« iepriekšējais 1 2 nākamais »

1. user 2010. g. 19. martā, 06:51

   Paldies Demakovai par super uzcenoto Gaismas pili. Ja tā cenas būtu sakarīgākas, tad šī būve nebūtu kļuvusi par dolgostroju.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
2. maustris@inbox.lv 2010. g. 18. martā, 21:38

   Vēlies iegūt datoru, mūzikas atskaņotāju vai spēļu konsoli nopelnot tos vien par reklāmu skatīšanos un atbildēšanu aptaujās, tad sūti savu epastu uz augstāk norādīto lietotāja vārda vietā un saņemsi ielūgumu uz attiecīgo saiti!
   
   Nepalaid garām šo iespēju!

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
3. Limits 2010. g. 18. martā, 21:16

   Pateksimies par mūsu dienišķajām mokām:
   .
   1) LB un Rimsevicam personīgi
   .
   2) Idiotiem valdībā - Nothig Special, Godmanim, Kalvītim un visiem citiem aktieriem.
   .
   3) Latvijas līdzcilvēkiem, kuriem pret to visu nav nekādu iebildumu.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
4. bezjedzigais eiro 2010. g. 18. martā, 20:43

   http://www.tautasforums.lv/?p=1626

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
5. bezjedzigais eiro 2010. g. 18. martā, 20:43

   Tā mēs, protams, savā starpā varam runāt, bet oficiāli jau to neviens ne atzīst, ne arī jūtas gatavs dokumentāli pierādīt.
   - Bet tās vienošanās vēstules jau ir publicētas un tur viss ir skaidri redzams! Un Almunjas izteicieni arī ir zināmi, proti, ka nevienu centu no šā aizdevuma mēs absolūti nedrīkstam iepludināt ekonomikā. Tas domāts tikai un vienīgi tā dēvētajai finanšu stabilizēšanai, kas vienkāršā valodā nozīmē tikai to - atdodiet visu naudu bankām, tur, kur jums ir parādi. Mūsu ekonomika no tā neko nav ieguvusi, tikai zviedru un dāņu bankas.
   
   - Vai patiešām ir uzrādāmi tādi dokumenti, kas liecina, ka visa šī nauda iegūlusi konkrētu mūsu ārvalstu banku konkrētos kontos?
   - …Pirmkārt, ir tās trīs jau zināmās vēstules, kas liecina, ka mēs esam apsolījuši šo naudu neinvestēt ekonomikā, bet gan tikai finanšu stabilizācijā, un tas tad arī ir tas termins, kas skaidri apzīmē šīs naudas ieplūšanu tikai finanšu institūcijās.
   
   - Bet - vai tas tā jau ir noticis, vai tikai tā varētu būt?
   - Jā, tas tā jau ir noticis - viennozīmīgi un absolūti.
   
   - Piedodiet, bet tad arī es jau vairs nesaprotu savus tautiešus, proti - kāpēc viņi vēl kuplā skaitā nepulcējas pilsētu laukumos ar izkaptīm un spriguļiem rokās? Jo - ne jau šīs bankas grasās atdot šo parādu, bet gan jau aprēķināts, cik savas dzīves laikā būs par to jāsamaksā pat mūsu mazbērniem!
   - Lūk, par to jau visi skaidrie prāti brīnās - kāpēc nav šo protestu? Piemēram, Grieķijā, kad vispār tikai iesākās runas, ka vajadzētu kosmētiski samazināt algas, par pensiju samazināšanu pat neieminoties, cilvēki uzreiz bija ielās ar katliem un pannām rokās. Un tur visi šādu rīcību uztvert par loģisku.
   
   - Vai tas nozīmē, ka patiesībā mums nemaz nav tik daudz patiesi neapmierināto?
   - Jāsaka tā - diemžēl, bet tā izskatās. Acīmredzot mūsu cilvēkiem tā sāpju robeža ir apbrīnojami augsta.
   
   - Bet varbūt jūs viņus pārāk baidāt un patiesībā nemaz tik briesmīgi nav?
   - …Tādā gadījumā atliek tikai palūkoties, cik daudz uzņēmumu aizgājuši bojā, vairs nespējot šādos apstākļos izdzīvot. Vismaz par trīsdesmit procentiem palielinājies pašnāvību skaits, turklāt tās nav tādas pašnāvības, kādas varēja vērot agrāk, proti - tagad cilvēks uz galda noliek tukšu maku un līgumu ar banku, un tad aiziet no šīs dzīves.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
6. bezjedzigais eiro 2010. g. 18. martā, 20:42

   Vai tā nav izteikti priekšvēlēšanu gaisotnē ieturēta tautas biedēšana ar kādiem konkrētiem ienaidniekiem?
   - Nezinu. Tas, ko tagad saku, ir fakti. Turklāt var viegli aprēķināt, ka, piemēram, Repše, pat ar to algu, ko viņš tagad saņem, savus parādus nekad nevarēs atmaksāt. Tieši tāpat, kā visa mūsu valsts.
   
   - Un ko jūs varat teikt par versiju, ka krīzes arī ir iepriekš veikli ieplānotas?
   - To var izdarīt, patiešām. Katrā ziņā tās vismaz var akceptēt, uzturēt.
   
   - Un kas to dara - vai “Chicago boys”?
   - Arī viņi.
   
   - Vai tie, kurus joprojām dēvē par žīdmasoniem?
   - …Par tiem nezinu. Bet, vērojot kaut vai Latvijas Banku un mūsu komercbankas, var redzēt, ka tās vislabprātāk vēlētos tikai kaut ko mazliet pielabot, tā kosmētiski paremontēt, bet principā tomēr visu atstāt tā, kā tas ir, un turklāt ļoti labprāt pieļauj, ka tāda krīze kaut kad varētu atkal atkārtoties.
   
   - Vārdu sakot: vārdos atzīt, ka kapitālisms galvenajos vilcienos ir bankrotējis, bet darbībā tomēr turēties pie savām pamatvērtībām, proti - tā, kā bija padomju laikos, kad kompartijas bonzas šad un tad atzina, ka, raugi, bijuši dažādi partijas programmas izkropļojumi, bet kopumā uzņemtais kurss ir pareizs?
   - Jā, tieši tā! Galvenais, lai visi pamazām nomierinās. Ja esam sasnieguši punktu, zem kura zemāk vairs nav iespējams krist, tad veidojas savdabīga Latvijas Bankas uzturēta eiforija, ka, raugi, iestājusies it kā kaut kāda stabilitāte. Bet par to, vai vispār ir pamats tam, lai varētu sākties ekonomikas attīstība, kas šeit ir vissvarīgākais, nezin kāpēc pat nerunā. Protams, valdībai pārsvarā jāpauž optimisms, tam es piekrītu, jo arī tas var piešķirt ļoti labu tendenci, bet vissvarīgākais moments tomēr ir šis - vai investors nāk, vai nenāk. Un, ja šis investors nenāk, tad tu vari rauties kaut vai uz pusēm, izplatot vienu par otru optimiskāku paziņojumu, bet nekādi izaugsmes nosacījumi no tā tāpat vien neradīsies.
   
   (..) - Un tagad mums Starptautiskais valūtas fonds ir tas investētājs?
   - Nē, valūtas fonds mums nav investors - tas tikai šeit glābj mūsu ārzemju bankas. Valūtas fonda piešķirtā aizdevuma nauda neieplūst Latvijas ekonomikā.
   
   - Bet vai tad šo aizdevumu neņēmām tieši nolūkā uzlabot mūsu ekonomiku?
   - Nē - tikai tāpēc, lai glābtu zviedru un dāņu bankas.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
7. bezjedzigais eiro 2010. g. 18. martā, 20:41

   - Paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc lai es to negribētu?
   - Raugi, ja Latvijas Bankas monetārā politika būtu vērsta uz visu iespējamo makroekonomisko instrumentu izmantošanu, tad Latvija šodien būtu daudzkārt labākā situācijā, kaut vai tikai tāpēc, ka mums būtu pieejami vismaz šie finanšu resursi, kas tagad pazūd lata kursa uzturēšanas caurajā cepurē. Otrkārt, pat tajā gadījumā, ja ļoti gribam ievērot Māstrihtas kritērijus, mēs to nemaz nevaram izdarīt, jo to pauž arī visoptimiskākās Starptautiskā valūtas fonda prognozes, proti, mums to neļaus pārlieku pieaugošie valsts parādi. Bet, ja arī mēs to varētu, arī tad tas būtu teju neiespējami. Ja pakļaujamies tikai ārzemju lobijam, rūpējamies tikai par to, lai viņiem būtu ērti, izdevīgi un patīkami, un paši savu tirgu nekādā veidā neaizsargājam, bet - gluži otrādi - pakļaujam to ļoti lieliem riskiem, proti, paši nekontrolējam savu monetāro un valūtas politiku, tad mums pat nemaz nevajag tiekties uz eiro zonu. Taču, lai tas tā notiktu, Latvijai jābūt tādai valdībai, kas patiešām grib kontrolēt šo instrumentu. Ja mums ir valdība, kas tikai turpina pakļauties ārvalstu banku finanšu interesēm, tad nekas nesanāks.
   
   - Šeit droši vien nav nekas dabiskāks par jautājumu - un kāpēc mūsu valdība pakļaujas ārvalstu banku interesēm?
   - Jā, tas ir tas jautājums… Katrā ziņā viena lieta ir tā, ka patlabanējais Latvijas finanšu ministrs pats ir ļoti lielos parādos. Tie ir parādi ārvalstu bankām, un viņš tos nevar atdot.
   
   - Paga, bet ministri taču mainās, turklāt dažkārt straujāk par notikumiem hokeja laukumā!
   - Einārs Repše nekur nemainās un nekur nepazūd - viņš tur ir jau kopš 1991. gada līdz pat šai dienai. Un tad, manuprāt, galvenais jautājums ir šāds - kāpēc viņš visu laiku ir tur, kur viņš ir? Varbūt ir tā, ka viņš vienkārši nevar nebūt? Banku lobijam Latvijā patlaban ir absolūti brīvas rokas, un acīmredzot tas tā ir tāpēc, ka te ir viens kurš tām ir ļoti paklausīgs. Un tad jau vēl ir arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, kuram arī ir milzīgi parādi. Un tad mēs varam uzskaitīt vēl virkni personu, kuras ieņem atbildīgus amatus daudzās svarīgās mūsu valsts finanšu institūcijās, un kurām arī ir lieli parādi tieši mūsu ārzemju bankās. Lūk, tieši tādā veidā arī šie cilvēki ir korumpēti, tādā veidā viņi notur mūs, visu tautu, ļoti neizdevīgā situācijā. Mēs faktiski esam ķīlnieki.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
8. bezjedzigais eiro 2010. g. 18. martā, 20:41

   Tās pretosies.
   - Jā, bet tomēr būs jāsēžas pie sarunu galda un tās vairs nedrīkstēs būt arogantas. Un to tās, protams, nevēlas, tāpēc patlaban izmisīgi cīnās pretim, un to var labi saprast. Protams, ka neviens tāpat vien padoties negrasās. Bet, īstenojot pareizu politiku, to patiešām var īstenot. Tai nekādā gadījumā nav jābūt vardarbībai, tikai pietiekami saprotami jāpaskaidro, ka mēs vēlamies izkļūt laukā no feodālā tipa likumdošanas un ka tagad zinām to, ka Eiropā tam ir ļoti labi piemēri. Mēs gribam tikai to pašu, neko vairāk. Un tad nevienam nebūs iemesla kaut ko iebilst.
   
   - Vai tas paredz jau sastrādātā, piemēram, jau parakstīto līgumu atsaukšanu?
   - Nē, to tas neparedz, un ļoti ātri arī tas nevar notikt. Lai gan ir arī ātrie piemēri. Piemēram, daudz brīvas naudas dos atteikšanās no nepārtrauktās augsta lata kursa uzturēšanas, kas tagad valstij kopumā izmaksā miljardus. Tā jau ir vienkārši naudas sadedzināšana.
   
   - Paskaidrojiet, lūdzu, mazliet tuvāk.
   - Lai noturētu šo augsto kursu, mums nemitīgi lielā daudzumā jāiepērk eiro. Šī nauda līdz ar to faktiski ir iesaldēta, tā neieplūst industrijā. Turklāt nav arī īsti saprotams, kāpēc šis kurss vispār jānotur, ja jau tagad ir skaidrs, ka 2014. gadā mēs nepievienosimies eiro zonai. Ja tajā laikā šāda eiro zona vispār vēl eksistēs.
   
   - Vai domājat, ka valstis, kurās eiro jau ir ieviests, sāks no šīs valūtas atteikties?
   - Jā, tāda tendence ir vērojama. Tuvojoties 2014. gadam, visdrīzāk, būs palikušas varbūt divas, trīs valstis ar eiro apgrozību, ne vairāk - Vācija, Francija, vēl kāda, kurai ir aptuveni līdzīgs labklājības līmenis.
   
   - Izklausās mazliet pārsteidzoši, jo patiesībā vērojama taču gluži cita tendence - visi turp tiecas, un mēs arī.
   - Pareizāk jāsaka tā - to grib valdība. Mēs ar jums to diezin kā negribam.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
9. bezjedzigais eiro 2010. g. 18. martā, 20:40

   Viss liecina, ka mūs vienkārši gribēja eksperimentāli pārvērst par tā dēvētajām tīģervalstīm, kas mēs noteiktu laiku arī bijām. Lūk, bet to Rietumeiropas un Skandināvijas paraugu, kur arī ir brīvā tirgus ekonomika, bet tomēr salīdzinoši relatīva, galvenokārt orientēta uz to, lai ļautu vispirms attīstīties vietējai industrijai, ar skaidri izteiktu virzienu uz savu interešu aizsardzību, no mums noslēpa. Bet patiesībā tikai tā arī var notikt valsts attīstība. Tikai tad, kad valsts jau sasniegusi pietiekami augstu tehnoloģijas līmeni un ražošanas produktivitāti, var sākt runāt par kaut kādu brīvo tirgu. Sevišķi izdevīgi ir tad, ja vēl kaimiņos ir kāda liela, bet vairāk atpalikusi valsts ar derīgiem resursiem. Tad jau šī politika var dot ļoti lielu labumu. Kā tas bija gadījumā ar Krieviju, no kuras deviņdesmito gadu sākumā aizplūda resursi uz Eiropu un galvenokārt Ameriku, un kur - starp citu - pietiekami smagi un dziļi bija iesaistīta arī Latvija. Lūk, tādos brīžos valstīm ir ļoti izdevīgi runāt par brīvo tirgu, un to arī dara tādas valstis, kā, piemēram, ASV un Lielbritānija. Tikai tādā veidā tās arī ir kļuvušas bagātas un nekā savādāk.
   
   - Un kas tad mums traucēja pašiem painteresēties par šādiem alternatīvajiem paraugiem?
   - Grūti spriest. Visdrīzāk, nekompetence.
   
   - Vai arī jāsaprot, ka tā bijusi pret mums vērsta plānveidīga politika?
   - Es sliecos domāt, ka tā tas ir bijis, jā. Katrā ziņā nedomāju, ka kādam kādreiz pret mums bijusi labvēlīga, nesavtīga attieksme. Tā bija izteikta koloniālisma politika, proti, ātri vien padarīt šeit visus atkarīgus. Rezultātu tagad skaidri redzam - faktiski esam parādu verdzībā… Bet es gribu uzsvērt, ka mēs joprojām esam suverēni un paši ar savām likumdošanas iespējām, proti - izmainot likumdošanu, mēs varam atgūt to, ko esam zaudējuši.
   
   - Kādam tas varēt ļoti nepatikt, vai ne?
   - Jā, un vispirms bankām. Tām tas būs ļoti sāpīgi.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
10. bezjedzigais eiro 2010. g. 18. martā, 20:39

    Viss iesākās tad, kad sabruka Padomju Savienība un jaunajām valstīm vajadzēja izvēlēties kādu ekonomisko koncepciju, lai spētu dzīvot patstāvīgi. Bet tie, kuri radīja šīs vīzijas, pārsvarā bija gluži konkrētas ekonomiskās grupas no ASV, kas pārsvarā bāzējās universitātēs - Čikago jeb tā dēvētie “Chicago boys”, Jura Vīksniņa grupa Džordžtaunas universitātē Vašingtonā, kuras dalībnieki starp citu ir arī Einars Repše un Ilmārs Rimšēvics, un Hārvardā, kuri savukārt “palīdzēja” atjaunot ekonomiku arī Krievijai.
    - …Svarīgi ir tas, tieši kam iedoti ekonomikas pārveidošanas instrumenti. Ja tos iedod bankām, tad nolūks ir absolūti skaidrs - maksimizēt banku peļņu. Latvijas piemērā tas ir vairāk nekā labi saskatāms, sevišķi burbulī, ko tās pirms dažiem gadiem te bija uzpūtušas… Bet šeit arī jāuzsver, ka pastāv dažādi “kapitālismi”, un to pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā mums neviens nepateica. Jau minētie Džordžtaunas universitātes cilvēki un “Chicago boys” nāca un teica, ka labākais ideāls ir tikai brīvais tirgus, ka tā ir tā kapitālisma pamatvērtība. Un viņi teica - ieviesiet šeit brīvā kapitāla un brīvo preču plūsmu, piesaistiet savu nacionālo valūtu pie kādas stabilas, lielas valūtas - kā tas viss mums tagad ir -, un tad jums būs tas kapitālisms. Bet neviens neaicināja apskatīties arī mazliet tuvāk, piemēram, tepat kaimiņos uz zviedriem vai mazliet tālāk uz vāciešiem, un tad ļaut saprātīgi izvēlēties, kādu sistēmu gribam pie sevis.

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
11. sunjanagla 2010. g. 18. martā, 20:35

    nevajag tagad te valdiibu attaisnot un uznjeemeejus nolikt. Uznjeemeeji ir daudzus gadus iesniegushi tuukstoshiem priekshlikumu...viss ir palicis tikai atvilktnees , miskastees un tukshos soliijumos. Shitie meerglji, kas sevi sauc par valdiibu, ne par ko citu nedomaa kaa tikai par savu kabatu un kreeslu nakaoshjaas veeleeshanaas. Tagad vinjiem ir izmisiigas puules noagoneet liidz veeleeshanaam, tad ar pilnu jaudu atkal meegjinaat nozombeet tautu, lai tiktu valdiibaa...un tad atkal varees 4 gadus spljaut virsuu.... tas ir vieniigais ko valdiibas dara latvijas attiistiibai. taatad sausais atlikums = NULLE.....

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
12. bracka 2010. g. 18. martā, 19:33

    Latvietis arī oāzi skaitītos mirkļos pārvērtīs tuksnesī!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
13. erosennins 2010. g. 18. martā, 17:43

    Šiem aizdevuma devējiem atmaksu navajag, tikai ķīlu un gaisu jaunam burbulim.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
14. dw 2010. g. 18. martā, 16:22

    Rezumējumam, Gaismas pils "jaunbūvi" vajadzētu pārdot atklātā starptautiskā izsolē privātam investoram ar noteikumu, ka viņš to pabeigs. Lūk, tā būtu reāla ekonomika. Pašu bibliotēku, ja pēc tās vēl būtu vajadzība, izvietot apm. 5 angāros Pārdaugavā, vai citur, kur brīva vieta.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
15. dw 2010. g. 18. martā, 16:13

    Priekšlikums būvēt neražojošus objektus par valsts vai pašvaldības naudu ir primitīvs sociālisms, kas neko neatrisinās. Tā jau visu laiku līdz šim tika darīts. Tad jau Dienvidu tilta un Gaismas pils celtniecība līdz šim būtu uzsildījusi to ekonomiku -un bija jau arī -kamēr nauda nebeidzās. Un Zimbabvei valsts uzplaukumam pietiktu uzbūvēt 10 prezidenta pilis. es tiešām brīnos, ka cilvēki, kas ieņem valsts "institūtu direktoru posteņus" nevar izdomāt kaut ko jēdzīgāku. Un , ja nevar, tad turklāt vēl nāk klajā ar vienu un to pašu.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
16. Katru dienu un skaļā balsī! 2010. g. 18. martā, 15:35

    Kāpēc ar šādiem secinājumiem netiek bombardēta valdība un Saeima? Kas no viņiem šo izlasīs? Viņu trulums taču ir neizmērojams! Elementāras izpratnes par ekonomiku tur nav pilnīgi nevienam, arī viņu "padomniekiem".
    Cik ilgi šo var izturēt valsts un tās iedzīvotāji? Laiks uz nekurieni šitiem valdoņiem!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
17. ibel-bibel 2010. g. 18. martā, 15:19

    es jums noliksu priekšā mūsu LV zaudējumus,ko ieguvām šo gadu laikā,kamēr esam ES !!!!!(ļubļu,ždu,ļenā!) ždi i pomņi menja-suka

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
18. dw 2010. g. 18. martā, 15:13

    1.Ancupovs ne ar vārdu nav pieminējis, ka nodokļu politika tāpat jāsaskaņo ar aizdevējiem, visi ,kuri kritizē valdību ,dara to tādā tonī, it kā valdība sēdētu uz naudas kaudzes un tai būtu brīvas rokas darīt , ko grib. 2. Ancupovs kā izeju piedāvā tīro sociālistisko ražošanu, sak. ražosim un celsim par valsts t.i. aizdevēju naudu. "Mums valstī ir izcilas kvalitātes būvmateriālu ražotāji" Reāli materiāli tāpat tiktu nopirkti ārzemēs caur kādu vietējo starpniekfirmu SIA Radi un Draugi, kura uzvārītos, tas arī viss.
    Bez tam piemērs ar Gaismas pili ir reti neveiksmīgs, jo šis objekts arī pēc pabeigšanas nesīs zaudējumus. Ja valdība iegulda , teiksim, SVF&EK 100 miljonus Gaismas pilī, tad ienāks nodokļi un varēs maksāt pensijas un pabalstus un mediķu algas? To naudu jau tagad var izmaksāt pabalstos, bez "izlaišanas caur Gaismas pili" ,kur lielākā daļa pazudīs.

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
19. xy 2010. g. 18. martā, 15:07

    ko lai dara , ja Latvijas balzaams par suudiigu spirta un uudens sajaukumu grib miljonus raust? Nu nedzer tauta to suuda dziru un viss, kur te valdiibas vaina? Kopsh Laima tika paardota aarzemniekiem arii shokolaade ir kluvusi negarshiiga, leets meesls par neadekvaatu cenu. Taadu piemeeru netruukst.Darba speeks leets , kas traucee samazinaat cenas vai razhot kvalitatiivu preci? Arii , kad nodokli bija mazaaki , maksaat jau neviens iipashi nesteidzaas.

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
20. Nords 2010. g. 18. martā, 13:52

    -> Staaar
    Tā nav vienkārša uzņēmēju "apteīte". Mums, LV, sākas stagflācija - apjomi krīt, cenas aug! Mēs, LV, būsim iemanījušies iziet visām iespējamajām ekonomikas krīzēm cauri (varbūt ka ne, jo valsts apstāsies)! Kāpēc? Valdība nevelta maksimālas pūles 1-2 vissvarīgākajām lietām, bet gan dara daudz mazus darbiņus, nekvalitatīvi (daži gan ir ok), dārgi. Mūsu valdībai nav ne vīzijas, ne mērķa (mērķis ir - vēlēšanas!), ne ambīciju! Ka s vainīgs? Mēs paši, lohi!

    Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 nākamais »