Finanšu ministrijas prognozētais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2012.gadā par 2,5% labākajā gadījumā ir parāda atdošanas līmenis, diskusijā norādīja holdinga "UPB" vadītājs Uldis Pīlēns.
Uzņēmējs: IKP pieaugums par 2,5% ir parāda atdošanas līmenis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš uzsvēra, ka ekonomikai jāaug vismaz par 6%, lai sasniegtu kaut kādu attīstību.
Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedras profesore Margarita Dunska piekrita, ka IKP kāpums par 2,5% tiešām nav nekāda izaugsme, bet arī 6%, viņasprāt, būtu par daudz.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) savukārt uzskata, ka optimāls IKP kāpums Latvijai būtu par 4% līdz 5% gadā.
Tomēr, kā uzsvēra Pīlēns, lai uzņēmējs varētu veiksmīgi strādāt, apgūt tirgus, būt konkurētspējīgs un izglītot savus darbiniekus, nepieciešama lielāka izaugsme par 2,5%.
"Ar tādu izaugsmi nevaram atgriezt valstī tos, kuri ir aizbraukuši. Protams, situācija patlaban ir labāka. Būtu muļķīgi teikt, ka tā nav, bet tā ir taktiski, nevis strukturāli labāka," uzskata uzņēmējs.
Taujāts, kā holdings "UPB" patlaban raugās uz notiekošo pasaules ekonomikā, Pīlēns atzina, ka no uzņēmuma viedokļa nekāda satraukuma nav, jo uzņēmēji atšķirībā no valsts spējuši savu darbību piemērot.
"Izejot cauri krīzes pirmajam vilnim, esam daudz iemācījušies. "UPB" pārstrukturizēja savu darbību no iekšējā tirgū strādājoša uzņēmuma uz uzņēmumu, kas eksportē 80%," norādīja holdinga vadītājs.
Viņa vērtējumā Latvijas uzņēmējdarbības vide un tajā esošais menedžmenta potenciāls ir gana labs, lai piemērotos daudz dramatiskākām situācijām. Cita lieta, ka valsts to nevarot izdarīt. "Te sākas uzņēmēju egoistiskā ieinteresētība par labu valsts politiku un labu valsts pārvaldi. Esam dziedoša nācija - kāds dzied labāk, kāds sliktāk, bet kādam ir jādiriģē koris, lai kopējais skanējums būtu labs. Tur mums ir ļoti, ļoti liels deficīts," uzskata Pīlēns.
Lai arī finanšu ministrs uzskata, ka krīzi globālajā ekonomikā varētu novērst Eiropas līderi, pieņemot drosmīgus lēmumus un sakārtojot valstu finanses, Pīlēns doma, ka gadījumā, ja lielās Eiropas valstis tiešām sāks iet to ceļu, ko pēdējos gados darīja Latvija, tad būs tik lielas ziepes, ka nezināsim, kur likties.
"Tas, ko izdarīja Latvija, taktiski varbūt bija pareizi - līdzīgi kā uzņēmums sapresēja savu ekonomisko modeli atbilstoši apstākļiem, bet cena par to vidējā termiņā ir ļoti nežēlīga. Vidējā termiņā ir jādomā, kā situāciju padarīt labāku," uzsvēra viņš.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, vaicāts, ko valstij vajadzētu darīt, lai IKP augtu straujāk, norādīja, ka patlaban tas ir tāpat kā ar investīcijām - pašlaik gribam vairāk, taču jāsaprot, ka nepieciešami balsti, uz kuriem balstīt izaugsmi.
"Nav jēgas panākt izaugsmi, ja tā atkal akumulē kādas nesabalansētības. Tas ir izaicinājums politikas veidotājiem," sacīja Gašpuitis.
.