Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atzinis, ka, viņaprāt, ir iespējama Minskas un Eiropas Savienības (ES) attiecību normalizēšanās, tomēr uzsver, ka pašlaik ES šantāža un spiediens Baltkrievijai ir nepieņemams, turklāt Lukašenko norāda, ka spiediens tiek izdarīts arī uz «normāliem» eiropiešiem, piemēram, Latviju un Lietuvu, lai tās vērstos pret Baltkrieviju.
Pievienots pēc 3.apakšvirsraksta
«Mēs neiebilstam pret attiecību normalizēšanu. Bet tikai tad, ja tas ir bez jebkādas spiediena un šantāžas izdarīšanas. Izdarīt uz mums spiedienu, saliekt mūs un pieprasīt izpildīt viņu izvirzītās prasības, ir kontrproduktīvi,» ceturtdien paziņoja Lukašenko sanāksmē par ārpolitikas jautājumiem.
Baltkrievijas prezidents norādīja, ka «krīzes parādības attiecībās ar Rietumvalstīm – ne tik daudz ASV, cik Eiropas Savienību – joprojām saglabājas». «Un to iemesls nav Baltkrievijā, bet gan spiedienā un šantāžā, kuru mēs novērojam no Rietumeiropas valstīm,» paskaidroja Lukašenko.
«Protams, mēs nevaram nereaģēt uz politiku, kuru veido un vērš pret mums Rietumvalstis,» sacīja Baltkrievijas prezidents.
Viņš paziņoja, ka par šādu ES politiku tiekot saņemti daudzi ierosinājumi no Baltkrievijas uzņēmējiem un uzņēmumiem. «Vēlos pateikt galveno – mūsu reakcijai uz ES politiku jābūt cienīgai, tai jābūt skaistai,» minēja Lukašenko.
«Jā, mēs nedrīkstam pagriezt vienu vaigu un tad otru, nedrīkstam slēptu galvu smiltīs kā strausi un, vēl jo vairāk, nedrīkstam klusi noraudzīties uz sankcijām. Mūsu reakcijai jābūt adekvātai. Tā nedrīkst būt pārmērīga, tā nedrīkst radīt zaudējumus ne tikai mūsu ekonomikai – tā nedrīkst kaitēt mūsu attiecībām ar normāliem eiropiešiem,» klāstīja autoritārais Baltkrievijas valsts vadītājs, uzsverot, ka ES «ir dažādi eiropieši – amatpersonas, ierēdņi un veselas valstis».
«Saprotam, ka ir, piemēram, Lietuva un Latvija. Vai tad tās vēlas, lai pārtraucam attiecības un aizejam no to tirgiem? Bet mēs saprotam, ka uz tām izdara milzīgu spiedienu,» norādīja Lukašenko.
«Mums jāstrādā aktīvi, bez kareivīgiem paņēmieniem,» aicināja Baltkrievijas prezidents.
Jau vēstīts, ka ES valstu ārlietu ministri 23.martā sanāksmē Briselē nolēma noteikt sankcijas pret 12 personām un 29 uzņēmumiem no Baltkrievijas, tādējādi paplašinot sankcijas pret šo valsti, lai sodītu autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu par represijām pret opozīciju.
ES vēstnieku atgriešanos izskatīs individuāli
Baltkrievija nepadzina Eiropas Savienības (ES) valstu vēstniekus, taču izskatīs jautājumu par viņu atgriešanos par katru no vēstniekiem individuāli, ceturtdien paziņoja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
«Daudz runā par vēstnieku atgriešanos, un visi sāk, katrs pa savam, bet visvairāk melot: lūk, Lukašenko grib - negrib, ielaidīs - neielaidīs. Pateikšu atklāti, es nekad no šāda redzes leņķa šo problēmu neesmu izskatījis. Mēs Eiropas valstu vēstniekus no šejienes neesam izdzinuši. Tā bija viņu griba. Viņi aizbrauca, sperot diplomātisku, politisku soli. Viņi izdarīja konkrētu demaršu, kurš tolaik radīja kaitējumu mūsu ārpolitikas resoram - kā minimums, un mūsu valstij - kā maksimums,» sacīja Lukašenko sanāksmē par ārpolitikas jautājumiem.
«Aizbrauca - aizbrauca, mēs uz to reaģējām mierīgi, un es lūdzu amatpersonas, lai saistībā ar to nebūtu trokšņa. Sagribēja - aizbrauca,» teica Lukašenko.
«Bet atgriezties - to jau mēs paskatīsimies, kā viņi atgriezīsies Baltkrievijā. Bet arī runāt par to, ka mēs viņus nelaidīsim atpakaļ, mums arī neklājas,» piebilda Baltkrievijas prezidents.
Tas, ka Eiropas valstis ir nosūtījušas uz Baltkrieviju savus vēstniekus, uzskatāms arī par valsts atzīšanu un cieņu pret to, sacīja Lukašenko. «Taču, ja viņi tā uzvedas, tātad mēs domāsim. Mēs ar ārlietu ministru [Sergeju Martinovu] vienojāmies, ka katru valsti un katru vēstnieku personīgi izskatīsim attiecībā uz viņa atgriešanos Baltkrievijā,» uzsvēra Baltkrievijas prezidents.
«Taču tam nav nekā kopīga ar to, ka mēs gribam kavēt vēstnieku atgriešanos. Mēs lietišķi veidosim politiku jautājumā par Eiropas vēstnieku atgriešanos Baltkrievijā,» piebilda Lukašenko.
Jau ziņots, ka ES 28.februārī atsauca uz konsultācijām savus vēstniekus Baltkrievijā. Šāds lēmums tika pieņemts, reaģējot uz Baltkrievijas lēmumu atsaukt uz konsultācijām pārstāvi ES un vēstnieku Polijā un prasību ES un Polijas vēstniekiem no Minskas atgriezties savās galvaspilsētās, kuru Baltkrievija pieņēma, reaģējot uz ES sankciju pastiprināšanu pret Minsku. 23.martā ES noteica jaunas sankcijas pret Minsku.