Ēnu ekonomikas īpatsvars ekonomistu aprindās šobrīd tiek lēsts vidēji 30 līdz 35% procentu robežās. Turklāt darba tirgū tā dēvētās aplokšņu algas kļuvušas par normu, jo patlaban iezīmējas kāda jauna un arīdzan bīstama tendence – tie, kam līdz šim par padarīto maksāts oficiāli, tagad paši pieprasot darba devējam izmaksāt algu aploksnē, tā svētdien vēstīja LNT raidījums „Top10”.
Darba ņēmēji pieprasa izmaksāt algu aploksnē
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ēnu ekonomikas apjoms pieaug
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā saruka no 18% 2000.gadā līdz 10% 2008.gadā, liecina ekonomistu aprēķini. Taču šobrīd esam sasnieguši un atrodamies jau „bīstamajā robežā”, tādu viedokli „Top10” pauda Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. „Ja runājam par trešo daļu ēnu ekonomikas, tas ir vairāk nekā bīstami,” viņš uzskata.
Aizvadītajā gadā nelegālo darbību apjoms Latvijā tikai palielinājies, norāda eksperti. Sauka atzina: „No vienas puses valsts vismaz pēdējā laikā daudz dara, lai apkarotu ēnu ekonomiku. Otra puse ir tāda, ka šie labie pasākumi un labā iniciatīva neiet kopā ar kopējo valsts politiku - nodokļu celšanu, un viss pārējais, kas pasliktina uzņēmējdarbības vidi.”
Pelēko zonu kuplina fiziskās personas
Precīzu pelēkās zonas īpatsvaru nosaukt nevar neviens, tomēr ekonomisti lēš, ka tas šobrīd varētu būt 30 līdz 35 procentu robežās, no kuriem tikai provizoriski 6% veidojot kontrabanda. Pakalpojumu sfēra ir tas, kas rada lielāko ēnu ekonomikas daļu, tā raidījumam norādīja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes docents Edgars Brēķis.
„Ja agrāk bija lieli ēnu ekonomikas darījumi - summas lielas, apjomi milzīgi, tad tagad ļoti daudz fiziskās personas, bet darījumu apjomi samazinājušies. Ir ikdienišķās lietas, kas vairs netiek deklarētas,” secinājis Brēķis. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā atzīst, ka situācija ēnu ekonomikas ziņā drīzāk esot stabilizējusies, līdz ar ko mēs esam nonākuši tur, kur bijām pirms pieciem gadiem.
Pieaug darba devēju pārkāpumu skaits
Šā gada pirmajā ceturksnī darba devēju izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un pārkāpumu skaits pieaudzis par 30%, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, liecina statistika.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone intervijā „Top10” skaidroja: „Nav noslēpums, ka vienam uzliekam uzņēmuma sodu, tas aiziet līdz maksātnespējai, un tie paši vēži - tikai citā kulītē - darbojas jau tālāk. Pārkāpumi liecina, ka arī reorganizācija, kas attiecas uz nodokļu kontroli, VID ir devusi rezultātu.”
Jauna tendence - pieprasa algu aploksnē
Ēnu ekonomikas kontekstā tā dēvētās aplokšņu algas Latvijā tagad jau ir kļuvušas par normu. Personāla atlases kompānijā „WorkingDay Latvia” pauda viedokli, ka darba tirgū vērojama kāda jauna un bīstama tendence – tie, kas līdz šim saņēmuši darba algu oficiāli, prasot darba devējiem pāriet uz aplokšņu algām.
Personāla atlases speciālistiem nākas piedzīvot arīdzan „kuriozus”, kad cilvēki atsakās pieņemt darba piedāvājumu tikai tādēļ, ka attiecīgajā uzņēmumā algu izmaksā oficiāli. „WorkingDay Latvia” mārketinga direktors Māris Silinieks raidījumam stāstīja par kādu pārsteidzošu gadījumu, kad viens darba kandidāts atteicies no darba, jo uzņēmums maksā algu legāli. Kandidāts atteicis, sakot, ka tas viņu neinteresējot.
„Tas nebija zemāka līmeņa darbinieks, tas bija kvalificēts speciālists. Viņš tik ļoti gribēja saņemt to algu aploksnē, ka viņš pat atteicās no piedāvājuma. Jāteic gan, viņš nebija bez darba, strādāja citā uzņēmumā un acīmredzot arī saņēma algu aploksnē,” atzina Silinieks.
Palielinājies skaidras naudas apgrozījums
Kā noskaidroja „Top10”, kopš 2010.gada līdz šā gada sākumam skaidras naudas apgrozījums valstī esot palielinājies par 19%, un aizvien biežāk apgrozībā parādā tieši lielās banknotes - 100 un 50 latu vērtībā. Arīdzan skaidras naudas iemaksas apjoms, ko iedzīvotāji veikuši savos kontos caur bankomātiem, turpina pieaugt. 2009.gadā bankomātos iemaksāti 417 miljoni latu, savukārt 2010.gadā – 586 miljoni latu jeb 1,6 miljoni latu dienā.
LU docents Brēķis sacīja: „Tā ir netieša metode, kas balstās uz pieņēmumu: jo lielāka ēnu ekonomika, jo lielāks pieprasījums pēc skaidrās naudas. Un, ja šīs skaidrās naudas pieprasījums pieaug un to nevar izskaidrot ar citām lietām, piemēram, ienākumu pieaugumu oficiālajā sektorā, ar cenu līmeņa pieaugumu, tad šo skaidrās naudas pieprasījumu attiecina uz ēnu ekonomiku.”
Attīstās bīstams pieradums
Līdztekus tiek norādīts uz to, ka patlaban Latvija esot sasniegusi kritisko robežu, jo teju puse valsts iedzīvotāju, kā arī liela daļa uzņēmēju atbalsta nodokļu nemaksāšanu, turklāt cilvēki pie tā jau sāk pierast. Profesors Sauka šo tendenci vērtēja kritiski: „Tad tiešām, uzlabojoties uzņēmējdarbības videi pēc pieciem, desmit gadiem, būs šis pieradums un nekas nemainīsies tādā ziņā, un tad tie pieradinātie būs jāliek cietumā, es pat nezinu, kas tad ar viņiem jādara.”
Eksperti, vērtējot ēnu ekonomikas jautājumu, secinājuši, ka situācija kļuvusi tik bīstama, ka pat tad, ja valsts aktīvi rīkosies, liela daļa neatsāks maksāt nodokļus, vēstīja raidījums.