Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" varēja pārtraukt lidojumus jau 2.septembrī, jo uzņēmumam bija vairāk nekā 2 miljonu latu parāds gaisa kuģu nomas kreditoram, tā liecina "Pietiek.com" rīcībā nonākusi "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika vēstule ģenerālprokuroram, KNAB vadībai, premjeram un satiksmes ministram. Savukārt "Nozare.lv" avoti liecina, ka valdības konsultantu "Prudentia" ziņojumā konstatēta ievērojama lidsabiedrības ieņēmumu naudas plūsmas virzība caur Flikam pietuvinātu Vācijas uzņēmumu.
"airBaltic" ieņēmumi plūst caur Flikam pietuvinātu vācu firmu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Precizēts virsraksts un papildināts līdz pirmajam apakšvirsrakstam.
Summa mērāma pat vairākos simtos miljonos latu un šī naudas plūsma notikusi pēdējo gadu laikā.
Tāpat, iespējams, šodien notikusi valdības līmeņa tikšanās ar "Prudentia" pārstāvjiem, kurā apspriesta, bet noraidīta iespēja pieprasīt "airBaltic" maksātnespēju.
Vienlaikus "Nozare.lv" tapis zināms, ka par SAS obligācijām, iespējams, samaksājušais Luksemburgā reģistrētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Trasatlantic Holdings Company", kas saistīts ar Krievijas izcelsmes miljardiera Vladimira Antonova biznesu, darījumam nav izmantojis savus līdzekļus.
Flika parādi kreditoriem
Tas kļuvis zināms pēc tam, kad 26.augustā "airBaltic" valde saņēmusi saistību pārkāpuma paziņojumus par to, ka maksājuma neveikšanas gadījumā 2.septembra vakarā stāsies spēkā pienākums pārtraukt jebkādus lidojumus ar "airBaltic" nomātajām lidmašīnām jebkurā pasaules vietā.
Kā vēstulē norāda Fliks, kurš kopš pavasara slēpjas Vācijā, Valda Dombrovska (V) valdība uz šo situāciju nav reaģējusi, un, tikai pārdodot lidsabiedrības starpības akcijas par 10 miljoniem eiro (7 miljoniem latu), ko tagad valdība pārmet Flikam, "airBaltic" valde piesaistījusi finansējumu situācijā, kad "airBaltic" jau bija saņēmusi pēdējo brīdinājumu no kreditora.
"airBaltic" saņēmusi vēl trīs citus brīdinājumus - par 693 000 ASV dolāru jeb 356 000 latu parādu, par 1,5 miljonu ASV dolāru (770 000 latu) parādu un 5,237 miljonu ASV dolāru (2,67 miljonu latu) parādu.
""airBaltic" nepieder neviens gaisa kuģis, visi ir nomāti no aviācijas biznesā labi pazīstamu finanšu korporāciju puses un to darbību "airBaltic" nekādā veidā nevar ietekmēt," teikts vēstulē.
Par radušos situāciju, kas varēja novest pie "airBaltic" darbības beigām jau septembra sākumā, nekavējoties ticis informēts gan satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), gan citas amatpersonas.
Fliks no Vācijas pārmet valdībai bailes un histēriju
Kā ziņots, Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks pārmet Latvijas politiķiem histēriski pārspīlētu reakciju un paziņo, ka "airBaltic" samazinās lidojumu skaitu par 726 lidojumiem novembrī un par 723 lidojumiem decembrī salīdzinājumā ar 2010.gadu, jo netiek pieņemts lēmums par pamatkapitālu.
Kā informēja Fliks, 2012.gadā "airBaltic" plāno 45 517 lidojumus, kas ir par 9400 lidojumiem mazāk nekā 2011.gadā. Tas nozīmē, ka vidēji "airBaltic" 2012.gadā starptautiskajā lidostā "Rīga" izpildīs par 25 lidojumiem dienā mazāk nekā 2011.gadā. Šis samazinājums esot tieši saistīts ar lēmumu par pamatkapitālu novilcināšanu. SM par šiem plāniem nav informēta.
Otrdien "airBaltic" atcēla 14 lidojumus. Lidojumu atcelšana izraisīja negaidīti lielu politiķu reakciju, lai gan atceltie lidojumi ir ļoti neliela daļa no 2011.gadā kopumā plānotajiem 55 000 lidojumu, uzsver Fliks.
Fliks skaidro, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) lidojumu atcelšanas dēvēšana par "Flika destruktīvu rīcību" prasa plašāku atbildi.
Fliks uzsver, ka "airBaltic" ir nepieciešams kapitāls, lai attīstītos vai saglabātu esošās operācijas. Valdība lēmumu par kapitāla palielināšanu ir vilcinājusi kopš šī gada marta, un nevēlēšanās vienoties ar privāto akcionāru ir acīmredzama. Valdības algotie konsultanti "Prudentia" nevarējuši vienoties ar privāto akcionāru, jo "Prudentia" pēdējo divu nedēļu laikā nav tikusies, kontaktējusies vai komunicējusi ar "airBaltic" privāto akcionāru "Baltijas Aviācijas sistēmas".
"airBaltic" valde jeb Fliks esot darījis visu iespējamo, lai pielāgotos ažiotāžas izraisītā pieprasījuma izmaiņām un uzlabotu lidojumu efektivitāti - "Fokker 50" lidmašīnas ziemas sezonā tiks mainītas pret efektīvākām, jaunākām un lielākām. Atšķirībā no politiķiem un ierēdņiem "airBaltic" valde veicot aktīvu darbību, nevis bezdarbībā noraugās uz notiekošo, skaidro uzņēmējs.
Ekonomikas ministra Artis Kampara (V) izteikumi un ažiotāža ap kompāniju šogad esot samazinājusi rezervācijas par 80 000. Tas ir apmēram tikpat daudz, cik 700 pilni lidojumi.
Fliks uzsver, ka politiķi nekādā gadījumā nevar jaukties aviokompānijas operatīvajā darbībā. "Es kā valdes priekšsēdētājs esmu aizsargājis uzņēmumu gandrīz desmit gadus no politiskās ietekmes uz kompānijas darbību, kas noteikti ir viens no "airBaltic" veiksmes faktoriem. Uzraudzību pār aviokompāniju veic Civilās aviācijas administrācija un par operatīvo darbu aviokompānijā ir atbildīgs tās vadītājs. Pat Ministru prezidentam trūkst zināšanas un nav tiesību jaukties operatīvajā darbībā," uzsver Fliks.
Par aviokompānijas operatīvo vadību, lidojumu efektīvu plānošanu un arī lidojumu drošību lidsabiedrībā atbildīgs esot tikai un vienīgi valdes priekšsēdētājs. "Tā ir personīga un ekskluzīva atbildība, tā ir nedalīta un nedalāma. "airBaltic" izpilda 99,8% no visiem reisiem - 0,2% atcelto reisu lielākoties ir laika apstākļu un citu "force majeure" apstākļu rezultāts, un ierēdņiem un politiķiem nav ietekmes uz aviokompānijas operatīvo darbību un lidojumu drošību. Kamēr es vadu "airBaltic", es nepieļaušu politiķu jaukšanos operatīvajā darbībā, jo lidsabiedrības drošība ir mūsu prioritāte," uzsver Fliks.
Histēriski pārspīlētā reakcija no ierēdņu un politiķu puses liecinot, ka lēmuma nepieņēmēji patiesībā sākot bažīties, ka viņu bezdarbība jau sāk iespaidot lidsabiedrības operatīvo darbību. Tas liecinot par dziļu neizpratni par avioindustriju, tās funkcionēšanas mehānismu un drošības garantēšanas procedūrām.
Kā ziņots, 12.septembrī un 13.septembrī "airBaltic" atcēla kopumā 18 reisus. Tā kā Satiksmes ministriju (SM) nav apmierinājis Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" vadības skaidrojums par atceltajiem reisiem, ministrija pieprasījusi "airBaltic" papildu informāciju.
Lidostā informēja, ka patlaban "airBaltic" nav informējis, ka būtu plānots atcelt reisus arī turpmāk.
Kā ziņots, SM saņemta Flika vēstule, kurā skaidroti iemesli vairāku lidsabiedrības reisu atcelšanai. SM neapmierina saņemtie skaidrojumi.
Vēstulē informēts, ka reisi atcelti nepietiekamā noslogojuma dēļ, kā arī saistībā ar to, ka uz minētajiem galamērķiem ir vairāki "airBaltic" reisi dienā.
Kā ziņots, valdība vakar pēc vairāku stundu debatēm tā arī nepieņēma lēmumu, kā rīkoties ar problēmās nonākušo "airBaltic", lēmuma pieņemšanu atliekot uz nākamās nedēļas sēdi 20.septembrī - pēc 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām.