Investējot 112 miljonus eiro (78,4 miljonus latu), kompānija "Jaunpagasts plus" Rīgas brīvostas teritorijā vēlas būvēt Ziemeļeiropā lielāko bioetanola rūpnīcu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja padomniece Una Ulme.
Latvijā būvēs Ziemeļeiropā lielāko bioetanola rūpnīcu (269)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Taču, tā kā bankas patlaban nav gatavas kreditēt tik lielus projektus, uzņēmums lūdza un saņēma valsts galvojumu 30% apmērā no kopējām izmaksām.
Ideju atbalsta ekonomikas ministrs
Šis jautājums apspriests vakar, 14.janvārī, kad ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) apmeklēja "Jaunpagasts plus" Iecavas bioetanola rūpnīcu, lai klātienē iepazītos ar ražošanas procesu un subsīdiju veidā veikto valsts līdzekļu izmantošanu.
Vizītes laikā ministrs secināja, ka šis projekts ir veicinājis darbavietu veidošanos reģionos, stiprinājis valsts enerģētisko neatkarību, kā arī uzlabojis valsts importa pret eksporta bilanci.
"Ir gandarījums par uzņēmējiem, kas krīzes smagākajā brīdī spēj noorientēties tirgū, lai palielinātu ražošanas jaudas un piedāvātu jaunus, augsti inovatīvus produktus, kuru filozofija atbilst "zaļajai domāšanai" un kas ir tendēti uz eksportu. Uzņēmuma "Jaunpagasts plus" Iecavas rūpnīcā veiktā rekonstrukcija kāpinājusi bioetanola un spirta ražošanas jaudas, kā arī ļāvusi sākt unikāla, ekoloģiska un pasaules mērogā inovatīva produkta - lopbarības proteīna "Baltiprot 50" - ražošanu, kas noteikti iekaros savu vietu kā Latvijas, tā ārvalstu tirgos. Šis piemērs apliecina, ka valsts atbalsts šādām ražotnēm un produktiem ir lietderīgs," atzina ministrs.
Ražos produktus ar augstu pievienoto vērtību
Rūpnīcas aizsākums meklējams 2003.gadā, kad tika uzsākta "Jaunpagasts plus" Iecavas spirta rūpnīcas rekonstrukcija. Apzinoties tā laika bioetanola ražošanas nepilnības, uzņēmums par savu stratēģisko mērķi izvirzīja tādu tehnoloģiju ieviešanu, kas ļautu papildus bioetanolam iegūt arī citus, augstvērtīgus produktus ar lielu pievienoto vērtību. Sadarbībā ar zinātniekiem šāda tehnoloģija tika izstrādāta, un tagad Iecavas rūpnīcā no graudiem iespējams iegūt ne tikai bioetanolu, bet arī klijas un proteīna koncentrātu "Baltiprot 50", kas ieguvis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras inovāciju balvu.
Rūpnīcas rekonstrukcijā tika ieguldīti astoņi miljoni eiro (5,6 miljoni latu) un patlaban notiek tālāka tehnoloģiju pilnveidošana, kas dos iespēju ražošanas procesā kā izejvielu izmantot ne tikai graudus, bet arī citus graudaugus, informē Ulme.
Tomēr, lai konkurētu Eiropas līmenī, uzņēmumam ir nepieciešams paplašināties un nodrošināt daudz lielākas ražošanas jaudas. Tādēļ "Jaunpagasts plus" uzsācis darbu pie projekta "JP termināls" īstenošanas, kas paredz jaunas, modernas bioetanola rūpnīcas būvniecību Rīgas brīvostas teritorijā. "Jaunpagasts plus" vadība pauž gandarījumu, ka valdība un Saeima, izvērtējot šī projekta ekonomisko nozīmi, atrada iespēju piešķirt valsts galvojumu.
Plānots, ka investējot minētajā projektā 112 miljonus eiro, tiks uzbūvēta Ziemeļeiropā lielākā bioetanola rūpnīca, kuras ražošanas jaudas veidos aptuveni 110 miljonus litru bioetanola gadā.
Izejvielas cer iegūt no vietējiem zemniekiem
Lai saražotu šādu apjomu bioetanola, nepieciešami aptuveni 400 000 tonnu graudaugu, kas paver plašas iespējas vietējiem lauksaimniekiem. Tas nozīmē, ka par šādu apjomu palielināsies zemnieku izaudzēto izejvielu apjoms, kuras uzņēmums būs gatavs iepirkt par tirgus cenām.
Patlaban Latvijā neapstrādātās zemes platības veido aptuveni 370 000 hektāru, ko "JP termināls" realizētais projekts ļaus ievērojami samazināt, uzsver "Jaunpagasts plus" pārstāvji.
Plānots, ka jaunā rūpnīca nodrošinās aptuveni 200 jaunas darba vietas. Tām jāpieskaita tas nodarbināto cilvēku skaits, kuri strādās pie nepieciešamo izejvielu sagatavošanas.
Kopējais jaunās rūpnīcas plānotais eksporta apjoms gadā pārsniegs 100 miljonus latu. Pēc "JP termināls" speciālistu aprēķiniem, pievienotā vērtība valsts ekonomikai, ko dos šī projekta veiksmīga realizācija, veidos aptuveni 0,5% no iekšzemes kopprodukta.