Nākamā gada valsts budžetā nav skaidri iezīmēti pasākumi kā tuvāko triju gadu laikā tiks pieņemti lēmumi, lai veicinātu demogrāfiju un cilvēki varētu droši pieņemt lēmumu par bērnu laišanu pasaulē. To, runājot par nākamā gada valsts budžetu, teica Finanšu konsultāciju kompānijas "Prundetia" pārstāvis Ģirts Rungainis.
Viņš uzskata, ka maksājumam par vienu bērnu vajadzētu būt vidējās pensijas apmērā. "Kad būs skaidri iezīmēts konkrēts mērķis un uz to tieksies, tad es ticu, ka izdosies kaut ko izdarīt," sacīja Rungainis.
Runājot par pašvaldību iebildumiem, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju par labu valstij, Rungainis pauda uzskatu, ka ir jāatzīst fakts, ka lauki dzīvo uz pilsētu rēķina un pirmkārt jau uz Rīgas rēķina.
"Notiek Rīgas kā vienīgā attīstības centra, kur ir pietiekami daudz cilvēku, pietiekama ideju apmaiņa starp uzņēmējiem un dažādi sinerģijas efekti, lai mūsdienīgu ekonomiku uzbūvētu, slāpēšana, izdalot līdzekļus laukiem. Es saprotu, ka arī ārpus pilsētas dzīvo cilvēki un nav iespējams un nevēlamies panākt pilnīgu urbanizāciju, ir jānotiek pārdalei, taču manā uztverē tā nav godīga, tā ir pārāk liela, ņemot vērā to iedzīvotāju skaitu, kas laukos dzīvo. Turklāt šī pārdale notiek ilgtermiņā neuzturamā veidā. Tiek izšķiesti līdzekļi pārāk lielai medicīnas un izglītības decentralizācijā. Diemžēl latviešu tauta ir izdarījusi izvēli, nelaist pasaulē bērnus un iedzīvotāju skaits turpinās samazināsies turpmākos 20 gadus vai pat ilgāk," sacīja Rungainis.
Kur daudz aizbraukušo, nav loģiski būvēt ceļus
Viņš uzskata, ka pašvaldībām, no kurām ir aizbraucis vairums iedzīvotāju, nevar piešķirt naudu, lai tās būvē ceļus, uztur infrastruktūru. Tā vietā ir jāmeklē cits risinājums, jo nedrīkst žņaugt to vietu, kur tiek pelnīta nauda. Ir jāracionalizē tā saimniecība, kas ir ārpus pilsētām. "Ekonomikas attīstība pēdējos simtus gadu notiek pilsētās. Tas kopprodukts, ko saražo laukos ir tikai daži procenti lauksaimniecībā un daži procenti mežsaimniecībā. Mēs nevaram nodrošināt tik daudz slimnīcu un skolu. Nevar naudu tērēt, lai uzturētu vidi, kur nav cilvēku. To nedara arī daudzas bagātās Eiropas valstis - Šveice, Austrija, Vācija. Ja cilvēki izvēlas dzīvot nomalē, tad viņiem ir jārēķinās, ka viņiem slimnīca un skola būs noteiktā attālumā un ceļi nebūs remontēti," stāstīja finanšu eksperts.
Rungainis domā, ka nevajadzētu naudu izšķiest reģionālajai politikai, bet gan veicināt bērnu dzimstību. Nedrīkstētu uzturēt pagastus ar dažiem simtiem vai tūkstošiem iedzīvotāju. Ir jāveido tādas administratīvās vienības, kur iedzīvotāju skaits sāktos vismaz no 40 000 un vairāk.
Jācer, ka ēnu ekonomika mazināsies
Runājot par valdības ieceri no nodokļu iekasēšanas uzlabošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas nākamgad papildus budžetā plānots iegūt 26 miljonus latu, Rungainis norādīja, ka tas ir reāls un piezemēts mērķis un valsts budžetā varētu iegūt vēl vairāk no ēnu ekonomikas. Viņš norādīja, ka valdībai ir skaidri jāieskicē, kad darbaspēka nodokļi sāks samazināties. Lai to sasniegtu ir svarīgi organizēt gan publiskās kampaņas, gan arī pilnveidojot iekasēšanas sistēmu.
Arī gadījumā, ja valstij neizdosies iekasēt 7,3 miljonus latu no fotoradaru darbības, jo cilvēki kļūs apzinīgāki un nepārkāps braukšanas ātrumu, Rungainis saskata ekonomiskos ieguvumus, proti, vajadzēs mazāk tērēt līdzekļus medicīnas pakalpojumiem, ieekonomēsies degviela, samazināsies oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzums.
Fotoradarus ieviest vajadzēja valstij
Rungainis uzskata, ka valsts nav rīkojusies pareizi, fotoradaru ieviešanā piesaistot privātuzņēmējus, jo valsts ar šiem jautājumiem varēja tikt galā pati. Viņš uzskata, ka svarīgi būs tas, cik liels būs noteikts ātruma pārsniegums par kuru cilvēki saņems rēķinus. "Jau tagad cilvēki ir ievērojami mainījuši savus braukšanas ieradumus un cenšas nenonākt konfliktsituācijās," piebilda eksperts.
Kā ziņots, valdība 4.novembra slēgtajā sēdē vienojusies par pirmajiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem.
No nodokļu iekasēšanas uzlabošanas un ēnu ekonomikas mazināšanas nākamgad papildus budžetā plānots iegūt 26 miljonus latu, no Latvijas emisiju kvotu pārdošanas - 25 miljonus latu, bet no nekustamā īpašuma nodokļa bāzes palielināšanas, paredzot iespēju pašvaldībām iekasēt nodokli par palīgēkām, plānots iegūt 0,5 miljonus latu.
Ar pašvaldībām vēl notiks diskusijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījuma proporciju 2012.gadam un tā maiņu. Patlaban pašvaldības saņem 82% no nodokļa ieņēmumiem, bet valdības pozīcija būs šo proporciju samazināt. Rīt, 7.novembrī, ar Latvijas Pašvaldību savienības domi plānotas valdības sarunas, pēc kurām arī varētu būt skaidrs, cik lielu nodokļa daļu pašvaldības saņems nākamgad.
Pašvaldības vēlas saņemt 84%, bet valdības pozīcija varētu būt par 82%, 81%, vai 80% no nodokļu ieņēmumiem.
Ieņēmumos no fotoradaru darbības valdība nākamgad plāno iegūt 7,3 miljonus latu, bet ar to darbību saistītie izdevumi varētu sasniegt 3,9 miljonus latu.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) atkārtoti uzsvēra, ka budžeta konsolidācija netiks veikta uz nodokļu izmaiņu rēķina, tāpēc budžets neradīs "lielu šoku sabiedrībai". "Galveno daļu konsolidācijai veidos izdevumu daļa, bet ieņēmumu daļā ieviesīsim reverso PVN kārtību, azartspēļu jomā gribam uzlabojumu un vēl efektīvāku kopējo nodokļu iekasēšanu," diskusijas valdībā rezumēja ministrs.
Konsolidācijas apjoms šogad esot krietni mazāks nekā iepriekšējos gadus, jo būtiski uzlabojusies situācija ekonomikā un nav pamata domāt, ka tai nākamgad varētu būt negatīvs scenārijs, lai gan valdība jau ir ņēmusi par pamatu ļoti piesardzīgas prognozes.
