Šobrīd tirdzniecībā ir ļoti saspringa konkurence. Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs intervijā portālam TVNET stāsta par pircējiem, kuru ienākumu līmenis ir samazinājies un viņi izvēlas lētākas preces. Tajā pašā laikā daļa klientu izvēlas tikai atzītu un labi novērtētu zīmolu produktus.
Viņš norādīja, ka ļoti saspringa konkurence ir tajās preču grupās, kurās ir daudz piegādātāju, piemēram, piena produktos.
Maizes izstrādājumu grupā šobrīd ir mazāka konkurence, jo daļa mazo ražotāju ir bankrotējuši: “Tirgū ir mazāk spēlētāju. Tāpat maizi ir grūtāk atvest no kaimiņu valstīm.”
Katrā preču grupā esot savs konkurences līmenis, tas atkarīgs arī no piegādātāju skaita.
Pircēju mīluļi
“Ir arī produkti, kuri neatkarīgi no konkurences ieguvuši pircēju uzticību. Tiem arī cenas ir lielākas. Pircējs tos pērk neatkarīgi no cenas, neatkarīgi no tā, ka konkurentam varbūt ir par 20% lētāk. Viņš šā vai tā ir uzticīgs konkrētam zīmolam, kurš ir izreklamēts vai citādā veidā kļuvis pircējam mīļš," asociācijas vadītājs stāstīja.
Daļa cilvēku pirkumus joprojām veic, vadoties pēc produktu zīmoliem. Iecienītākie ir reklamētākie.
Viņš stāstīja piemēru par “Nestles” Bārnija lāču saldumu, kurš nesen Ukrainā ieguvis gada preces zīmolu. “Tagad tas sāk ienākt Latvijā. Ar tādiem pašiem uzvaras gājieniem un reklāmu.”
Iecienīta ne tikai lētā maize
Danusēvičs noraidīja maiznieku iepriekšējos izteikumus, ka patlaban pērk tikai akcijas vai lētākās preces: “Protams, ir palielinājusies cilvēku orientācija uz cenu”, bet pēdējo Baltijas valstu pircēju ieradumu pētījumu rezultāti liecina, ka Latvijā ir vislielākais pircēju skaits, kuri pievērš uzmanību arī kvalitātei.
“Ir palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kurai ir samazinājušies ieņēmumi. Šie cilvēki, protams, lielāku uzmanību pievērš cenai.”
Viena krējuma vietā paņem otru
“Tie, kuriem ir saglabājušies ieņēmumi iepriekšējā līmenī, tie nemaina prioritātes. Protams, ja ir akcija un ir iespēja izvēlēties starp līdzvērtīgām precēm, tad arī citi pircēji pamaina savus ieradumus un paņem viena krējuma vietā otru.
Ir jau preces, kurām, manuprāt, lojalitāte pret konkrēto produktu ir zema. Piemēram, man tāds ir krējums. Man ir relatīvi vienalga, vai tas ir Tukuma, Rīgas, Talsu vai Valmieras krējums. Pie viena un tā paša tauku procenta man ir ļoti vienaldzīga izvēle. Protams, ja ir krējums, kuram es nepazīstu zīmolu, tad, protams, es neriskēju.”
“Zīmols ir svarīgs. Cilvēkiem gribas pašapliecināties.
Ja tev ir prece, kas ir ar izreklamētu zīmolu un kas skaitās modes prece, tad tu esi virs ūdens.
Ja tev nav zīmola preces, tad tu esi zem ūdens. Tāpēc arī ir šī tieksme pēc zīmoliem. Tāpēc arī daudz mazāk turīgo arī pērk pazīstamu preču zīmju, piemēram, “Dolce&Gabbana” vai citu slavenu zīmolu pakaļdarinājumus.”Tādā veidā nabadzīgākie cilvēki grib justies piederīgi tai sabiedrībai, par ko viņi lasa dzeltenajā presē: “Tāpēc varbūt šie žurnāli ir tik ļoti populāri. Ar tiem rodas ilūzija, ka tu piederi šai krāsaino žurnālu pasaulei.”
Danusēvičs arī atzina, ka dzīvošana patēriņa sabiedrībā ietekmējusi cilvēku psiholoģiju tādā veidā, ka iepirkšanās kļuvusi ļoti svarīga: “Tā tas ir izveidojies. Cilvēkam primārais ir, kur viņš iepērkas un ko iepērk. Arī reklāma nospēlē savu lomu. Mazāk noturīgie cilvēki tai padodas."
GBP
RUB
USD
