Kompensējamo zāļu cenas šogad Latvijā turpinās samazināties, taču valsts nekompensējamo zāļu cenas palielināsies, norādīja zāļu izplatītāju kompānijas "GlaxoSmithKline Latvia" (GSK) valdes priekšsēdētājs Dins Šmits. Tiesa, to, cik liels būs šo zāļu pieaugums, ir grūti pateikt.
Tāpat, pēc Šmita teiktā, palielināsies bezrecepšu zāļu cenas. "Tomēr cik liels būs zāļu cenu pieaugums ir atkarīgs no tā, kā atrisināsies sarunas ar izplatīšanas ķēdēm. Daži ražotāji šobrīd ir spiesti palielināt zāļu cenas, lai varētu iedot lielākas atlaides izplatīšanas ķēdēm. Šajā gadījumā rodas jautājums - vai tā ir sistēmiska lieta, vai arī atsevišķas epizodes," viņš klāstīja.
Latvijā esot pārāk mazs zāļu patēriņš
Runājot par kopējām Latvijas zāļu tirgus attīstības tendencēm, "GlaxoSmithKline Latvia" vadītājs norādīja, ka joprojām ir ārkārtīgi mazs zāļu patēriņš. "Šajā gadījumā es nerunāju par bezrecepšu zālēm, bet gan par ārstējošajām – recepšu zālēm, kuras pacientam jālieto pastāvīgi vajadzīgā efekta sasniegšanai, nevis tikai slimības simptomu mazināšanai. Tagad mums jādomā, kā palielināt patēriņu, cenu kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros. Cenu samazinājums analogiem ir laba parādība, jo tādējādi valsts ietaupa kompensējamo zāļu budžeta līdzekļus, dodot iespēju saņemt tās lielākā apjomā tiem cilvēkiem, kuriem tās reāli ir nepieciešamas," viņš teica.
Šmits uzsvēra, ka lielāks zāļu patēriņa apmērs nepieciešams ne tikai izplatītājiem, bet arī raugoties no sabiedrības veselības viedokļa. "Piemēram,
pašlaik slimnīcās ir ļoti daudz slimnieku ar hroniskām ielaistām slimībām, to paasinājumiem, kurus citos gadījumos itin mierīgi varēja ārstēt ar zālēm.
Tādējādi kompensācijas apmēra un budžeta samazinājums ir pretstatā tam, kā tiek veidota jaunā veselības aprūpes sistēma, pārvirzot pacientus no slimnīcām uz ambulatoro aprūpi. Tas nozīmē, ka nedrīkst vienlaicīgi samazināt gan kompensējamo zāļu budžetu, gan slimnīcām atvēlamos līdzekļus," minēja "GlaxoSmithKline Latvia" vadītājs.
Naudas trūkums nav vienīgais iemesls, kādēļ cilvēki nerūpējas par savu veselību
Ja kompensējamajām zālēm atvēlētie līdzekļi būtu lielāki, cilvēki varētu nopirkt tiem nepieciešamās zāles un vairāk ārstētos mājas apstākļos, viņš atzina, piebilstot, ka tagad Latvijas iedzīvotājiem par zālēm ir jāpiemaksā tik daudz, ka tie tās nevar atļauties iegādāties, tādējādi cilvēki gaida, stāv rindā pēc zālēm, līdz to veselība pasliktinās un viņi nonāk slimnīcā kā akūtie slimnieki.
Atbildot uz jautājumu par to, vai tagad iedzīvotāji taupības dēļ atsevišķus medikamentus neiegādājas, Šmits informēja, ka "GlaxoSmithKline Latvia" ir mēģinājusi to pētīt vairākās jomās, piemēram, par astmu, ar kuru pārsvarā slimo ekonomiski aktīvi cilvēki.
Lai šīs slimības izpausmes mazinātu, vairumam slimnieku būtu jāārstējas 12 mēneši gadā, tomēr reāli vidējais ārstēšanās ilgums ir četri mēneši.
"Veiktā pētījuma laikā atklājās, ka, par spīti nepieciešamībai, cilvēki bieži vien viņiem izrakstītās zāles nelieto. Rodas jautājums – kādi ir šādas rīcības iemesli? Nav īsti skaidrs, vai iemesli ir finansiāli, vai arī drīzāk subjektīva pacienta iedoma, ka pārāk bieži lietojot zāles pacients pats sevi var nozāļot. Tomēr viens ir skaidrs - neārstējot astmu, tā pati no sevis nepāries un, nelietojot zāles, pacientam būs grūtāk dzīvot. Līdzīga situācija ir kardioloģisko slimību un diabēta ārstēšanā," viņš teica.
Ģimenes ārsti Latvijā neesot ieinteresēti ārstēšanas rezultātos
Kā vēl vienu problēmu Šmits minēja to, ka Latvijā ģimenes ārstiem nav bijis finansiālas motivācijas sasniegt noteiktus ārstēšanās rezultātus. Par to runā arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš, sakot, ka ģimenes ārstu darbā jāievieš noteikti kvalitātes rādītāji, piemēram, hronisku slimību ārstēšanā, klāstīja "GlaxoSmithKline Latvia" vadītājs, skaidrojot, ka tādējādi ģimenes ārstiem tiktu sniegta iespēja saņemt papildus finanses, ja, piemēram, ārstējot diabētu, pacients šo slimību neielaistu un tās komplikācijas neizpaustos uz redzi, aknām, nierēm vai citiem orgāniem.
Šmits atzina, ka nezina, vai pašlaik iedzīvotāju iespējas nopirkt medikamentus nav zemākas nekā vēlme to darīt, taču norādīja, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri var atļauties regulāri smēķēt un lietot alkoholu, bet zālēm viņiem neatliek līdzekļu. "Tāpēc rodas jautājums - vai ģimenes ārsts šo cilvēku ir iepazīstinājis ar viņam konstatēto slimību un ir pastāstījis kādas konsekvences tā var nest, ja laicīgi netiek ārstēta," viņš sacīja, piebilstot, ka šī lieta nav tik vienkārša, jo ar cilvēku vēlmi un varēšanu mēdz būt dažādi.
'"Viena daļa pacientu par spīti grūtībām zāles pērk, bet citi atļaujas veselībai kaitējošus izdevumus, bet zāles nepērk, kaut arī viņiem tās ir vajadzīgas," uzsvēra Šmits.
