Rīgā cels jaunu Dienvidu tiltu pār Daugavu, kurš savienos Ķengaragu ar upes otru krastu, pirmdien žurnālistiem sacīja Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Aivars Kreituss.
Rīgā būvēs jaunu tiltu pār Daugavu (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tilta būvniecība varētu izmaksāt ap 20 miljoniem latu. Konkursu par tilta projekta izstrādāšanu un celtniecības ģenerāluzņēmēju varētu izsludināt nākamā gada vidū, bet tilta būvniecība varētu beigties 2003.gada beigās. Vēl gan lēmums par konkursu izsludināšanu būs jāpieņem Rīgas domei. Jaunais tilts atradīsies starp Slāvu ielu Ķengaragā un Rīgas piena kombinātu Katlakalnā. Kreituss tomēr norādīja, ka tilta būvniecība neizslēgs iecerētā tuneļa celšanu otrā pilsētas pusē pie Rīgas ostas. Pēc Kreitusa teiktā, iegremdētā tuneļa būvniecība ir ilgstošs process, kas noteikti netiks pabeigts pašreizējā domes sasaukuma laikā. Tāpat tuneļa projekts tuvāko četru gadu laikā neatrisinās sastrēgumu problēmas, ja nebūs arī Dienvidu tilta. Kreituss pastāstīja, ka Dienvidu tilta projekts domē ir jau no 1997.gada, kad SIA "Rīgas nami" pasūtīja "Rīgas tiltiem" izstrādāt tilta pirmsprojekta risinājumu. Tika veikti izmaksu aprēķini, ģeoloģiskie darbi, kā arī skices rasējumi. Kreituss norādīja, ka Dienvidu tilts tiks savienots ar iecerēto tuneli un veidos apvedceļu, kas tiks savienots ar "Via Baltica" maģistrāli. Rīgas domes Finansu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš žurnālistiem norādīja, ka kopējais abu Daugavas šķērsojumu projekta apjoms ir samērojams ar Rīgas pilsētas budžeta apjomu. Krūmiņš pauda, ka maksa par Daugavas šķērsošanu pa tagadējiem tiltiem noteikti netiks ņemta. Arī abām jaunajām plānotajām Daugavas šķērsošanas vietām vajadzētu būt bezmaksas, taču līdz galam izlemts šis jautājums vēl nav. Dienvidu tilta finansējums varētu tikt atmaksāts no pilsētas budžeta piecu gadu laikā, savukārt tuneļa būvniecībai būs nepieciešams piesaistīt starptautisku finansētāju, neizslēdzot iespēju par koncesijas uzņēmuma dibināšanu. Krūmiņš norādīja, ka Dienvidu tilta un iegremdētā tuneļa projektu finansējumi nekonkurē, jo tiltu ir iespējams finansēt no vietējiem resursiem un projektu iespējams īstenot samērā īsā laikā. Savukārt par iegremdētā tuneļa projektu Kreituss sacīja, ka plānotā summa būs lielāka par pašlaik minētajiem 150 miljoniem eiro. Pagājušajā nedēļā Kreituss iepazinās ar iegremdēta tuneļa būvniecību Rīgas sadraudzības pilsētā Rostokā, Vācijā. Vācijas tunelis ar pievedceļiem kopumā ir četrus kilometrus garš un tā izmaksas ir 421 miljons Vācijas marku jeb aptuveni 136 miljoni latu. Savukārt Rīgas tunelis ir 1,8 reizes garāks par Rostokas tuneli, tāpēc tā izmaksas, iespējams, būs lielākas par pašlaik plānotajām, teica Kreituss. Tuneļa garums ir 1440 metri, savukārt pievedceļu izbūve paredzēta aptuveni triju kilometru garumā. Valdība ir ieteikusi Rīgas domei projekta īstenošanai piesaistīt privāto kapitālu. Tas savukārt paildzina tuneļa projektu. Kreituss norādīja, ka pašlaik ir nepieciešams sagatavot koncesijas līgumu minētajam projektam. Pašlaik Rīgas abas daļas pār Daugavu savieno trīs tilti, uz kuriem bieži veidojas sastrēgumi, tadēļ tiek runāts par jaunu Daugavas šķērsojuma vietu būvniecību, lai atrisinātu satiksmes problēmas.