Valsts sektorā stipri pietrūkst analītiskās domāšanas (138)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

"Privātajā biznesā process nesākas ar to, ka iedod naudu un tikai tad domā, ko par to varētu uzražot. Neviens nepērk kaut ko, ko nevar pamatot. Valsts sektorā personas, kas taisa sistēmas, protams, redz kaut kādu ieguvumu, taču nekontrolē kopējo ainu. Valsts sektorā ir arī labas un progresīvas sistēmas, tomēr kopējā aina, kaut kas kvantitatīvs un taustāms, pie kura var atgriezties pēc diviem gadiem un prasīt, vai esam ieguvuši iecerēto, - šādas analītiskas domāšanas valsts sektorā pietrūkst."

Tā uzskata Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis un uzņēmumu vadības sistēmu ražotāja "Hansaworld Latvija" vadītājs Edmunds Sprūdžs: "Valsts un privātā sektora pieejas informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkšanai un informācijas sistēmu uzstādīšanai ir diametrāli pretējas."

Sprūdžs arī teica, ka valsts struktūrām esot raksturīgi prasīt, lai viņu darba procesiem izstrādā IT atbalsta sistēmas no nulles, kamēr bizness pērk standarta risinājumus un pielāgo konkrētiem darba procesiem.

"Diemžēl valstī iegājies, ka sistēmas raksta no nulles. Biznesā ir tieši otrādi, vienmēr meklē standartsistēmas. Tās, protams, var pielāgot, un pielāgošanas izmaksas dažkārt var būt samērā lielas," sacīja Sprūdžs.

Valsts līdzšinējā pieeja arī ir radījusi lielu IT sistēmu dažādību ar visām no tā izrietošām problēmām. "IT nozarē ir tāds jēdziens "zvēru dārzs".

Tā vietā, lai būtu viens liels aploks ar vienādiem zvēriņiem, kas vienādi uzvedas un vienādi jābaro, tev ir vienā malā žirafe, bet otrā - pingvīns. Un ej tagad cīnies ar visiem,

situāciju raksturoja eksperts.

Tomēr Sprūdžs uzskata, ka krīzes radītais finansējuma trūkums valsts IT projektiem un "jaunas slotas" parādīšanās pēc Saeimas vēlēšanām varētu spiest valsti mainīt savu pieeju IT lietās. "To, kas privātajam biznesam ir asinīs, valsts sektoram vēl jāmācās," sacīja uzņēmējs.

LATA apvieno organizācijas un privātpersonas, tostarp informācijas tehnoloģiju piegādātājus un lietotājus, kuri saskata ekonomiskus ieguvumus sev, savai organizācijai vai sabiedrībai kopumā no atvērto tehnoloģiju plašākas izmantošanas Latvijā. Starp LATA biedriem ir "IBM Latvija", "Oracle", "Hansaworld", elektronisko sakaru operators "Lattelecom", Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūra un citi atvērto standartu un atvērtā pirmkoda risinājumu izstrādātāji, izplatītāji un lietotāji.

Pilnu intervijas tekstu ar Sprūdžu var lasīt "www.nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".

Komentāri (138)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu