Zaudējumi AS "Parex bankā" būs cena, ko valsts samaksās par finanšu sektora glābšanu un par to, ka 2009.gada pirmajā ceturksnī neapstājās maksājumu sistēma, uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents, bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kurš bija viens no tiem Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kurš kopā ar I.Godmani un A.Slatkeri lēma vai glābt Parex banku vai ļaut tai bankrotēt.
Viņš norādīja, ka tas, ka valsts "Parex bankas" glābšanā būs cietusi zaudējumus, jau pietiekami sen godīgi tika atzīts. Tomēr, viņaprāt, pašlaik nav jēgas saukt kādu iespējamo zaudējumu ciparu, ko varēs ieraudzīt vien tad, kad būs pārdota AS "Citadeles banka" un "Parex banka" būs tikusi galā ar saviem uzdevumiem.
Atgādināsim, ka cipars, par kādu varētu pārdot Citadeles banku, lai valsts atgūtu kaut daļu ieguldītā - iepriekš tika minēts ap 150 miljoniem latu. Ņemot vērā kopējos valsts ieguldījumus Parex bankā, kas ir ir virs 1 miljarda latu, zaudējumi būs grandiozi.
Bičevskis: Parex bija jāglābj
Bičevskis atzina, ka 2008.gada nogalē bijusi pilnīga pārliecība, ka "Parex banku" vajag glābt. Arī tagad, atskatoties atpakaļ, Bičevskis domā, ka rīcība vienmēr ir prognozējams risks, bet bezdarbībai ir daudz neprognozējamākas sekas.
"Neko nedarot, riski, ka tas līdzi varētu paraut vēl vairākas bankas, būtu ievērojami augstāki. Brīdi, ja pēc trim mēnešiem mēs nonāktu pie Īslandes vai Īrijas cipariem, negribētu piedzīvot," atzina bijušais Finanšu ministrijas valsts sekretārs.
Uz jautājumu, vai 2008.gada nogalē bija prognozes, cik lielus ieguldījumus no valsts prasīs bankas glābšana, viņš atbildēja, ka lēmumi tika pieņemti brīdī, kad zināšanas un pieņēmumi par ekonomikas lejupslīdi bija pilnīgi citādi.
"Vēl 2008.gada decembra vidū kopā ar Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda ekspertiem novērtējām 2009.gada ekonomikas lejupslīdi ar 5%. Reālā bija 18%! Šo pieņēmumu esamība deva pilnīgi citas projekcijas par ieguldījumu apjomu finanšu sektorā. 2008.gada decembrī pilnīgi nevienam nebija ideju, ka divu gadu laikā finanšu sektors savā kapitālā ieliks papildu miljardu latu. Tādu prognožu nebija. Tāpēc jautājumi, kā bija un kā būtu, ja būtu, un vai vajadzēja prognozēt, ir diezgan lieki," uzskata Bičevskis.
Viņš apliecināja, ka valdība tobrīd prognozēja situācijas attīstību, taču ar tiem datiem, kas bija tās rīcībā un kuriem varēja uzticēties.
Taujāts, vai tiesa, ka mēneša laikā, kamēr "Parex bankai" nebija noteikti saistību ierobežojumi, Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uz ārvalstu kontiem pārpumpēja lielas naudas summas, viņš norādīja, ka šis jautājumus neattiecas uz Komercbanku asociāciju.
"Par to laiku un lietām ir jau pateikts viss, kas jāpasaka. Nekādā veidā neplānoju mēģināt komentēt lietas, kas tagad ir citās institūcijās," teica Bičevskis.
Jau ziņots, ka valsts "Parex bankas" kapitāldaļas no Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī.
Valsts sniegtais atbalsts "Parex bankas" glābšanā kopš 2008.gada nogales kopumā ir bijis aptuveni 800 miljoni latu.
