Vīndaris: Mājas vīns dos pienesumu augļkopībai un tūrismam

Tomēr, vīna darīšanai attīstoties, tā var sniegt lielu pienesumu augļkopībai, jo būs nepieciešams ievērojams daudzums izejvielu, kā arī lauku tūrisma biznesam, liekot akcentu uz ekoloģiski tīru produkciju - vīnu un tam klāt piemērotu ēdienu. Vīnogas varētu nebūt katrā reģionā, bet mājas ogu vīns - gan, sacīja Labrencis, akcentējot - ja vīndaris nemēģinās piestrādāt pie kvalitātes un dabūt kādu "knifu", tad vai nu tirgos savu preci "pa lēto", vai izies no tirgus aprites.

Viņaprāt, pērn pieņemtie grozījumi Alkohola aprites likumā, ar kuriem tika atvieglotas prasības mājas vīna ražotājiem, vērtējami pozitīvi, jo ļāva sakārtot biznesu un oficiāli tirgot vīnu.

"Vīndarim nozīmīgākā ir tiešā tirdzniecība, kad cilvēkus var iepazīstināt ar produkciju. Līdz ar to oficiālā atļauja varētu veicināt nozares attīstību, lai gan, protams, attiecīgā dokumentācija nav no vienkāršajām. Saskaņā ar Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) klasifikāciju pastāv sekojošs sadalījums - par vīnu tiek uzskatīts no vīnogām darinātais vīns. Savukārt jebkurš cits no augļiem vai ogām gatavotais analogs ir raudzēts dzēriens. Pēc likuma pastāv divas gradācijas, atkarībā no kurām mainās VID nosacījumi saistībā ar akcīzi: vīna darīšana līdz 1000 litriem un līdz 15 000 litru kalendārajā gadā. Visi pārējie VID un Pārtikas un veterinārā dienesta nosacījumi ir vienādi visiem neatkarīgi no saražotā vīna daudzuma," sacīja Labrencis.