TVNET jau rakstīja, ka pēc publiskotajiem VID datiem vislielākie ienākumi ir "Latvenergo" valdes priekšsēdētājam Kārlim Miķelsonam. Viņa mēneša ienākumi kopš 2008.gada ir vidēji 6202 lati. Vislielākos ienākumus Miķelsons guvis 2008.gada jūlijā - 24 000 latu. 2009.gada otrajā pusē Miķelsona ienākumi gan mazinājušies un, piemēram, novembrī tie bija tikai 2820 lati.

Miķelsons pievēršas tematam, kas jau sen izrunāts

TVNET jau rakstīja, ka AS "Latvenergo" par aizņemtu naudu būvēs ekonomiski neizdevīgu elektrostaciju, kura lielāko gada daļu nestrādās. Tas būs 388 miljonus eiro jeb aptuveni 272,7 miljonus latu vērts "rezerves ritenis" Latvijas energosistēmai. Tā izteicās arī asociācijas "Latvijas koks" enerģētikas nodaļas vadītājs Jānis Zalāns un bijušais Ziemeļrietumu apvienotās dispečeru pārvaldes vecākais dispečers Ivars Klagišs.

Arī Finanšu ministrija (FM) ir atbalstījusi AS "Latvenergo" plānotos iepirkumus, kas saistīti ar ražotnes TEC-2 rekonstrukcijas otro kārtu. Tādēļ Latvenergo vadītāja Miķelsona izteikumi par to, cik izdevīgi ir ražot elektroenerģiju, izmantojot dabasgāzi, ir jāuztver tikai un vienīgi kā kompānijas vēlmi novērst uzmanību no sabiedrībā aktualizētā jautājuma par valsts un pašvaldības uzņēmumu ačgārno atalgojumu sistēmu līdz pat 2009.gada beigām.

"Latvenergo" preses aktivitātes

Ražot elektroenerģiju no dabasgāzes Rīgas otrajā termoelektrostacijā (TEC-2) ir visizdevīgākais veids, kā darboties reģiona elektrības tirgū, uzskata energokompānijas "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons, gan neizslēdzot iespēju, ka nākotnē varētu noderēt arī citi elektroenerģijas ražošanas avoti.

Kā biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotā enerģētikas nozares ekspertu diskusijā uzsvēra Miķelsons, "Latvenergo" ir komerciāls uzņēmums, kuram jāstrādā tirgus apstākļos, un "mēs izvēlamies to, kas ir ekonomiski izdevīgāks, pretējā gadījumā "lidojam" ārā no tirgus".

"Redzam, ka varam ražot produktu no dabasgāzes un to pārdot. Tas ir tas, ko darām - oktobrī, novembrī, decembrī, janvārī... Patlaban [februāra sākumā] to vairs nevaram darīt, jo ģenerators strādā līdz galam, arī vecā mašīna, un mums nepietiek," teica Miķelsons, norādot uz "Latvenergo" nepārtrauktiem centieniem ziemas sezonā pārdot "lieku" elektrību reģionālajā tirgū.

Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga iestājās par alternatīvu, atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu, kā tas tiekot darīts pilsētvidē citviet Eiropā. "Viena lieta, kas netiek pieminēta, - pēc 2012.gada elektroenerģijai būs jāpērk ogļu dioksīda kvotas. Tas notiks, dedzinot gāzi, kur nu vēl, dedzinot ogles. Tas iekļausies elektroenerģijas tarifos, jo patlaban kvotas dod par velti. Konkurētspēja ar dabasgāzi pēc 2012.gada pasliktināsies. Kvotu tirgū vajadzētu būt ļoti lielam pieaugumam, jo visiem Eiropas Savienības elektroenerģijas ražotājiem būs jāpērk kvota," skaidroja eksperte.

Miķelsons teica, ka līdz šim "Latvenergo" vairāk pārdevis, nekā pircis ogļu dioksīda kvotas. Ja turpmāk tās būšot jāpērk, šāda iepirkuma izmaksas būšot stimuls strādāt efektīvāk ar izmantojamo tehnoloģiju.

Atsaucoties uz nepieciešamību strādāt ar jebkādu konkurētspējīgu elektrības ražošanas veidu, tostarp vēja ģeneratoriem vai biomasu, Miķelsons jokodams teica: "Ja valsts ir gatava izdarīt šādu reveransu arī sev piederošam uzņēmumam, ka tas tiks atbalstīts un varēs produktu tirgū saražot konkurētspējīgi, esam gatavi kurināt galošas, ja vajag."

Runājot par vēja enerģiju, Miķelsons teica, ka jauna maģistrālā augstsprieguma elektrības pārvades tīkla un energotīklu savienojuma "Kurzemes loks" pabeigšana ap 2017.gadu varētu padarīt vēja staciju izvietošanu jūrā  praktiski iespējamu, jo to ražoto enerģiju varētu ievadīt kopējā tīklā, bet no vēja brīvajā laikā piegādāt elektrību no pārējiem Latvijas resursiem.

Kā ziņots, Finanšu ministrija ir atbalstījusi "Latvenergo" plānotos iepirkumus, kas saistīti ar ražotnes TEC-2 rekonstrukcijas otro kārtu. Energobloka izbūves līguma projekts paredz, ka uzņēmējam būs jāizbūvē ražotnes TEC-2 no apbūves brīvajā teritorijā jauns gāzes turbīnas kombinētā cikla energobloks.

"Latvenergo" koncerna speciālisti aprēķinājuši, ka "Kurzemes loka" kopējās izmaksas paredzamas aptuveni 200 miljonu eiro (140 miljonu latu) apmērā. "Kurzemes loka" augstsprieguma līniju izbūves garums būs aptuveni 330 kilometri, savukārt līniju pārvades jauda sasniegs 1000 megavatus (MW).

Projekta izbūves pirmajā fāzē paredz 330 kilovoltu (KV) kabeļa izbūvi, savienojot Rīgas TEC-2 ar apakšstaciju "Imanta". Tas papildus pastiprinās Rīgas elektroapgādes stabilitāti, kā arī nodrošinās stacijas pieslēgumu "Kurzemes lokam". Ar šā projekta realizāciju tiks likvidēta elektrisko savienojumu "šaurā vieta" starp Latvijas austrumiem un rietumiem, kas dažos gadījumos nepietiekamās kapacitātes dēļ ierobežo elektroenerģijas apjoma tranzīta plūsmas.

Otrās fāzes izbūves laikā tiks nodrošināta 330 KV augstsprieguma līnijas Grobiņa-Ventspils-Dundaga izbūve. Paredzams, ka projektēšanas fāze tiks sākta šogad, bet visi darbi noslēgti 2015.gadā. Otrās fāzes kopējās izmaksas lēšamas 65 miljonu eiro (46 miljonu latu) apmērā.

Savukārt trešā fāze paredz pabeigt "Kurzemes loka" izbūvi posmā Dundaga-Tume-Imanta, savienojot to ar Rīgas TEC-2, šādi radot pamatu stabilam un drošam elektroapgādes posmam.