Izdzīvos tās cūkkopības saimniecības, kurām ir savi graudi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Tā kā lopbarības graudi maksā līdz pat 150 latiem par tonnu, rentabli var saimniekot tikai tās cūkkopības saimniecības, kurām ir sava zeme un graudi, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina jaunievēlētais Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Dzintars Veide.

"Cūkkopība joprojām atrodas smagā situācijā sakarā ar augstajām graudu cenām, un izdzīvo tās saimniecības, kurām ir savi lopbarības graudi vai kautuves un mazumtirdzniecība," sacīja Veide.

Viņš atzina, ka patlaban Latvijā nav saimniecību, kas specializētos tikai cūku audzēšanā, tās nododot gaļas kombinātam, bet pastāvot vairāki rentablas saimniekošanas veidi.

"Vai nu saimniecība strādā kopā ar kādu kautuvi un viņiem ir sava mazumtirdzniecība, vai arī - daudzas cūku fermas izveidotas pie kombinētās lopbarības rūpnīcām. Šajā gadījumā uzņēmums sniedz pakalpojumu lopbarības ražošanā citiem zemniekiem, līdz ar to viņiem ir gan sava veida "buferzona" kopējā biznesā, gan lētāka lopbarība savas fermas cūkām. Rentablākais ir trešais modelis, kad saimniecības pieturas Rietumeiropas standartam un savulaik paspējušas iepirkt zemes platības, tagad audzējot graudus savām vajadzībām. Tās ir visas dāņu uzņēmējiem piederošās cūku fermas, kuru īpašnieki bijuši pietiekami tālredzīgi un pirms biznesa sākšanas iepirkuši klāt esošās zemes graudaugu ražošanai," norādīja uzņēmējs.

Viņaprāt, Latvijā šis modelis ir perspektīvākais, taču Latvijā "īpaši nedarbojas, jo šeit cūkkopības saimniecības izveidojās privatizācijas procesā, kad kolhozu cūku kompleksi tika privatizēti bez zemes, to atdodot bijušajiem īpašniekiem".

Jautāts, vai cūku audzētāju vidū tiek atbalstīts iepriekšējā asociācijas vadītāja Vaira Sīmaņa izteiktais priekšlikums likvidēt ražošanu un, līdzīgi kā cukura nozarē, pieprasīt kompensāciju no Eiropas Savienības, Veide atbildēja noliedzoši.

"Latvijā starp lielajiem profesionālajiem audzētājiem nav domu par ganāmpulku izkaušanu. Grūti klājas tām saimniecībām, kurām nav savas zemes, līdz ar to par biržas cenām jāpērk graudi. Zināms saimniecību atbirums dažu pēdējo gadu laikā ir bijis. No 270 lielajām saimniecībām, kas pirms pāris gadiem audzēja vairāk nekā 300 000 cūku, tagad darbojas 86 ar apmēram 200 cūkām katrā, tātad patlaban ir nedaudz vairāk nekā 17 000 cūku," sacīja Veide.

Asociācijas vadītājs gan atzina, ka viedoklis par kompensācijām pavīdot arī Eiropas līmenī. "Tā kā prasības pret ražošanu nemitīgi aug, pavasarī patiešām izskanēja priekšlikums saimniecībām, kuras netiek līdzi jauno prasību izpildē, izmaksāt kompensācijas, lai viņi pārtrauktu ražošanu. Tomēr tas vēl ilgu diskusiju jautājums".

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu