Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajā «Enerģētikas stratēģijas 2030» projektā ir vairāki trūkumi, kas saistīti ar stratēģijas realizācijas plāna trūkumu, analīzi par investīcijām un atjaunojamo energoresursu pieejamību, šodien EM rīkotajā diskusijā par Latvijas enerģētikas stratēģiju turpmākajiem 20 gadiem atzina enerģētikas eksperti.
Eksperti: «Enerģētikas stratēģijai 2030» ir vairāki trūkumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trūkstot analīzes par attīstību
Rīgas Tehniskās universitātes profesors Gatis Bažbauers norādīja, ka stratēģijas izstrādei ir nepieciešams plāns, kurā būtu parādīts, kā iespējams Latvijā sasniegt pilnīgu pašnodrošinājumu energoapgādes sistēmā. Pēc viņa domām, tādējādi varētu plānot arī īstermiņa darbības.
AS «Latvenergo» Attīstības daļas vadītājs Oļegs Linkevičs stāstīja, ka trūkstot analīzes par investīcijām, kas nepieciešamas, lai īstenotu stratēģiju. «Ir jāzina, kādas ir kopējās investīcijas infrastruktūras veidošanā, piemēram, elektrisko savienojumu vai gāzes tīklu būvniecība, atjaunojamo energoresursu izmantošana, kā arī cik liels būs valsts atbalsts, kādam vajadzētu būt šim atbalstam utt.,» uzsvēra Linkevičs.
Savukārt Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis teica, ka stratēģijā netiek runāts par atjaunojamo energoresursu pieejamību, kas Latvijā nav bezgalīga.
«Patlaban zaļā enerģija - šķelda - tiek patērēta aptuveni viena miljona kubikmetru apmērā gadā, pēc diviem gadiem šķeldas patēriņš Latvijā trīskāršosies. Lai zaļā enerģija būtu pieejama ilgtermiņā, nepieciešams apturēt eksportu, ko var paveikt, paaugstinot eksporta cenas,» ieteica Akermanis.
Neviens EM scenārijs neesot pareizs
Asociācijas «Latvijas koks» pārstāvis Jānis Zalāns pauda viedokli, ka «visa programma ir galīgi garām», jo izskatoties, ka to gatavojusi AS «Latvijas Gāze». Viņš atzina, ka tas ir privāts uzņēmums un var gatavot, ko vēlas, taču, ja EM izstrādā dokumentu, kas nekad nerealizēsies, viņam esot kauns.
Viņš pauda viedokli, ka vietās, kur ir liels siltuma patēriņš, jāceļ stacijas ar biomasas kurināmo. Runa ir par lielākajām pilsētām, arī Rīgu. Zalāns lēsa, ka pēc četriem, pieciem gadiem Rīgā tiks uzcelta biomasas stacija. Viņš arī pauda viedokli, ka neviens no EM piedāvātajiem scenārijiem nav pareizs. Viņaprāt, «gāze nav vispār jāaiztiek».
EM piedāvā sabalansēto, konservatīvo un ambiciozo plānu
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi kopumā trīs iespējamos enerģētikas nozares attīstības scenārijus, šodien diskusijā par Latvijas enerģētikas stratēģiju turpmākajiem 20 gadiem informēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Sabalansētais scenārijs atbilst iepriekš EM izstrādātajā «Enerģētikas stratēģijas 2030» projektā paredzētajiem attīstības ceļiem, konservatīvais paredz darboties saskaņā ar līdzšinējo politiku un neko nemainīt, bet ambiciozais paredz lielāku uzmanību pievērst atjaunojamajai enerģijai.
Kā stāstīja ministrs, sabalansētais scenārijs paredz panākt, ka primārajā energobilancē atjaunojamie resursi veido 50%, transportā - 15%, samazināt importu uz pusi, kā arī palielināt energoefektivitāti.
Konservatīvais scenārijs paredz, ka atjaunojamie resursi energobilancē veidos 40%, transportā - 10%, imports samazināsies par 25%. Strādājot pēc šī scenārija, jārēķinās, ka tas ir lētākais un prasa mazākās investīcijas, taču tas var radīt papildu izmaksas nākotnē, pieaugot fosilo resursu cenai, teica Pavļuts. Un tas ir neprognozējami. Turklāt šajā scenārijā lielā mērā importa atkarība saglabājas.
Savukārt ambiciozais scenārijs paredz, ka atjaunojamie energoresursi energobilancē veido 60%, transportā - 20%, bet imports samazinās par trīs ceturtdaļām. Lai gan šajā scenārijā samazinās atkarība no fosilo resursu cenu izmaiņām, ir jautājums par atjaunojamo resursu cenām.
Pavļuts atturējās nosaukt konkrētas katra scenārija izmaksas, bet EM ir tās analizējusi, balstoties uz pieņēmumiem, piešķirot noteiktu zvaigznīšu skaitu. Secināts, ka ambiciozais scenārijs ir dārgākais, bet, ja pieskaita dažādus ieguvumus, piemēram, no savu resursu izmantošanas, energoefektivitātes palielināšanas un mazākiem cenu riskiem, līdzsvars mainās. Šādā gadījumā, pēc viņa teiktā, lētākais scenārijs ir sabalansētais.