Viņa īpaši uzsvēra neskaidrības ar dienesta auto nodokļa piemērošanu.

"Šā nodokļa iekasēšanu nesaprot ne tikai nodokļu maksātāji, bet arī nodokļu konsultanti. Bieži ne Finanšu ministrijā (FM), ne Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nevar saņemt konkrētu atbildi," sacīja Kauliņa.

Viņa stāstīja, ka nereti, zvanot uz trīs dažādām VID administrācijas sistēmām, tiek saņemtas trīs dažādas atbildes.

Savukārt, vērtējot FM projektu par nodokļu politikas pamatnostādnēm, Kauliņa uzsvēra, ka šajā projektā trūkst konkrētības, tāpēc darbs pie tā ir jāturpina, īpaši liekot uzsvaru uz skaidras nākotnes nodokļu politikas vīzijas izveidošanu.

Nodokļu menedžeres skatījumā, ir nepieciešama dažādu iespējamu scenāriju modelēšana, lai uzņēmēji zinātu, kādām nodokļu izmaiņām gatavoties pie dažādiem ekonomikas attīstības scenārijiem.

Kauliņa arī kritizēja FM izstrādāto priekšlikumu atcelt visas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes un to kompensēt ar palielinātu neapliekamo minimumu, jo viņas veiktie aprēķini liecina, ka šādi valsts budžetā tikai rastos līdz pat 100 miljoniem latu lieli zaudējumi.

Kā ziņots, šodien Banku augstskola un Biznesa un finanšu pētniecības centrs rīko apaļā galda diskusiju "Vai nodokļi Latvijā ir tautsaimniecības attīstības instruments?".

Diskusijā piedalās Finanšu ministrijas, VID, auditorkompāniju, nodokļu juristu, akadēmisko aprindu un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Diskusijā notiek viedokļu apmaiņa gan par principiem, kas patlaban un arī iepriekš raksturojuši nodokļu likumdošanas veidošanu Latvijā, gan arī par Finanšu ministrijas izstrādāto "Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu" projektu, kurā ir definētas nodokļu politikas attīstības perspektīvas. Tāpat diskusijā tiek apspriestas efektīvas nodokļu administrēšanas iespējas.