Šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisija vēl neatbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim liegtu saņemt procentu maksājumus.
Pagaidām Karginam un Krasovickim neatņems procentu maksājumus (169)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, izstrādāti Kredītiestāžu likuma grozījumi, kuri paredz ierobežojumus no pakārtotajām saistībām, tostarp subordinētajām saistībām, izrietošu maksājumu izmaksai gadījumā, ja izmaksas veic banka, kas saņēmusi valsts atbalstu.
Tas nozīmē, ka gadījumos, kad banka ir saņēmusi valsts atbalstu, subordinētos noguldījumus nevarēs nedz izņemt, nedz saņemt par tiem procentu maksājumus līdz brīdim, kamēr valsts atbalsta sniegšana bankai tiek pārtraukta. Finanšu ministrija rosina piemērot šīs normas ar atpakaļejošu spēku - arī tām kredītiestādēm, kuras valsts atbalstu saņēmušas pirms attiecīgās Kredītiestāžu likuma normas spēkā stāšanās.
Komisijas deputātiem šodien radās šaubas, vai finanšu ministra Eināra Repšes (JL) priekšlikums nenovedīs pie tā, ka abiem bijušajiem bankas akcionāriem vēl būs jāizmaksā soda procenti.
"Valsts kaut ko ir palaidusi garām un tagad sāk rīkoties, taču, labu gribot, mēs varam iekulties vēl lielākās nepatikšanās," sacīja deputāts Kārlis Leiškalns (TP).
Arī bijušais finanšu ministrs Atis Slakters (TP) atzina, ka politiski šo normu atbalsta, taču vēlas dzirdēt juridisku izvērtējumu. Deputāts Imants Kalniņš (TB/LNNK) uzsvēra, ka minētā norma ir jāiekļauj likumā, taču ne ar atpakaļejošu datumu. "Konkrētā situācija, par ko visi ir nobažījušies, ir amatpersonu atbildība," sacīja Kalniņš.
Komisija šodien nolēma uz nākamo sēdi aicināt finanšu ministru un Finanšu ministrijas pārstāvjus, lai sniegtu skaidrojumus par normas pieņemšanu ar atpakaļ ejošu spēku.
Kā šodien raksta laikraksts "Dienas Bizness", patlaban vienīgā banka, kas kopš pagājušā gada nogales saņem apjomīgu atbalstu, ir valsts rokās nonākusī "Parex banka". Tādējādi patlaban faktiski ir runa par to pakārtoto kapitālu, ko "Parex banka" piesaistījusi no bijušajiem lielākajiem bankas akcionāriem Valērija Kargina, Viktora Krasovicka, kā arī viņu ģimenes locekļiem.
Saskaņā ar "Parex bankas" 2008.gada pārskatu līdz valsts atbalsta sniegšanai novembrī bankas akcionāri un viņu ģimenes locekļi kopumā bija ieguldījuši 18 miljonus latu un 40,05 miljonus eiro (28 miljonus latu) jeb kopā ap 46 miljoniem latu.
Kapitāls piesaistīts ar sešu mēnešu Rigibid likmi plus 3% latiem - kopējā likme ap 12,7%, trīs mēnešu Euribor plus 4,55% eiro - patlaban kopējā likme ir ap 5,3%, kā arī fiksētām likmēm - 11% un 12% gadā - eiro kredītiem.
Vēl 2007.gada beigās bankas akcionāri bija noguldījuši 42,3 miljonus latu ar vidējo likmi 17,6% gadā, bet par situāciju uz 2008.gada beigām datu nav.
Kargina un Krasovicka pārstāvis laikrakstam, paužot abu bijušo akcionāru viedokli par plānotajiem likuma grozījumiem, atzīmēja, ka iecerētā norma par atpakaļejošu spēku, pirmkārt, nebūs pozitīvs signāls investoriem, bet, otrkārt, nepieciešamības gadījumā to varēs apstrīdēt Satversmes tiesā. Tāpēc Latvija riskē tikt ievilkta daudzos tiesvedības procesos.
Tiesa, abi bankas bijušie akcionāri norāda, ka tas ir vispārējs viedoklis un vēl nenozīmē, ka šāda tiesvedība tiks ierosināta.
Kargins un Krasovickis vienlaikus atgādināja, ka bez bankas akcijām, ko tie nodeva valstij, un depozītiem bankām, bankā kopumā palika 160 miljoni nesadalītās peļņas, ko abi akcionāri varēja sadalīt dividendēs.
"Visi paziņojumi, ka bijušie akcionāri izņēmuši noguldījumus no bankas, ir pilnīgi meli un neatbilst patiesībai," uzsvēra Kargins un Krasovickis.
Tāpat patiesībai neatbilst izskanējusī informācija, ka viņi ik mēnesi no depozītiem saņemot virs 300 000 latu.