Visā Latvijas infrastruktūrā ir problēma problēmas galā un ir pilnīgi skaidrs, ka līdzekļu, ko noēst pensiju sistēmai, nav un nebūs, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
Līdzekļu, ko noēst pensiju sistēmai, nav un nebūs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pensiju sistēmas būs jāpārskata arī bagātajām valstīm
Viņš uzskata, ka pašreizējais pensiju sistēmas modelis principā ir pareizs un labs, taču, ņemot vērā demogrāfiskās tendences un ekonomikas struktūru, esot muļķīgi pieņemt, ka ar pirmā līmeņa pensiju iespējams nodrošināt ienākumus, kas ir augstāki par nabadzības slieksni.
Rungainis ir pārliecināts, ka jau tagad ir skaidrs, ka daudzas par Latviju krietni bagātākas valstis būs spiestas reformēt savas pensiju sistēmas, jo tās vairs nevarēs atļauties. Arī izslavētie Vācijas pensionāri, viņaprāt, vairs nedzīvos tik labi un Latvija šajā ziņā nebūšot izņēmums.
Investīciju baņķieris atgādināja, ka Latvijā demogrāfiskās tendences ir vienas no kritiskākajām visā Eiropas Savienībā (ES), bet ekonomikas attīstības līmenis ir trešais zemākais ES. Turklāt ekonomikas sektors, kurā varam paļauties uz izaugsmi, proti, ražojošais un eksportējošais, veido zemu īpatsvaru kopējā tautsaimniecības struktūrā.
Latvijā būs jāveic ekonomikas industrializācija
"Latvijā ir nepieciešama ekonomikas industrializācija, un to izdarīsim vai nu mēs, vai, ja palaidīsim valsti pilnīgā grīstē, atnāks citi, kuri to izdarīs. Vieta tukša nepaliks," pārliecināts ir Rungainis.
Investīciju baņķieris pensiju sistēmas problēmu risinājumu neredz arī imigrācijā, jo netiek nopietni domāts par tādu imigrācijas politiku, kas dotu kvalitatīvu darbaspēku un pienesumu ekonomikai. "Piesegšanās ar imigrāciju ir nenopietna. Imigrācija nerisina pensiju problēmu, jo imigrējušie cilvēki nerada pievienoto vērtību. Jā, viņi kaut ko dara un palīdz segt valsts uzturēšanas izmaksas, bet diez vai viņi spēs radīt papildu pievienoto vērtību ekonomikai," pieļāva Rungainis.
Katram pašam jāveido uzkrājumi vecumdienām
Taujāts pēc risinājumiem, viņš uzsvēra, ka vispirms sabiedrībai būtu atklāti jāpasaka, ka demogrāfisko procesu un ekonomikas struktūras dēļ jākoriģē pensiju sistēma. Proti, pirmais pensiju līmenis paliktu kā sociālais drošības tīkls, ko valsts garantē. Ja cilvēks visu dzīvi vai lielu mūža daļu nostrādājis Latvijā, maksājis nodokļus, bet, sasniedzot pensijas vecumu nokļūst nabadzībā un viņam nav citu aktīvu un ienākumu, valsts viņam piedāvā sociālās garantijas, piemēram, sociālo dzīvošanu un nelielu dienas naudu.
"Būtu jāpasaka, ka pensija nav nekāds abstrakts bonuss, ko sabiedrība nodrošina. Nodrošinātas vecumdienas nav tas, ko sabiedrība apsola saviem iedzīvotājiem. Katram pašam jāsakrāj, jānodrošina, un tad veidojas otrais un trešais pensiju līmenis. Ceturtais pensiju līmenis ir ģimene un bērni, kuri rūpējas par saviem vecākiem," sprieda eksperts.
Tomēr Rungainis uzskata, ka
pamata risinājumi arī ekonomikas struktūras problēmām ir meklējami tieši demogrāfijā
un valstij nākamajām paaudzēm vajadzētu veltīt tikpat daudz līdzekļu, cik tā iegulda pensionāros. Viņaprāt, šis princips jāliek budžeta pamatā. "Ja skatāmies tikai uz pagātni un rūpējamies tikai par pensionāriem, nav nākotnes, par kuru domāt. Nākamajām paaudzēm jānodrošina izglītība, lai viņu kvalitāte, strādājot ļautu nopelnīt sev lielas algas un sakrāt pārtikušām vecumdienām. Jārada augstas pievienotās vērtības darbavietas, sniedzot tiešu valsts atbalstu industrializācijas procesiem," sacīja investīciju baņķieris.