Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" prezidents Bertolts Fliks šovakar publicējis vēstuli, kurā apstiprina, ka atkāpjas no aviokompānijas vadītāja amata, pildot akcionāru vienošanos lidsabiedrības glābšanai. Savukārt "airBaltic" akcionāru sapulcē jau šovakar tika ievēlēta jaunā aviokompānijas padome sešu cilvēku sastāvā, bet padome ievēlēja divus valdes locekļus.

"Pāris pēdējie mēneši ir bijuši ļoti sarežģīti aviokompānijai. Ilgu laiku akcionāri nepieņēma nepieciešamos lēmumus, līdz tas tika izdarīts šodien [otrdien]. Es kā aviosabiedrības īpašnieks vēlos rīkoties "airBaltic" nākotnes labā un esmu piekritis atkāpties no amata, kā to nosaka akcionāru vienošanās," paziņojumā medijiem norādīja Fliks.

Viņš minēja, ka bijis ar "airBaltic" kopš kompānijas pirmsākumiem.

""airBaltic" man ir kā bērns.

Es konsultēju Latvijas valdību aviokompānijas dibināšanas jautājumos deviņdesmito gadu vidū. Vēlāk aizvadīju vairākus vētrainus gadus aviokompānijas padomes priekšsēdētāja amatā līdz 2002.gadam. Šajā gadā es kļuvu par "airBaltic" izpilddirektoru un pēdējo gandrīz desmit gadu laikā esmu izveidojis lielisku vadības komandu, ar kuru kopīgi esam attīstījuši "airBaltic" par izcilu un starptautiski atzītu uzņēmumu," pastāstīja Fliks.

Ievēlēta jaunā "airBaltic" padome

"airBaltic" valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis - Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss informēja, ka jaunajā padomē no valsts puses ievēlēti "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" valdes loceklis Gints Kiršteins, Raitis Tukāns, Niks Bulmanis, kuri jau iepriekš darbojušies "airBaltic" padomē, Karls Ginters Solingers, kurš iepriekš ilgstoši darbojies "airBaltic" un arī aviokompānijā "SAS".

Savukārt privātos akcionārus pārstāvēs "Latvijas Krājbankas" valdes loceklis Mārtiņš Zalāns un Krievijas pilsonis, finansists Andrejs Kutasins. Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Kiršteins.

Uzreiz tika sasaukta arī jaunievēlētās "airBaltic" padomes sēde, kurā iecelti divi valdes locekļi - "airBaltic" operāciju vadības direktore Laila Odiņa un bijušais investīciju baņķieris Vitolds Jakovļevs. Kopumā aviokompānijas valdē būs trīs valdes locekļi - trešo valdes locekli paredzēts iecelt tuvākajās dienās.

Kā ziņots, Krievijas miljardieris un lidsabiedrības kreditora "Latvijas Krājbanka" īpašnieks Vladimirs Antonovs vakar vakarā atklāja, ka saskaņā ar panākto vienošanos turpmāk "airBaltic" valdē darbosies trīs cilvēki un vairākums būs valstij kā vairākuma akcionāram, savukārt uzņēmuma padomē būs seši cilvēki un arī tur valstij būs vairākums. Jautāts, vai jau zināmas personas, kuras strādās valdē un padomē, Antonovs atbildēja, ka patlaban tiekot apspriesti kandidāti un visi akcionāri vēlas atrast tādu pārvaldības modeli, kas būtu izdevīgs gan valstij, gan privātajam akcionāram, gan kreditoriem.

Tikmēr žurnāla "Ir" interneta portāls raksta, ka par Flika pagaidu pēcteci kļūs līdzšinējā aviokompānijas "airBaltic" operāciju vadības direktore Laila Odiņa. Odiņa "airBaltic" strādājusi ilgstoši, un līdz 2010.gada pavasarim viņa bijusi arī "airBaltic" valdes locekle.

Par to, ka "airBaltic" sākotnēji būs pagaidu vadītājs no kompānijas vidus, ko vēlāk plānots nomainīt ar starptautiski atzītu aviācijas ekspertu, kuram būs jāatjauno kompānijas pelnīt spēja, otrdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Labrīt, Latvija!" paziņoja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Šodien valdības sēdes laikā Dombrovskis žurnālistiem sacīja, ka Odiņa ir ļoti profesionāla kandidāte lidsabiedrības vadītāja amatam. Viņš norādīja, ka Odiņa strādā uzņēmumā kopš dibināšanas un viņas darbība ir vērtējama pozitīvi. Premjers gan uzsvēra, ka gala lēmums par pagaidu vadītāja iecelšanu vēl nav pieņemts. Par to jālemj akcionāru sapulcē.

Valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvis Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss šodien neapstiprināja, ka līdzšinējā "airBaltic" vadītāja Flika vietā paredzēts iecelt Odiņu, norādot, ka to apstiprinās uzņēmuma padome. Vaicāts, vai Odiņas kandidatūra tiek vērtēta, viņš teica, ka tiek vērtētas dažādas kandidatūras.

Vaicāts, vai arī jaunajam "airBaltic" vadītājam būs tikpat liels atalgojums kā savulaik Flikam, premjers teica, ka par atalgojumu lems akcionāri. Ja tiks piesaistīts starptautiski atzīts profesionālis, atalgojumam būs jābūt konkurētspējīgam, norādīja premjers, bet pieļāva, ka tas nebūs "tik milzīgs" kā Flikam.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai Flikam paredzēts maksāt kādu kompensāciju saistībā ar amata atstāšanu, Dombrovskis teica, ka pašreiz viņa rīcībā šādas informācijas nav, bet esot jāvērtē, ko paredz darba līgums. Papildu nekādas kompensācijas vienošanās neparedzot.

Jau ziņots, ka akcionāru sapulcē ceturtdien tika izsludināts pārtraukums līdz šodienai, lai starp akcionāriem - valsti un BAS - tiktu parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai un Latvijas valsts un BAS varētu lidsabiedrībā ieguldīt 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu).

Pirmdienas vakarā vienošanās par "airBaltic" glābšanu tika oficiāli parakstīta.

Saskaņā ar "airBaltic" akcionāru vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.

Līdz ar vienošanās parakstīšanu valstij ir nodrošināta faktiskā kontrole pār uzņēmumu.

Fliks emocionāli par laiku kopā ar airBaltic

Fliks norāda, ka deviņdesmito gadu vidū konsultējis Latvijas valdību aviokompānijas dibināšanas jautājumos. Vēlāk aizvadīti vairāki "vētraini gadi" aviokompānijas padomes priekšsēdētāja amatā līdz 2002.gadam, kad viņš kļuvis par "airBaltic" izpilddirektoru. Kopš tā laika izdevies izveidot lielisku vadības komandu, ar kuru kopīgi "airBaltic" attīstīts par izcilu un starptautiski atzītu uzņēmumu.

Flikam uzņemoties "airBaltic" vadību, aviokompānija bija neliela, tai bija seši maršruti, un tika izmantotas piecas lidmašīnas. "Kad es uzsāku darbu 2002.gadā, mēs bijām maza lidsabiedrība. Mēs zinājām katru izlidojušo lidmašīnu, pilotu ģērbtuves bija tieši iepretim manam kabinetam, un ik dienas mēs satikām visus kolēģus vienā gaitenī."

Tolaik "airBaltic" bijusi izteikti tradicionāla nacionālā aviokompānija. Tad laiki mainījās un tirgū ienāca zemo cenu aviokompānijas.

"Kā pasažierim man arī nepatika tradicionālās aviokompānijas, jo es nesapratu to cenu politiku, to speciālos piedāvājumus un vajadzību pēc tik sarežģītas pārvaldības.

Man šķiet, ka tolaik pasažieri aviosabiedrībām nebija tik svarīgi. Šodien aviokompānijā "airBaltic" galvenais ir pasažieris, komunikācija, sadarbība, maršrutu tīkls, cenu politika un labs serviss. Pārmaiņas nāca lēni, bet tās ir nostiprinājušās pamatīgi."

Šodien "airBaltic" nav tradicionāla aviokompānija. Tā dod Latvijas ekonomikai ik gadu aptuveni 250 miljonus eiro (175 miljonus latu) un ir lielākais pakalpojumu eksportētājs un galvenais pārvadātājs Rīgas lidostā, kā arī galvenais pārvadātājs Baltijas reģionā. Aviokompānijā un saistītajos uzņēmumos nodrošinātas vairāk nekā 4000 darba vietas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu