2010.gadā prognozē IKP kritumu par 0,2% (2)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Ekonomikas apjomi pērn varētu būt saglabājušies līdzīgā apjomā kā 2009.gadā, veidojot pavisam nelielu kritumu, biznesa portālam "Nozare.lv" prognozēja banku analītiķi.

Saskaņā ar šodien publicēto ātro novērtējumu par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) sniegumu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, ekonomisti aplēsuši, ka 2010.gadā kopumā IKP būs samazinājies par 0,1% līdz 0,2%.

"Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts stāsta, ka pērn IKP vidēji ik ceturksni pieaudzis par 0,9% un to pārsvarā veicinājis eksports, kas gada kopumā faktiskajās cenās varētu būt pieaudzis par 18%. Viņaprāt, tieši bāzes efekta dēļ, pērn IKP gadā kopumā arvien uzrādīs kritumu.

"Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds norāda, ka pēdējā ceturksnī pret trešo ceturksni ekonomikas izaugsmi par 1,1% lielā mērā nodrošināta investīciju pieaugums, jo mazumtirdzniecības rādītāji arvien bijuši salīdzinoši slikti.

Savukārt šim gadam analītiķu izteiktās prognozes liecina, ka IKP pret 2010.gadu pieaugs jau par 3% līdz 4%.

Strazda skatījumā šogad pozitīvā attīstība ekonomikā turpināsies, IKP pieaugot par 3%, un sagaidāms, ka Latviju pozitīvi ietekmēs spēcīgā ekonomikas attīstība svarīgos eksporta tirgos - Ziemeļvalstīs, Vācijā un Krievijā. Vēl viens būtisks faktors ar pozitīvu ietekmi joprojām būšot investīciju turpmāks pieaugums par vismaz 10% līdz 12%, salīdzinot ar ļoti zemo līmeni 2010.gadā.

Savukārt Stikuts par šo gadu saka, ka IKP kāpums varētu sasniegt jau 4%.

"Izaugsme būs būtiski atkarīga no investīcijām, ko savukārt ietekmēs tas, cik efektīva būs Eiropas Savienības fondu apguve. Diemžēl pērn fondu apguve bieži bija formāla un līdz investīcijām tās nenonāca. Savukārt mājsaimniecību patēriņu turpinās ierobežot pieaugušie nodokļi un inflācija. Uz būtisku algu pieaugumu liela bezdarba apstākļos arī ir grūti cerēt," sacīja Stikuts.

"Latvijas Krājbankas" galvenā analītiķe Olga Ertuganova, kura 2011.gadā prognozē IKP pieaugumu par 3%, uzsver, ka vājās strukturālās reformas, nodarbinātībai un demogrāfiskajai situācijai nedraudzīga ekonomiskā politika liek bažīties par iespēju ekonomikas izaugsmi uzturēt ilgtermiņā.

Kaut arī ir pozitīvi, ka eksporta un rūpniecības īpatsvars Latvijas ekonomikā pieaug, tomēr analītiķus uztrauc, ka šiem procesiem nav stabilas bāzes. "No vienas puses, esam atkarīgi no ekonomiskās situācijas galvenajos tirgos, no otras - mums jābūt spējīgiem nodrošināt eksporta apjomu pieaugumu. Ja par pirmo punktu vismaz pagaidām var neuztraukties, jo mūsu galvenie tirdzniecības partneri nav Grieķija vai Īrija, tad otrais - kvalificēto darbinieku trūkums, kā arī investīciju nepieciešamība jaudu palielinājumam - var kļūt par būtisku eksporta pieauguma ierobežojošo faktoru," brīdinoša ir Ertuganova.

Komentējot pērnā gada IKP rezultātus, ekonomiste pievienojas kolēģiem, sakot, ka tik ātru IKP rādītāju uzlabošanos galvenokārt noteica eksporta straujais pieaugums. Viņas skatījumā būtu nepareizi apgalvot, ka to nodrošināja tikai labvēlīgāka situācija un optimisms ārējos tirgos, bet gan eksporta apjoma kāpums esot apliecinājums, ka iekšējās devalvācijas ceļš, ko izvēlējās Latvija un kas galvenokārt izpaudās ar darba algu saistīto izmaksu samazinājumā, devis rezultātu.

Tanī pat laikā nevarot teikt, ka eksportu veicinājis tikai algu kritums un bezdarba kāpums, bet ir jāuzslavē arī vietējo uzņēmēju rosība, spēja atrast jaunas nišas, kā arī valsts atbalsts eksportam, tāpat Eiropas Savienības fondu devums un banku labvēlīgāka kreditēšanas politika attiecībā uz eksportētājiem.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu