Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā jau gandrīz gadu iesprūdis viens no ERAF projektiem - logu nomaiņa un ēku siltināšana. Tas ir projekts, par kura pretrunīgo konkursa norisi mēs esam ziņojuši arī iepriekš. Nu lietā ir jauni pavērsieni un kolēģe Inga Šņore stāstīs, kādā strupceļā aizvedis pazīstamās būvkompānijas mēģinājums uzvarēt, tā sakot, par katru cenu. (Skat. video.)
Lai arī būvfirma "Merks" uzvarējusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) trīs ēku renovācijas konkursā, darbi nav veikti, jo uzņēmums nav spējis tos izpildīt par paša nosolīto cenu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Energoefektivitātes paaugstināšana slimnīcas ēkās ir ERAF finansēts projekts. Naudas apgūšanai vispirms notika konkurss pērn rudenī, kad uzvarēja "Merks", spējot piedāvāt pareizo kombināciju starp cenu un darbu izpildes termiņu. Dārgā piedāvājuma pieņemšanu slimnīca attaisnoja ar paredzēto darbu tempu. Tomēr jau drīz pēc tam, izskanot bažām par konkursa norises atbilstību valsts interesēm, iepirkuma procesu pārtrauca.
Veselības ministrijas Veselības norēķinu centrs sāka jaunu būvnieka meklēšanu. Atkal uzvarēja "Merks", kas šoreiz izpildīja kritēriju - zemākā cena. Iepirkuma komisijas vadītāja Ina Meluškāne sacījusi, ka neesot bijis pamata apšaubīt pretendenta piedāvājumu, jo kompānija pati atbild par to, vai par nosolīto cenu būvdarbus spēs izpildīt.
"Merks" atkārtotajā konkursā piedāvāja tās pašas slimnīcas ēkas renovēt par trešdaļu jeb 700 000 latu lētāk, nekā viņi paši bija solījuši pirms pusgada. Pārējie pretendenti, kas piedalījās atkārtoti, cenu spēja nolaist ne vairāk kā par 160 000 latu. "Merks" pārstāvis Ēriks Matulis noliedz, ka būtu noticis cenu dempings: "Tā bija ļoti reāla cena ar to risinājumu, kādu piedāvāja "Merks"."
"Brīnumi" sākušies pēc līguma noslēgšanas 7.jūnijā. Pēc RAKUS vadības stāstītā, "Merks" kārtojis dažādus papīrus, kuri, kā vēlāk izrādījās, neesot bijuši būtiski būvdarbu sākšanai. Tāpat firma gādājusi par logu dalījuma maiņu, lai gan slimnīca to nebija ne prasījusi, ne gribējusi. "Mēs arī saņēmām no kompānijas aicinājumu mainīt līgumu visos parametros, izņemt ārā Onkoloģijas centru, nesiltināt to, bet atstāt to pašu cenu, saņēmām piedāvājumu pagarināt līguma termiņu, kam mēs bijām gatavi par diviem trim mēnešiem, bet lietas uz priekšu negāja," stāstīja RAKUS valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka.
Augustā Austrumu slimnīca izsūtīja atkārtotu aicinājumu "Merks" sākt būvdarbus un norādīja uz iespējamu līguma laušanu. Pie slimnīcas parādījās būvmateriāli, tomēr tas arī viss. Izrādījās, ja slimnīca nepiemaksā vai nemazina darbu apjomu, "Merks" par pašas nosolīto cenu būvdarbus īstenot nevar. Slimnīca 23.septembrī noslēdza vienošanos ar kompāniju par līgumattiecību izbeigšanu, lai situāciju ar logiem un siltināšanu pietiekami ātri varētu atrisināt. Soda sankcijas firmai nav prasītas. RAKUS kā vienīgā kompensācija ticis "Merks" izstrādātais "Gaiļezera" slimnīcas renovācijas projekts.
Projektam atvēlētā ERAF nauda jāapgūst līdz 2012.gada vidum. Tagad slimnīca domā, kā labāk ERAF projektu realizēt un, lai izvairītos no tālākām neveiksmēm, tā pieņēmusi darbā divus speciālistus būvprojektu uzraudzīšanai.
Līdzīgas problēmas šobrīd ir arī Ogres ģimnāzijai. Arī viņu konkursā par skolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu uzvarēja "Merks", bet beigu beigās atteicās no projekta īstenošanas par pašu nosolīto zemāko cenu, uzskatot, ka par tādu naudu neko izdarīt nevar.
Kā uzskata Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs, zemākas cenas princips var darboties tikai tajos apstākļos, ja pār konkursiem ir ārkārtīgi stingra kontrole. "Mūsu piedāvājums jau pirms diviem gadiem bija tāds, ka, katru konkursu izvērtējot, ir jābūt klāt ekspertiem, un, ja eksperti saka, ka šī zemākā cena ir nepamatota, tad to vienkārši nedrīkst pieļaut, ka tādā veidā tiek piešķirti tenderi," uzskata Birkavs.
Būvfirmas apvienojošās organizācijas pārstāvis norāda uz to, ka, vērtējot šādus konkursus un piedāvājumus, nevar vadīties pēc formāliem kritērijiem, bet gan svarīgi būtu pieaicināt ekspertus, kuri izvērtē cenas pamatotību. Jo var gadīties, ka vienreiz zemākā cena ir jaunu tehnoloģiju rezultāts, citreiz - nenomaksātu nodokļu dēļ, bet vēl citreiz - balstīta cerībās uz to, ka pasūtītājs vēlāk samaksās papildu naudu.