Šodien notikušajā Ārlietu ministrijas diskusijā par mežsaimniecības nozares attīstības un eksporta iespējam vairāki eksperti aicināja Latvijā attīstīt enerģētiku, kas būtu balstīta uz atjaunojamiem resursiem.
Aicina Latvijā attīstīt atjaunojamo resursu enerģētiku (53)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, Latvijas mežsaimniecībai nav nepieciešamības investīcijas ar zemu pievienoto vērtību. "Neesam ieinteresēti zāģētavās. Arī papīrrūpniecībai Latvijā, iespējams, nav nākotnes. Visperspektīvākā ir enerģētikas nozare," pārliecināts ir Klauss.
Arī Latvijas biomasas ražotāju asociācijas "Latbionrg" valdes loceklis Didzis Palejs uzsvēra, ka Latvijā ir 6-9 miljoni kubikmetru brīvi pieejamas biomasas. Biomasu iespējams iegūt, iztīrot aizaugušas ceļmalas un neizmantotās lauksaimniecības zemes.
"Visu izmantojot, gadā iespējams saražot aptuveni 13-25 miljonus megavatstundu (MWh) siltuma un elektroenerģijas. Patlaban valstī ir 11 miljonu MWh enerģijas deficīts. Izmantojot jau esošās iespējas, varam pilnībā nodrošināt Latviju un vēl paliks liela daļa enerģijas, ko eksportēt," skaidro Palejs.
Viņš arī norādīja, ka atjaunojamo resursu enerģētika Latvijā ļautu atrisināt lielu daļu ekonomisko problēmu, kas rodas no pārmaksāšanas par enerģiju, ļautu atbrīvoties no enerģētiskās atkarības no Krievijas gāzes piegādēm, kā arī ļautu saudzēt vidi, neizmantojot fosilos enerģijas avotus.
Arī Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais uzsvēra, ka enerģētikas sektors Lielbritānijā pieaug, stāstot, ka ir izstrādāta valsts programma vairāk nekā 800 miljonu sterliņu mārciņu (665 miljonu latu) apjomā, lai desmitkārtīgi palielinātu atjaunojamo resursu izmantošanu Lielbritānijas enerģētikā.
"Paši briti no tā var nodrošināt tikai 10%. Lielbritānijas nākotne ir elektrostacijas un koģenerācijas stacijas," pauda Stiprais.
Latvijas vēstnieks Vācijā Ilgvars Kļava savukārt uzsvēra, ka kurināmo granulu tirgus Vācijā pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis par 427%, vienlaikus norādot, ka Latvijas uzņēmējiem ir visas iespējas šo tendenci izmantot.