/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Alkohola mājražošanas legalizācija nav finansiāli attaisnojusies, par ko liecina akcīzes ieņēmums valsts budžetā pērn - 990 lati, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) vadītājs Vitolds Bremmers.
Alkohola mājražošanas legalizācija nav finansiāli attaisnojusies (34)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pērn janvārī Saeima atviegloja tirdzniecības nosacījumus mājas apstākļos ražotiem alkoholiskiem dzērieniem, atļaujot mājas apstākļos ražot vīnu un raudzētos dzērienus, neizmantojot spirtu.
Gada laikā izsniedz tikai 10 licences
"Tikām uzdevuši jautājumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un saņēmām atbildi, ka valsts akcīzes ieņēmumos no šiem komersantiem 2010.gadā saņēmusi tikai 990 latu. Tas ir smieklīgi maz, atceroties, ka karstā diskusijas par lēmumprojekta pieņemšanu ilga vairākus mēnešus. ARTA biedri uzskata, ka tas ir faktiski zemē nosviests deputātu laiks un likumdošanas iniciatīva, kas nav attaisnojusies. Gada laikā izsniegtas desmit licences, ar piebildi, ka ražošanu reāli uzsākusi tikai daļa no komersantiem," sacīja Bremmers.
Kā norādīts VID atbildē, ar alkoholisko dzērienu mājražošanu tiesīgi nodarboties SIA "Latkomprojekts" Istras pagastā Ludzas novadā, SIA "Dienliliju dārzs" Laucienes pagastā Talsu novadā, SIA "Rubikona" Sabilē, SIA "Līgatnes vīna darītava", SIA "Smiltenes sidra darītava", zemnieku saimniecība "Pīlādži" Siguldas pagastā, IK "Cremon 6" Siguldā, SIA "Jorkas Develpments" Limbažos, SIA "Evi&Jo" Durbē un SIA "Līčkalni LV" Līgatnes novadā.
Seši no šiem komersantiem tiesīgi kalendārajā gadā ražot līdz 15 000 litru vīna un raudzētu dzērienu, savukārt četri komersanti - līdz 1000 litriem vīna un raudzētu dzērienu.
Daudzi komersanti ražošanu vēl nav sākuši
Ņemot vērā, ka vairākas licences ir izsniegtas tikai 2010.gada pēdējos mēnešos, attiecīgie komersanti alkoholisko dzērienu ražošanu vēl nav uzsākuši. Kopumā komersanti 2010.gadā valsts budžeta akcīzes nodokļa ieņēmumu kontos ir iemaksājuši 990 latus, norādīts VID atbildes vēstulē apvienībai.
Kā akcentē ARTA, lielākā problēma saistībā ar alkohola mājražošanu ir apgrūtināta saražotā apjoma kontrole un akcīzes nodokļa samaksa.
"Tā ir galvenā šis iniciatīvas sāpe, ko vienmēr uzsvērusi ARTA biedri. Var saražot, piemēram, 100 000 pudeļu vīna gadā, bet oficiāli pārdot tikai 15 000, uz kurām patiešām ir akcīzes markas. Kurš kontrolē šo procesu? Līdz ar to uzskatām, ka patlaban radīta iespēja gūt nelegālus ieņēmumus, iznākumā valsts nesaņem akcīzes nodokli. Ir ziņas, ka pastāv augsts pieprasījums pēc mājās ražota vīna, turklāt 0,5 pudele maksā līdz sešiem latiem. Diemžēl līdz galam nav izprotama arī produkcijas kvalitātes kontroles sistēma," rezumēja Bremmers.