. Starp tiem bijis arī "Triāls". Emsis atzina, ka neatminas, vai ražotāji tikšanās laikā būtu norādījuši uz "Triālu", kas ir pietiekami liels uzņēmums, lai tam nepievērstu pastiprinātu uzmanību. "Ja tas būtu minēts, tad reakcija būtu momentā," teica ekspremjers, vienlaikus apšaubot "Triāla" iespējamos pārkāpumus PVN izkrāpšanā. Pēc Emša domām, tik lieli uzņēmumi parasti nenodarbojas ar šādiem pārkāpumiem. "Tā ["Triāls"] ir pietiekoši nopietna firma," teica Emsis. Viņš VID paziņojumu saista ar "Triāla" konkurentu darbībām. "Triāls" apgrozījuma ziņā ir lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Latvijā. Saskaņā ar provizoriskajiem uzņēmuma 2004.gada darbības rezultātiem, gaļas pārstrādātāja neto apgrozījums pērn sasniedzis aptuveni 16 miljonus latu, bet peļņa - aptuveni 110 000 latu. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" datu bāzē pieejamo informāciju, "Triāla" neto apgrozījums 2003.gadā bijis 14,84 miljoni latu, bet 2002.gadā - 14,1 miljons latu. Kompānija 2003.gadu noslēdza ar zaudējumiem 105 247 latu apmērā. 2002.gadā gaļas pārstrādātājam bija peļņa - 32 692 lati. Kā sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe, apgrozījuma ziņā "Triāls" ir lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums, taču tikai tādēļ, ka tas nodarbojas ne tikai ar gaļas pārstrādi, bet arī ar tās importu. Tādejādi uzņēmums ar gaļu apgādā ne tikai sevi, bet arī citus gaļas pārstrādātājus. "Triāls" ir otrs lielākais gaļas pārstrādātājs aiz AS "Rīgas miesnieka". "Cīņa par tirgu ir nežēlīga," atzina speciāliste. Viņa norādīja, ka, ņemot vērā pārstrādātos apjomus, "Triālam" ir labas kvalitātes produkcija par salīdzinoši zemu cenu, ko citiem uzņēmumiem nav izdevies panākt. Ņemot vērā viņas rīcībā esošo informāciju, Gulbe pieļāva, ka ir vēl daži uzņēmumi, kas "dara kaut ko līdzīgu", tomēr "tādu nav daudz". Viņa norāda, ka šāda veida darbības ir grūtāk veikt uzņēmumos, kuriem ir vairāki īpašnieki, kā arī akciju sabiedrībās. "Ir jāsaprot arī, ka ir dažāda veida cilvēki un dažiem liekas, ka par naudu var nopirkt visu," sacīja Gulbe, izsakot pieļāvumu, ka "Triāla" īpašniekam šķitis, ka "spēs visu nokārtot". Kā ziņots, saskaņā ar VID sniegto informāciju pagājušajā nedēļā, pārbaudot kādu Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumu, tajā uzieta automašīna ar vairāk nekā 18 tonnām 26 906 eiro (Ls 18 909) vērtu cūku pusliemeņu, kas pārbaudāmajam uzņēmumam nepiederēja. Gaļas krava Latvijā bija ievesta no Polijas, tās saņēmējs un arī īpašnieks pēc pavaddokumentiem bijis kāds Latvijas uzņēmums, kas, pēc VID domām, uzskatāms par fiktīvu. Fiktīvās firmas direktors savu saistību ar šo darījumu VID noliedza. Viņš atzina, ka par nelielu samaksu 2005.gada sākumā atļāvis uz sava vārda reģistrēt konkrēto uzņēmumu. VID secinājis, ka gaļas pārstrādes jomā jaunatklātajā krāpšanas shēmā varētu būt iesaistīti uzņēmumi, kuri importē gaļu caur fiktīviem uzņēmumiem un tā izvairās no PVN maksāšanas. Pēc pagājušā gada 1.maija stājušās spēkā izmaiņas likumdošanā, kas nosaka, ka par kravu 18% PVN maksā tās pirmais pārdevējs. Šīs izmaiņas savā labā sākuši izmantot negodprātīgi ļaudis, proti, prece tiek ievesta valstī un pārdota fiktīvam uzņēmumam, kurš 18% nodokli nesamaksā. Īstais preces pircējs caur šo fiktīvo uzņēmumu mantu iegādājas jau par krietni zemāku cenu. VID amatpersonas gaļu aizturējušas un patlaban turpina pārbaudes, lai noskaidrotu valstij nodarītā kaitējuma apjomu, shēmā iesaistītajos uzņēmumos noteiktu auditu un mēģinātu atklāt šajās nelikumībās vainīgās personas. Pēc pārbaužu pabeigšanas VID varētu lemt par krimināllietas ierosināšanu. VID līdz šim nebija nācies saskarties ar šādas PVN izkrāpšanas shēmas lietošanu gaļas pārstrādes sfērā, tāpēc šajā jomā tā uzskatāma par jaunu. Pagājušā gada jūnijā VID atklāja līdzīgu mēģinājumu nemaksāt PVN par tomātiem, kas ievesti no Polijas. Jau ziņots, ka lauksaimnieki iepriekšējos gados vairākkārt vērsa valdības un tiesībsargājošo institūciju uzmanību uz iespējamiem pārkāpumiem gaļas tirgū. Pērn saasinājās problēmas tieši liellopu gaļas sektorā, lai gan arī cūkgaļas ražotāji norādīja uz neskaidrībām tirgū. Nozarē strādājošie pauda neapmierinātību, ka pārstrādātāji no ražotājiem iepērk gaļu par salīdzinoši zemu cenu. Brīžiem gaļas iepirkuma cenu kritums notika pēkšņi un no vietējiem ražotājiem gaļa netika iepirkta vispār vai arī tās tirdzniecība notika nelielos apjomos. Tajā pašā laikā pārstrādātāju norādītās oficiālās importa gaļas iepirkuma cenas bija augstākas, nekā tās cenas, ko par gaļu piedāvāja vietējie ražotāji. Speciālisti toreiz norādīja, ka notiekošajam Latvijas gaļas sektorā nav ekonomiska skaidrojuma.