Lietuvas, Latvijas un Igaunijas lauksaimniecības ministri trešdien nolēma vērsties pie Eiropas Savienības (ES) valstu lauksaimniecības ministriem ar vēstuli, kurā lūgs palielināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas kvotas.
Baltijas valstu lauksaimniecības ministri lūgs ES palielināt ražošanas kvotas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Baltijas ministri norāda, ka pašreiz ES piedāvātās kvotas neļauj efektīvi izmantot zemi, cilvēku resursus un pārstrādes rūpniecības jaudas. Šāds lēmums tika pieņemts trešdien Viļņā, kur tikās Lietuvas lauksaimniecības ministrs Jeronims Kraujelis, Latvijas lauksaimniecības ministrs Atis Slakteris un Igaunijas lauksaimniecības ministrs Jānuss Marandi. "ES valstīs netiek izmantoti aptuveni 10 procenti aramzemju. Kāpēc mums, jaunajām dalībniecēm, būtu jāzaudē aptuveni divas trešdaļas visu aramzemju?" preses konferencē sacīja Kraujelis. Pēc viņa vārdiem, tieši šādi lauksaimniecībā izmantojamo zemju apjomi Lietuvā paliks bez izlietojuma, ja tiks apstiprinātas ES pašlaik piedāvātās kvotas. "Mums ir viens liktenis un vieni mērķi - godīgā konkurencē lauksaimniekiem dot iespēju nopelnīt. Mums ir jānonāk līdz saprātīgam kompromisam ar Eiropas Savienību," sacījis Latvijas zemkopības ministrs Atis Slakteris. Sarunās ar ES Lietuva lūdz piešķirt piena ražošanai kvotu 2,2 miljonu tonnu apjomā pretstatā ES ierosinātajiem 1,4 miljoniem tonnu, lina ražošanai - 22 miljonu tonnu (aptuveni 5 miljoni tonnu) apjomā, cietes ražošanai - astoņu tūkstošu tonnu apjomā (700 tonnu) un cukura ražošanai - 165 tūkstošu tonnu (95 tūkstoši tonnu) apjomā. Savukārt Latviju visvairāk satrauc ES piedāvātās kvotas piena un cukura ražošanai, bet Iganija ir neapmierināta ar piedāvātajām kvotām piena un graudu ražošanai.