Ražotāju cenu pieaugums maijā vēl vairāk samazina iespēju, ka atgriezīsimies pie strauja patēriņa cenu krituma, teikts DnB NORD Bankas ekonomikas eksperta Pētera Strautiņa komentārā.
Maijā ir turpinājies straujš ražotāju cenu pieaugums, kura lokomotīve ir pasaules tirgus: eksporta cenas pieauga ļoti strauji - par 3.1% pret aprīļa līmeni. Tas ir straujākais eksporta cenu mēneša pieaugums kopš 2005.gada sākuma. Pretēji tam, kas ir izskanējis medijos, eksporta sadārdzināšanās nenozīmē, ka zaudējam konkurētspēju, vienkārši pasaules cenu kāpums ceļ uz augšu LV ražotāju cenas.
Latvijas ražotāji vairākumā gadījumu nav cenu veidotāji, viņiem nav iespējas pieaugošas izmaksas novelt uz pircēju pleciem. Taču līdz maijam izejvielu cenas pasaulē bija visumā augšupejošas arī eiro, tātad arī lata vērtības kritums ir ļāvis par to pašu produktu nopelnīt vairāk latu izteiksmē. Ir vērā ņemama iespēja, ka statistika neprecīzi nošķir cenu un kvalitātes pieaugumu, un daļa no reģistrētā cenu kāpuma faktiski varētu būt pievienotās vērtības pieauguma neredzamā daļa.
Iekšējā tirgū ražotāju cenas mainījušās lēnāk, pret aprīli tās pieauga par 0.9%. Nav šaubu, ka arī šo procesu galvenokārt virza pasaules cenu kāpums, kas dod ražotājiem alternatīvas iespējas iepretim joprojām relatīvi depresīvajam iekšējam tirgum. Jau mēnešiem ilgstošās virves vilkšanas sacensības starp piena ražotājiem un tirgotājiem par cenu palielināšanu stimulē tieši ārējo apstākļu izmaiņas.
Ziņa par ražotāju cenu pieaugumu vēl vairāk samazina iespēju, ka atgriezīsimies pie strauja patēriņa cenu krituma ārpus tradicionālās deflācijas sezonas, kas ir jūlijs un augusts. Neliela cenu samazināšanās neapšaubāmi ir iespējama, jo lielajam bezdarbam joprojām ir cenas samazinoša ietekme, tāpēc pakalpojumu cenas visdrīzāk turpinās kristies.
Cenu pieaugums padara ražošanu arvien izdevīgāku un veicinās rūpniecības izlaides pieaugumu turpmākajos mēnešos, kā arī stimulēs eksportu. Jūnijā tik straujš ražotāju cenu kāpums mēneša griezumā neatkārtosies, jo bažas par eirozonas valstu parādu likteni ir negatīvi ietekmējušas pasaules izejvielu cenas, un arī eiro kurss ir stabilizējies. Taču gada griezumā iekšējā tirgū deflācijas (maijā cenas gada griezumā kritās par 0.6%) vietā jau redzēsim inflāciju, bet eksporta cenu kāpums pārsniegs 10% (maijā 9.4%), jo bāze ir lejupejoša — pagājušā gada jūnijā cenas iekšējā un ārējā tirgū kritās attiecīgi par 1.8% un 1.6%.














