Nevar atrast darbiniekus

Viņa šorīt intervijā Latvijas radio nepiekrita izteikumam, ka deviņi no desmit darba devējiem nevar atrast piemērotu strādnieku.

Darba devējiem no "trekno gadu laikiem" joprojām esot stereotips, ka "Nodarbinātības Valsts aģentūrā nekā nav, bezdarbnieki ir tie, kas negrib strādāt un neko nemāk". Bet tā neesot.

Paševica aicināja uzņēmējus doties uz aģentūras filiālēm un ar konkrētām prasībām taujāt pēc vajadzīgajiem speciālistiem. "Iespējas ir, tāpēc es negribētu noniecināt, ka mums nav neviena kvalificēta cilvēka. Tas gan neatbilst patiesībai!"

Vienlaikus viņa atzina, ka darba devēju

piedāvātais atalgojums pat cilvēkiem ar augstāko izglītību bieži vien ir minimālās algas apjomā.

Šāds ienākumu līmenis tiek norādīts gan palīgstrādniekam, gan cilvēkam ar konkrētu profesiju, gan darbiniekam ar augstāko izglītību.

Cik daudzi aizbrauks uz Vāciju?

Runājot par Vācijas darba tirgus atvēršanu 1.maijā, Paševica izteica prognozi, ka sākumā uz šo valsti nebrauks daudz Latvijas cilvēku. "1.maijā nebūs ļoti liels cilvēku skaits, kas dosies uz Vāciju strādāt." Jau no 1.janvāra esot iespēja pieteikties darbam.

Taču vienlaikus viņa atzina, ka mūsu iedzīvotāju interese par darbu šai rietumvalstī ir pieaugusi.

Patlaban vairums bezdarbnieku vispirms cenšoties atrast darbu Latvijā un tikai pēc tam izskatot iespēju braukt peļņā uz ārvalstīm.

Visgrūtāk ilgstošajiem bezdarbniekiem

Vislielākās problēmas patlaban esot ar ilgstošajiem bezdarbniekiem - cilvēkiem, kuri bez darba ir vairāk par gadu. Tādu Latvijā ir vairāk par 60 tūkstošiem iedzīvotāju (40% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem).

Taču labā ziņā ir tā, ka nedaudz sarucis jauniešu - bezdarbnieku skaits. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem bez darba šobrīd ir teju 23 tūkstoši cilvēku.

Darba devējiem esot interese par jaunajiem darbiniekiem.

Patlaban reģistrēto bezdarbnieku skaits ir aptuveni 163 tūkstoši cilvēku, bet bezdarbnieku pabalstu saņem 40 tūkstoši iedzīvotāju.