Inflācijas kāpums apstājās vasaras sākumā. Septembra gada inflācija bija 14,9%. Oktobris ir jau piektais mēnesis, kurā inflācijas rādītājs uzrāda kritumu.

Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī, salīdzinot ar šā gada septembri, palielinājās par 1,2%. Precēm tas pieauga par 1,6%, bet pakalpojumiem - par 0,2%.

Pagājušā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,2%.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām oktobrī bija cenu kāpumam siltumenerģijai un dabasgāzei, sezonas cenu kāpumam dārzeņiem, kā arī cenu kritumam degvielai.

Sākoties apkures sezonai, siltumenerģija sadārdzinājās vidēji par 16,5%. No 1.oktobra vidēji par 68,9% pieauga maksa par dabasgāzi.

Cenas pieauga dārzeņiem - par 16,4%, gaļai un gaļas izstrādājumiem - par 1,4%, bezalkoholiskajiem dzērieniem - par 2,1%, augu eļļai un taukiem - par 1,9%, zivīm un zivju izstrādājumiem - par 1%, īpaši zivju konserviem, un, noslēdzoties akcijām, arī sieram - par 3,6%.

Lētāki kļuva augļi - par 4%, kartupeļi - par 2,5%, cukurs - par 2,6%. Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem - par 1,2%, saldumiem - par 1,5%, maizei un graudaugu izstrādājumiem - par 0,3%, kā arī vīniem - par 1,8%.

Degvielas cenu vidējais līmenis oktobrī kritās par 4,6%.

Sadārdzinājās ar transportlīdzekļu uzturēšanu saistīto administratīvi regulēto pakalpojumu cenas. Dārgāki kļuva apģērbi, apavi, īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības preces, īpaši mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi, mēbeles un mājokļa iekārtas, aviobiļetes, grāmatas un finanšu pakalpojumi.

Akciju ietekmē cenas kritās medikamentiem, kā arī medicīnas un personīgās aprūpes precēm. Lētāki kļuva velosipēdi, automašīnu rezerves daļas, mobilie telefoni, foto tehnika, datu apstrādes iekārtas, skaņas un attēla ieraksta līdzekļi, sporta un atpūtas piederumi.

Cenas samazinājās telekomunikāciju pakalpojumiem. Sakarā ar ziemas sezonu lētāki kļuva viesnīcu un sanatoriju pakalpojumi.

Patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps turpināja samazināties. 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 15,9%.

Visvairāk to ietekmēja pārtikas produktu, ūdens piegādes un citu ar mājokli saistīto pakalpojumu, ēdināšanas pakalpojumu lēnāka sadārdzināšanās nekā pirms gada, kā arī degvielas cenu samazināšanās pretstatā cenu kāpumam pērn.

Kā norādīja "Nordea Markets" eksperts Andris Lāriņš, pasaulē jau kādu laika inflācijas spiediens ir samazinājies.

"Tieši tādēļ centrālās bankas var atviegloti uzelpot un ķerties pie ekonomikas atbalstīšanas ar procentu likmju pazemināšanu," skaidroja eksperts. "Ja pavasarī daudzām valstīm draudēja stagflācija - ekonomikas izaugsme samazinās, bet cenas aug un likmes nevar pazemināt, lai neradītu vēl lielāku inflāciju, tad rudenī situācija visā pasaulē ir kardināli mainījusies."

Kā iemeslu tam viņš min patērētāju pesimismu, ko nosaka vairāki apstākļi - daudzās pasaules valstīs samazinās mazumtirdzniecības apjomi, ir vērojams energoresursu cenu kritums, kas balstās uz prognozēm par globālās ekonomikas izaugsmes tempu kritumu, un finanšu sektors piedzīvo krīzi.

"Latvijā pamatā tagad ir tieši tādas pašas tendences. Mēs redzam lētāku degvielu uzpildes stacijās, mēs mazāk iepērkamies, mums vairs nav iespējas aizņemties tikpat lēti un tikpat viegli kā pāris gadus atpakaļ," norāda eksperts.

Tas viss liek ražotājiem skatīties arī uz citiem tirgiem, kur realizēt preci, bet tirgotājiem rīkot garākas izpārdošanas akcijas un meklēt citus risinājumus, kā piesaistīt pircējus.

"Galvenais nosacījums parasti ir cena, un cenas mazumtirdzniecībā tādēļ vidēji pazeminās. Neskatoties uz gāzes un siltuma cenu pieaugumu, inflācijas rādītāja pazemināšanās nākamajos mēnešos, visticamāk, neapstāsies," norāda eksperts.

Lāriņš akcentē, ka negatīvais cenu krituma efekts ir mazāka peļņa, mazāk naudas valstij nodokļos, pieaugošs bezdarbs, vājāka ekonomikas attīstība. "Toties grūtie laiki un pieprasījuma samazināšanās liek ekonomikai kļūt efektīvākai," uzsver eksperts.

Patlaban, lai kaut ko ražotu, iegūtu pircējus un peļņu, ir jāpārskata tēriņi. Vajadzēs vairāk novirzīt izdevumus uz kvalitāti, nevis uz kvantitāti, un tas veidos labu pamatu ekonomikas izaugsmei nākotnē. "Ja labajos laikos sevi ir grūti ierobežot, tad ne tik labie laiki to spiež darīt," piebilda analītiķis.

Komentāru sniedz SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka neskatoties uz ekonomikā notiekošajiem satricinājumiem un pieaugošo saspīlējumu sabiedrībā, ko ietekmē neprognozējamā notikumu attīstība, patēriņu cenu pieauguma temps ir iegājis stabilā lejupejošā fāzē. Oktobrī vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar septembri, palielinājās par 1,2%. Oktobrī lielākā ietekme uz patēriņa cenu pieaugumu bija maksai par mājokli (+7.3%), ko veicināja siltumenerģijas, dabasgāzes izmaksu kāpums, pārtikas (+0.9%), kā arī apģērbu un apavu (+1.7%) cenu kāpumam. Savukārt oktobrī turpināja kristies degvielas cenas (-4.6%), samazinājās transporta izdevumi (-1.3%), kā arī akciju ietekmē kritās vairāku produktu cenas. Akciju popularitāte turpina pieaugt un tuvākajā laikā tas būs gan viens no aktuālākajiem veidiem kā piesaistīt pircējus un izdzīvot. Gada inflācija oktobrī sasniedza 13.8%.

Patlaban inflācija turpina planēt lejup un viennozīmīgi recesija ekonomikā turpinās pastiprināti spiest inflāciju zemāk. Par to liecina tendences pasaulē - strauji krītošās izejvielu cenas un strauji pasliktinošā finanšu un makroekonomikas vide. Patlaban daudzviet pasaulē akcents no inflācijas ir tikpat strauji mainījies un pieaug bažas par tuvojošos deflāciju. Tādejādi inflācijas problēma pamazām zaudē aktualitāti, bet priekšplāna izvirzās citas. Ja deflācijas draudi pasaulē sāks īstenoties, tas draud ar to, ka problēmas pasaules ekonomikā, tai skaitā Latvijas, ieilgs, sliktākajā gadījumā pastiprinot recesijas negatīvās sekas.

Savukārt Swedbank ekonomiste Ivonna Slapiņa norāda, kA oktobrī patēriņa cenas katrs uz savu pusi vilka divi spēki – administratīvi regulēto pakalpojumu cenu kāpums un degvielas cenu kritums. Kaut arī apkures cenu kāpumu sabiedrība gaidīja ar lielu satraukumu, mēneša inflācija pakāpās tikai nedaudz, līdz 1.2% (1.1% septembrī). 80% jeb 0.97 procentpunktus no cenu kāpuma oktobrī izskaidroja tarifu kāpums siltumenerģijai un dabasgāzei. Tajā pašā laikā degvielas cenu kritums radīja būtiskāko bremzējošo efektu, samazinot mēneša inflāciju par 0.23 procentpunktiem. Pārtika sadārdzinājās vidēji par 0.9% kas lielā mērā saistīts ar sezonālajām cenu svārstībām dārzeņiem, kā arī augošajām gaļas un gaļas izstrādājumu cenām, turpretī atsevišķu pārtikas produktu cenas samazinājās (piemēram, augļiem, kartupeļiem, piena produktiem un citiem). Joprojām pārsteidz apģērbu un apavu cenas, kas turpina augt (1.7% mēneša laikā), nereaģējot uz pieprasījuma kritumu. Iespējams, tādā veidā tirgotāji vēl cenšas saglabāt apgrozījumu, taču drīz šāda iespēja izsīks un cenu kāpums būs jāierobežo. Drīzumā daļai tirdzniecības uzņēmumu nāksies rūpēties par savas likviditātes uzlabošanu, kas piespiedīs cenas samazināt.

Cenas pret septembri ir pieaugušas, bet gada inflācija turpina savu straujo lejupceļu. Kopš jūlija gada inflācija samazinās vidēji par vienu procentpunktu mēnesī, un oktobrī jau noslīdēja līdz 13.8%. Tā kā siltumenerģijas tarifi pieauga oktobra vidū, to kāpuma ietekme varētu būt jūtama arī novembrī, taču tā būs neliela. Reaģējot uz naftas cenu kritumu un mainot gāzes cenu aprēķināšanas metodiku, lielajiem patērētājiem samazināsies dabasgāzes cenas, kā rezultātā tiek plānots siltumenerģijas tarifu samazinājums atlikušajos gada mēnešos. Tas savukārt mazinās arī patēriņa cenu inflāciju. Būtiski inflācijas turpmāko kritumu veicinās bezdarba kāpums un pieaugošā patērētāju piesardzība tēriņos, kā ietekmē iekšzemes pieprasījums vājināsies vēl izteiktāk. Pasaules naftas cenu kritums ļaus samazināties degvielas cenām, kas samazinās gan tiešos patērētāju izdevumus, gan arī ražotāju izdevumus. Tādējādi prognozējam turpmāku gada inflācijas samazināšanos atbilstoši mūsu līdzšinējām prognozēm – inflācija samazināsies līdz aptuveni 12‑13% gada beigās.

Video