Apvienojot un vienkāršojot informācijas sistēmas un citus informācijas tehnoloģiju (IT) resursus, var ietaupīt lielu naudu, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā teica "IBM Latvija" izpilddirektors Uģis Eriņš.
"IBM": Vienkāršojot informācijas sistēmas, var ietaupīt lielu naudu (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eriņš teica, ka "IBM", viena no pasaules lielākajām IT kompānijām ar 300 000 strādājošo teju visās pasaules valstīs, ietaupīja četrus miljardus ASV dolāru (apmēram divus miljardus latu), investējot apmēram miljardu ASV dolāru (apmēram 500 miljonus latu) sistēmu apvienošanā un vienkāršošanā.
"Zinot, ka būs diskusija, vai var apvienot IT sistēmas, paņēmu līdzi mūsu datus, ar kuriem lepojamies. No 15 000 dažādu aplikāciju (lietojumprogrammu) "IBM" piecu gadu laikā nonāca līdz 4700. Datu centrus, kas apkalpo iekšējās sistēmas, no vairāk nekā 150 samazinājām līdz septiņiem. Uz jautājumu, vai var samazināt IT sistēmu pārvaldītāju skaitu, varu teikt, ka manā kompānijā CIO (chief information officer, tulkojumā - galveno datu sistēmu pārvaldnieku) skaitu samazinājām no 128 uz vienu. Tas nenozīmē, ka visi 128 ir pazuduši, bet ir viens, kas kūrē visu jomu," teica Eriņš.
"IBM" vadītājs Latvijā piedalījās biznesa portāla ''Nozare.lv'' rīkotajā diskusijā par datu drošības jautājumiem, kurā dalībnieki no valsts un privātā sektora arī pieskārās iespējām mazināt un apvienot apmēram 170 Latvijas valstij piederošo informācijas sistēmu skaitu, kas vienlaikus, vismaz teorētiski, padarītu to aizsargāšanu vienkāršāku, jo būtu mazāk vienību, kas būtu jāsargā pret datu noplūdēm un uzlaušanu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Valsts informācijas sistēmu nodaļas vadītājs Aigars Laurinovičs teica, ka esot iniciatīvas veikt dažādu fizisku datu resursu, kā arī tā saukto standartprocesu (dažādu finanšu, grāmatvedības un lietvedības procesu) apvienošanu.
"Ir RAPLM iniciatīva, ko arī prezentējam Latvijas Informācijas un komunikāciju asociācijai (LIKTA). LIKTA atbalsta, ka sākam ar tehnisko resursu konsolidāciju, tas ir, ar vienota datu centra koncepciju resora ietvaros, no kura tiek sniegti attiecīgie standarta pakalpojumi," pastāstīja Laurinovičs.
"Ir standartprocesi, algu un grāmatvedības apvienošana, piemēram, ir iniciatīva Finanšu ministrijā izveidot vienotu finanšu sistēmu un Valsts kancelejā - vienotu cilvēkresursu uzskaites sistēmu. Iniciatīvas notiek ar standartizējamiem biznesa procesiem. Grūtākais ir ar sistēmām, kas izveidotas iestādes pamatdarbības procesu atbalstam," teica Laurinovičs, norādot, ka, piemēram, šādi specifiski procesi esot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Laurinovičs arī sacīja, ka ministriju un citu valsts iestāžu darba procesus bieži nosaka likumi un noteikumi un šie normatīvie akti ir jāmaina, lai būtu iespējams mainīt pašus ar informācijas sistēmām vadītos procesus, kuriem bez normatīvā akta maiņas nevarot ķerties klāt.
"Informācijas sistēmas pārsvarā atbalsta kādas iestādes biznesa procesu. Šis process ir noteikts kādā normatīvā aktā. Tātad - pirms izmaina sistēmu, ir jāmaina normatīvais akts," viņš teica.
"Exigen Services Latvia" izpilddirektors Ivars Puksts izteica skepsi par iespējām apvienot valsts informācijas sistēmas, jo iestādēs valdot bailes no informācijas centralizācijas un saplūšanas vienuviet un vienās rokās.
"Bija "Megasistēma" 90.gados. Un katram ir savs viedoklis, kādēļ tā "nogrima". Bet "Megasistēma" ir tas, par ko jūs runājat. Manuprāt, tā nogrima, jo Latvijā gan tad, gan arī tagad valda paniskas bailes no jebkādas informācijas koncentrācijas. Ir bailes, ka kādai nevēlamai personai vai personu grupai caur šādu sistēmu radīsies iespēja piekļūt integrētiem datiem. Šīs bailes sabiedrībā un politiķu vidū nav pazudušas. Ja runāsim par vienotu valsts datu centru, vai atkal nebūs protesta vilnis?" vaicāja Puksts.
Diskusijā arī izskanēja, ka informācijas sistēmu apvienošanai par šķērsli var būt apstāklis, ka spēcīgākās IT sistēmas ar lielu autoritāti faktiski atrodas ministrijām un iestādēm pakļautās apakšvienībās.
"Nav tā, ka IT jomā resora ministrija ir tā stiprākā. Ekonomikas ministrijas pakļautībā IT risinājumi spēcīgi ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un Centrālās statistikas pārvaldē. VID IT ir daudz spēcīgāks nekā Finanšu ministrijas IT," teica Aldis Ērglis, uzņēmumu vadības programmatūras izstrādes kompānijas SIA "FMS" pārdošanas vadītājs.
"Ar grāmatvedības apvienošanas projektiem ir tieši tā pati barjera, jo reālās autoritātes hierarhija nav tāda pati kā administratīvā un formālā," teica Ērglis.