Latvijā ievērojams skaits augstskolu absolventu stājas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) bezdarbnieku uzskaitē. Īpaši liels diplomēto bezdarbnieku skaits ir humanitārajās zinātnēs. Viņi ir spiesti būt par bezdarbniekiem vai pārkvalificēties neskaidrās valsts tautsaimniecības attīstības dēļ.
Kāpēc jaunieši pēc augstskolas absolvēšanas kļūst bezdarbnieki? (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
NVA Alūksnes filiālē laikraksts uzzināja, ka Alūksnē nav aktuāla tendence palielināties bezdarbnieku skaitam, kas ieguvuši profesionālo un augstskolas izglītību, tomēr šāda problēma pastāv. Joprojām liels, taču ar tendenci samazināties, ir bezdarbnieku skaits, kas ieguvuši profesionālo izglītību. NVA Alūksnes filiālē 2004.gadā bezdarbnieku uzskaitē ir stājušies 419 jaunieši, kas ir ieguvuši profesionālo izglītību. Savukārt augstāko izglītību ieguvušo bezdarbnieku skaits ir mazāks - ar pirmā līmeņa augstāko izglītību pērn Alūksnē reģistrējušies 4, ar otrā līmeņa augstāko izglītību - 46, ar bakalaura grādu - 7 un ar maģistra grādu - 2. Filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere prognozē, ka arī šogad uzskaitē stāsies jaunieši - bezdarbnieki. Jauniešiem, kas stājas augstskolās, bieži vien nav skaidrs, kādas profesijas būs pieprasītas, kad viņi beigs augstskolu. Ar to arī izskaidrojams, kāpēc viņi pēc tās pabeigšanas reģistrējas kā bezdarbnieki - iegūto izglītību reāli nevar pielietot. Lielākais bezdarbnieku skaits ir starp ekonomikas un vadībzinību studiju beidzējiem, bet pārprodukcija vērojama starp jaunajiem skolotājiem, juristiem un psihologiem. Apes vidusskolas direktore Mirdza Karro bilst, ka no skolas absolventiem ir arī tādi jaunieši, kas pēc skolas absolvēšanas vispirms meklē darbu, lai nopelnītu naudu studijām. Pērn skolu absolvēja trīs jaunieši, no tiem viens strādā, arī no 2002./2003.gada 13 absolventiem strādā tikai viens. Viņi izlēma mācīties Latvijas Universitātē, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, Valmieras arodvidusskolā, studē medicīnu, Baltijas Krievijas institūtā, iestājās arī Smiltenes tehnikumā un Latvijas kultūras koledžā. “Jaunieši, izvēloties profesiju, domā, lai tā būtu atbilstoša viņu spējām. Par to, vai pēc studijām viņi tajā varēs atrast darbu, jaunieši nedomā,” uzsver M.Karro. Valstī no reģistrētajiem bezdarbniekiem 21 procents ir skolotāji. Direktore mudina jauniešus izvēlēties pedagogu specialitāti, jo Apē viņu trūks. “Izglītībā drīzumā notiks paaudžu maiņa, īpaši fizikā un matemātikā,” skaidro viņa. M.Karro lepojas, ka Apes vidusskolā no 32 pedagoģiskajiem darbiniekiem patlaban strādā 15 skolas absolventi. Ministru prezidents Aigars Kalvītis aicinājis vairāku institūciju vadītājus deleģēt pārstāvjus darba grupai, kas analizēs augstskolu, profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu absolventu bezdarba veidošanās iemeslus, kā arī izstrādās ilgtermiņa izglītības apgūšanas un pilnveidošanas stratēģiju.