Oksana Sivokobiļska. Foto: LETA

Vaicāta, vai pieaug cilvēku izpratne par privāto budžetu, "Swedbank" valdes locekle Oksana Sivokobiļska intervijā portālam TVNET sacīja teica, ka palielinās "cilvēku vēlme saprast, vai es varu atļauties".

"Var vienkārši ieviest kladīti vai "Excel" tabulu – rīkam te nav nozīmes -, salikt savus ienākumus un izdevumus un tālāk rēķināt, ko es varu atļauties attiecībā uz kredītu."

"Kredīts jau nav spiesta lieta. Es paņemu kredītu, lai šodien dzīvotu labāk. Bet tad tas nozīmē, ka man jāspēj saprast, kā es rītdien pelnīšu vairāk nekā šodien. Vajadzēs atdot ne tikai pamatsummu, bet arī procentus. Tas nozīmē, ka man jākļūst labākam darba ņēmējam un jāpelna lielāka alga. Ko es šodien tā labā daru?"

Saistības atkarīgas no dzīves uztveres

"Īstenībā sanāk tā – runājot par tādu vienkāršu lietu kā kredīts, mēs runājam par cilvēka dzīves uztveri – kā viņš kā darba ņēmējs sevi redz, ko viņš tā labā dara? Vienkārši šodien paņemt naudu, tas nozīmē – es šodien sev uzlaboju dzīves kvalitāti. Bet uz kā rēķina?"

"Uz šo jautājumu sev vienkārši jāatbild. Ir daudz mērķtiecīgu cilvēku, kuri var vienkārši atbildēt uz šo jautājumu.

Viņi zina, ko viņi dara, lai rītdien būtu vēl konkurētspējīgāki, profesionālāki darbinieki nekā šodien.

Tas nav atkarīgs no profesijas un ienākuma. Ja šodien pelni 100 latus, svarīgi, lai rīt tu spētu nopelnīt 110 latus. Vai – ja šodien pelni 1000 latus, rīt pelnīsi 1100 latus. Jautājums, kas tev to nodrošinās. Vai mācies valodas vai kaut kā cel savu profesionalitāti?  Ja, piemēram, esi frizieris, vai mācīsies matus rītdien griezt vēl labāk? Tas jau ir tas stāsts."

Kredīts saistīts ar visu dzīvi!

"Man liekas, ka mēs bieži runājam par kredītu kā no dzīves atrautu lietu. Paņemt naudu no kaimiņa - tās konsekvences visiem ir daudz saprotamākas. Bet paņemt naudu no bankas it kā būtu kas cits - bet tas nav kaut kas cits. Dzīve no tāda aspekta ir vienkārša. Esi aizņēmies – tev jāatdod."

"Ja nevari atdot, tam ir savas sekas. Tam ir savas sekas ne tikai tev personīgi, bet arī visai tavai apkārtējai videi. Pēc būtības – pieaugot nemaksātāju līmenim, sadārdzinās kredīti."

Zināšanas dažādas

Arī "SEB bankas" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda portālam TVNET norādīja, ka gan bankas rīkotie semināri, gan forumi internetā apliecina, ka sabiedrības zināšanas par personīgo finanšu plānošanu ir ļoti dažādas – sākot ar ļoti zinošiem cilvēkiem, kas pārzina finanšu pamatlikumu, plāno savu budžetu un neaizņemas pārmērīgi, līdz pat tādiem, kuri aizraujas ar pārmērīgiem tēriņiem, kas neatbilst ienākumu līmenim.

Skaidrs ir tas, ka mēs katrs atbildam par savām finansēm un katrs pats pieņemam lēmumus, kas lielā mērā ietekmē mūsu finanšu situāciju.

"Šeit, kā vienmēr, aktuāls ir jautājums par kopējo ienākumu līmeni valstī, par nodokļu politiku un no tās izrietošo pabalstu un sociālā nodrošinājuma sistēmu. Pētījumi rāda, ka ir noteikta sabiedrības daļa, kuras ienākumi neļauj veidot nekādus uzkrājumus," viņa atzina un piebilda, ka dati atšķiras atkarībā no pētījuma izlases kopas un pētījuma veikšanas vietnes, bet skaidrs, ka tie ir pat desmitos procentu no kopējā mājsaimniecību skaita.

Agnese Strazda. Foto: LETA

Veido uzkrājumus

"Tai pašā laikā ir ļoti daudz cilvēku, kas ar salīdzinoši pieticīgiem ienākumiem veido uzkrājumu, izmanto iespēju un atgūst no valsts nodokļu pārmaksu par uzkrājumiem pensiju fondā un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā," Strazda klāstīja un norādīja, ka Latvijā vispopulārākais krāšanas veids bez uzkrājumiem skaidrā naudā ir naudas ieguldīšana tradicionālajā depozītā, jo cilvēki nebūt negrib riskēt ar savu ieguldījumu un grib zināt jau līguma slēgšanas brīdī, cik saņems.

"Kas attiecas uz naudas plānošanas jautājumiem, cilvēkiem ir iespēja veikt budžeta uzskaiti dažādos budžeta plānotājos, bet tam jākļūst par regulāru ieradumu, lai varētu veidot analīzi par periodiem un vērtēt ietaupīšanas iespējas," viņa rezumēja.

Pārdomā, ko un kā tērēt

Savukārt "Nordea bankas" sabiedrisko attiecību vadītāja Dagnija Stuķēna portālam TVNET atzina, ka ekonomiskās krīzes ietekmē cilvēki rūpīgāk pārdomā savu personisko budžetu. "Kopumā var teikt, ka cilvēki ir kļuvuši piesardzīgāki, rīkojoties ar naudu – piemēram, mēs novērojam, ka aizvien vairāk cilvēku uzkrāj naudu."

Ik mēnesi regulāri atliekot kaut nelielu summu no saviem ienākumiem, var izveidot savu personisko finanšu „drošības buferi”.

Dagnija Stuķēna. Foto: LETA

Viņa norādīja, ka pēdējā gada laikā aizvien vairāk klientu izmanto dažādus noguldījumu veidus, noguldot naudu bankā. Arī ņemot mājokļu kredītu, aizvien vairāk klientu paralēli kredītam arī sāk veidot uzkrājumus.

"Uzkrāšanas procesā svarīga ir attieksme, pašdisciplīna un skaidrs mērķis. Lai veiksmīgi rīkotos ar savām finansēm, vispirms ir skaidri jāizanalizē savi ikdienas tēriņi," bankas pārstāve atgādināja un vērsa uzmanību, ka tikai tā var iegūt patieso ainu par savām finansēm un redzēt, kur var ietaupīt. Te var izmantot arī vienkāršu tabulu, kurā katru dienu izanalizē savus tēriņus.

"Nākamajā solī ir jāizvirza ilgtermiņa uzkrāšanas mērķi – tas var būt gan konkrēts pirkums, gan arī naudas summa, kas stāv kontā "nebaltām dienām". Tas ir individuāls lēmums, bet konkrēts mērķis palīdz katru mēnesi novirzīt naudiņu uzkrājumam. Populāra ir formula par 10% no saviem ienākumiem, ko katru mēnesi vajag novirzīt uzkrājumiem," viņa vēstīja. Ja iespējams, esošie uzkrājumi ir jārestrukturizē," Stuķēna ieteica. 

"Tie var būt īstermiņa uzkrājumi, kam var piekļūt jebkurā brīdī, piemēram, krājkonts. Ilgāka uzkrājuma mērķim var izmantot termiņnoguldījumu, noguldot naudu bankā uz noteiktu laiku un saņemt garantēti augstus procentus. Visbeidzot uzkrāšanas veiksmes formula noteikti ir arī strikta pieturēšanās pie savas izveidotās personiskās budžeta plānošanas un taupīšanas sistēmas," bankas pārstāve rezumēja.