Zviedri atzīst savu banku kļūdas Latvijā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK premjera amata kandidāts Roberts Zīle.
"Jā. Viņi atzīst zviedru banku kļūdas šeit. Taču te ir kāda nianse - gan "Swedbank", gan citas kredītlīnijas, kas ir laistas caur citām bankām Baltijā, ir nākušas no pensiju fondu naudas. Viņu problēma ir tā, ka viņu fondētās pensijas pirmo reizi 2009.gadā ir bijušas mīnusos - aktīvi pret pasīviem. Viņiem, pēc viņu pašu noteikumiem, būtu jāsamazina izmaksas, bet politiski viņi to nespēj izdarīt," pastāstīja Zīle.
Pēc viņa teiktā, zviedri savas kļūdas atzīst, taču vienlaicīgi arī ir skaidrs, ka problēmas ir jārisina kompromisā. "Zviedri negrib zaudēt savu tēlu Eiropas Savienībā (ES), starptautiski - ka viņi ir tādi, kuri visu atdod krieviem, proti, šajā situācijā ķīlas, lai tikai izglābtu savus pensiju fondus. Tas nav tik vienkārši. Te jāiet soli pa solim," piebilda Zīle.
"Es gribu minēt kādu piemēru, kurš liecina, kā var veidoties situācija. Piemēram, par Igaunijas iestāšanos eiro zonā. Šā gada sākumā Eiropas Parlaments pieņēma politisko pozīciju rezolūcijas veidā, lai arī šo jautājumu bīda Eiropas Komisija, kura balstās uz Eiropas Centrālās bankas viedokli. Un tas viedoklis bija negatīvs. Tas bija acīm redzami neformālā līmenī. Bet - lai cik arī eiro zonai ir liela krīze, bija arī skaidrs, ja vienīgo ES valsti, kas tagad ir spējusi izpildīt visus Māstrihtas kritērijus, nepieņems eiro zonā, tas būs slikts signāls visiem finanšu tirgiem pasaulē - ka ar eiro zonu ir tik slikti, ka Igauniju pat nespēj pieņemt. Tas kritērijs arī bija tik izšķirošs, ka neviens neriskēja - ne Francija, ne citas eiro zonas lielvalstis - Igauniju nepieņemt," paskaidroja Zīle.
GBP
RUB
USD
