Lembergs un Šķēle sadala Latvijas ekonomiku!

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Nav jau labi, ka politika ietekmē ekonomiku, taču tā ir un tā paliek tikai sausā teorija. Īstenības zaļais koks liecina par ko citu – politika un ekonomika mūsu valstī tomēr ir ja ne dvīņumāsas, tad jau māsīcas noteikti – diemžēl. Pusgada skaitļi liecina, ka valstī viss pamazām, kā mēdz teikt, iet uz augšu – inflācija turas plānotajās robežās, nacionālais kopprodukts aug, tiek atvērti arvien jauni lielveikali, tātad arī pircēju rosība pieaug. Kas tad noticis un mainījies šajā pusgadā?

Neapšaubāmi par šā pusgada notikumu ekonomikā var uzskatīt Andra Šķēles un Aivara Lemberga vienošanos par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Latvijā jeb interesējošo sfēru sadalīšanu. Pirmkārt, bioetanola projekts – to uz priekšu bīdot Šķēle. Kā zināms, Latvijas valsts ir uzņēmusies milzīgu risku, galvojot "Jaunpagasta plus" kredītu 14,2 miljonu latu apjomā. Interesanti tas, ka šo galvojumu valdība vienreiz noraidīja, taču pēc nedēļas domas kardināli mainīja. Saeima galvojumu vispār atbalstīja bez jebkādām diskusijām. Deputātus neizbrīnīja, ka pusgada laikā projekta cena ir pieaugusi gandrīz vai divas reizes. Saeimas aizkulisēs runā, ka Šķēle esot kategoriski pieprasījis premjera atbalstu šim projektam. Šķēles nelabvēļi baumo, ka šis projekts nodrošināšot Šķēles nākamo priekšvēlēšanu kampaņu. Nākamais nozīmīgais notikums - “Latvijas balzama” pārdošana koncernam “Sojuzprodimport”, par kuru runā, ka tas esot saistīts ar kaimiņvalsts vērienīgo kriminālo Solncevas grupējumu. Šā darījuma komerciālās nianses netiek atklātas, vienīgi tas, ka Krievijas kompānija ieguvusi 49,95 procentus akciju. “Latvijas balzams” ir Baltijas lielākais uzņēmums, kurš ražo alkoholiskos dzērienus. Šķēle vienmēr bija uzsvēris, ka viņš ir nacionālais uzņēmējs, tagad “Sojuzplodimport” it kā sākot izvirzīt savus noteikumus, un viens no tiem esot, ka turpmāk valdes sēdes notikšot krieviski. Abi oligarhi esot vienojušies arī par “Latvijas Krājbankas” nākotnes stratēģiju. Galvenais, ka, tikai viņiem vienojoties, šo banku vispār varēs pārdot. Izmaiņas varētu būt acīmredzot jau nākamajā akcionāru sapulcē, bet galamērķis ir krājbankas pārdošana vienai no vācu bankām. Aivara Lemberga intereses tikšot ievērotas arī kādā citā projektā – proti, valstij piederošo “Ventspils naftas” akciju pārdošanā. Šajā gadījumā galvenais - kāda cena tiks noteikta par akcijām. Patlaban biržā tā ir mākslīgi samazināta un pircējam tas būtu ļoti izdevīgi. Arī par Latvijas vērtīgo uzņēmumu “Latvijas kuģniecību” vienošanās esot panākta. Trīs reizes kuģniecības privatizācija ir izgāzusies. Pēdējo reizi bija plānots stratēģiskajam investoram pārdot 68 procentus akciju, bet publiskajā piedāvājumā 15 procentus. Tagad ir divi varianti, ko darīt, - Ekonomikas ministrija ir par to variantu, ka investoram pārdod 51 procentu akciju, bet publiskajā piedāvājumā 32 procentus. Ar šo akciju īpašnieku viedokli būs jārēķinās jebkuram, kurš gribēs kuģniecību iegūt. Un visbeidzot galvenā sastāvdaļa esot “Lattelekom” valsts akciju pirkšana. Sarunas par to pirkšanu esot notikušas jau ar pašreizējiem “Lattelekom” ārzemju līdzīpašniekiem, un arī šajā darījumā ievērojama loma iedalīta privatizācijas sertifikātiem – Lembergam esot trīs miljoni sertifikātu, bet Šķēlem 1,2 miljoni, taču pēdējais esot strauji sācis sertifikātus iepirkt, un viņa rokās varētu nonākt apmēram 2,8 miljoni, abiem kopā būtu 5,8 miljoni sertifikātu no pašlaik tirgū esošajiem 16,6. Šonedēļ saņemtas nepatīkamas ziņas, ka Latvijas iestāšanās nozīmīgajā Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijā apturēta sagrieztā zviedru kuģa lietas dēļ. Šajā pusgadā kaislības nav rimušās arī ap celulozes rūpnīcas celtniecību. Ir sākts izvērtēt rūpnīcas iespējamo ietekmi uz vidi, valdība atcēlusi projektam slepenības statusu. Ka dzīve tomēr iet uz augšu, apliecina tas, ka ekspluatācijai nodoti vairāki lieli objekti – Rimi supermārkets “Alfa”, viesnīca “Reval Hotel Latvija”, notiks arī Centrālās stacijas rekonstrukcija. Jaunākie dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem, iekšzemes kopprodukts palielinājies par 8,2 procentiem. Arnolds Laksa, “Latvijas Krājbankas” prezidents: “Mēs varam droši secināt, ka šobrīd Latvijas ekonomiku velk tieši nelieli uzņēmumi, un kopumā tā ir visnotaļ liela priekšrocība, bet ar saviem nelieliem trūkumiem. No vienas puses raugoties, šie ienākumi un iekšzemes kopprodukta pieaugums rada vairākas nozares, un tas vēl ir sadalīts starp maziem uzņēmumiem, kas rada drošības sajūtu, jo neveiksmes kādā vienā nozarē kopumā neietekmē iekšzemes kopprodukta samazināšanos, bet šos uzņēmumus var ietekmēt valūtas svārstības un procentu likmes pieaugums vai kritums.” Report.: Valstī reģistrētā bezdarba līmenis ir 7,9 procenti, savukārt inflācija, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, Latvijā pieaugusi par 2,7 procentiem. Risinot sociālās problēmas, Saeima palielinājusi budžeta deficītu līdz 1,82 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Arnolds Laksa: “Kopumā varētu secināt, ka, raugoties tuvākajā nākotnē, mums vajadzētu ar zināmu piesardzību un tomēr nesteigties ar valsts budžeta izdevumu daļas palielināšanu.”

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu