Preču tirdzniecības deficīts ir lielākais kopš augusta, kas nozīmē, ka arī kopējā tirdzniecības bilancē liels pārpalikums nav gaidāms, ļoti iespējams ir deficīts, skaidro Strautiņš.

Viņaprāt, gada pirmajā mēnesī veidojas ļoti "neloģiska" attiecība starp dažādu ekonomikas sektoru dinamiku. Mazumtirdzniecība ir pieaugusi, bet apstrādes rūpniecība un jo īpaši tās produktu eksports - sarukuši. "Tātad viss ir tieši pretēji gaidītajam," secina Strautiņš, piebilstot, ka janvāris, visdrīzāk, izrādīsies izņēmums, jo nav resursu, uz kuriem balstoties iekšzemes patēriņš šogad varētu ilgstoši un strauji augt, savukārt straujam eksporta pieaugumam pret pagājušā gada zemo bāzi ir visi priekšnoteikumi - brīvas ražošanas jaudas, straujš pasaules tirdzniecības apjomu pieaugums, pakāpeniska finansējuma pieejamības uzlabošanās, eksportam izdevīgāks reālais valūtas kurss.

"Ja arī februārī eksporta rādītāji būs vāji, tas kļūs biedējoši, taču pagaidām vēl nav pamata milzu satraukumam. Arī pagājušā gada jūlijs un augusts bija periods, kad eksports nepieauga, kad tam it kā "vajadzēja" augt, spriežot pēc noskaņojuma eksportētāju vidū un pasaules tirdzniecības atlabšanas. Par laimi, tā izrādījās lielā mērā pārejošu faktoru radīta pauze, kurai sekoja ļoti labi rezultāti nākamajos trijos mēnešos," sacīja analītiķis.

Viņa skatījumā šoreiz vēsture atkārtojas, jo decembrī un janvārī saskatāmi faktori, kas varēja īslaicīgi samazināt apstrādes rūpniecības izlaidi un eksporta apjomu, taču drošu atbildi sniegšot februāris un marts.

"Šī gada janvārī pret pērnā gada janvāri eksports pieaudzis par 4,7%, taču, lai vilktu Latvijas ekonomiku ārā no krīzes, nepieciešams daudz straujāks pieaugums gada griezumā, un tas ir iespējams. Domāju, ka caurmērā šogad preču eksporta pieaugums būs mērāms padsmitos procentu, taču lieli mērķi palīdz paveikt lielus darbus un uzņēmumiem vajadzētu tiekties uz vēl straujāku, desmitos procentu mērāmu pieaugumu," norāda Strautiņš.