Rīgas apvedceļa remontā izmantots lētāks materiāls, nekā paredzēts projektā (99)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Uzņēmums "Šlokenbeka" vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu par firmas "A.C.B." darbu Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte posma remontā, kas tika pabeigts pērnruden, raksta žurnāls "Ir".

"Šlokenbeka" vēršas prokuratūrā pret "A.C.B." par krāpšanos ceļu būvē

Lai nevarētu vienkārši "atrakstīties", firma spērusi ārkārtas soli un bez "Latvijas valsts ceļu" (LVC) ziņas izurbusi paraugus, kuri nosūtīti analīzēm uz ārvalstīm. Analīžu rezultāti apstiprina, ka asfalta izlīdzinošajā kārtā nav atrodams materiāls, kuram tur vajadzētu būt un kas bija lielākais tāmes izmaksu postenis.

"Tā kā mūsu rīcībā ir informācija, ka līdzīga rīcība ir notikusi arī uz citiem autoceļiem, tam vienreiz ir jāpieliek punkts. Šāda darbība nodara lielus zaudējumus ne tikai valstij, bet arī pretendentiem, kas valsts konkursos vēlas uzvarēt godīgā ceļā," norāda "Šlokenbekas" valdes priekšsēdētājs Māris Paiders.

Iesniegumā, kuru prokuratūra nodevusi izskatīšanai Ekonomikas policijā, teikts, ka konkursa uzvarētājs piedāvā cenu, kas ir zem pašizmaksas. Pasūtītājam pēc darbu pabeigšanas apliecina, ka viss ir izdarīts saskaņā ar līgumu, bet īstenībā materiālus vienpusēji aizstāj ar lētākiem un kvalitātes ziņā neatbilstošiem. "Šlokenbeka" uzskata, ka tas kvalificējams kā krāpšana, jo inženieriem bija zināms, ka polimērmodificētā bitumena neizmantošana ievērojami pasliktina ceļa kvalitāti, kas rada un radīs zaudējumus valstij.

Tiešais zaudējums konkrētajā ceļa posmā ir 51 000 latu, bet nākotnes zaudējumi esot daudz lielāki.

"Kamēr vienam nepieprasīs vienu ceļu noārdīt un uzbūvēt, kā pienākas, nekas nemainīsies," uzsver Paiders.

LVC, kuru amatpersonu darbu ceļu būvniecības kontrolē arī lūgts pārbaudīt, žurnālam sacīja, ka katrā konkursā tiek nolīgts būvuzraugs. To, vai veikta laboratoriska kontrole, pārbaudītas pavadzīmes par materiālu iegādi utt., noteiks iekšējais audits, kas sākts pēc sūdzības saņemšanas.

Ceļa pieņemšanas aktā neatbilstības neparādās, bijis vien 1502 latu sods par nepilnīgu līdzenumu un saķeres koeficientu.

Aizdomas arī par citiem gadījumiem

"Šis nav pirmais gadījums - esam paši vērsušies policijā ar iesniegumu, un ir sākta izmeklēšana," sacīja LVC pārstāve Daiga Mežapuķe, neatklājot, par kuriem uzņēmumiem vēl ir aizdomas.

LVC lūgšot "Šlokenbeku" informēt arī par pārējiem tai zināmajiem gadījumiem, taču vienlaikus izteikšot brīdinājumu par paraugu patvaļīgu noņemšanu, kas esot nepieļaujama prakse.

"A.C.B." notikušo skaidro ar aso konkurenci un uz jautājumu, kā analīzes varēja uzrādīt šādu rezultātu, atbild, ka viss ir izbūvēts saskaņā ar projektu. Uzņēmums apsverot iespēju pret "Šlokenbeku" vērsties par neslavas celšanu.

Biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs pieļauj iespēju, ka būvnieka darbības tomēr atbildīs tā brīža prasībām, kas bijušas ierakstītas ceļa specifikācijā. "Latvijā tā mēdz būt: it kā no malas redz, ka nav, bet beigās atbilst. Skaidrs, kādam mērs ir pilns, un varbūt tas ir labi: lai soli pa solim izvērtē, kāda ir atbildība būvniekam, kāda pasūtītājam un kāda uzraugam. Neizslēdzu, ka būs vajadzīga vēl viena neatkarīga ekspertīze. Abi ir nopietni, ilgtermiņa nozares spēlētāji. Šo var salīdzināt ar boksa maču augstākajā līgā."

Kā atgādina "Ir", Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte izmaksas bija 1,94 miljoni latu (neskaitot pievienotās vērtības nodokli) par 14,8 kilometriem ceļa. Tas bija viens no pirmajiem lielajiem valsts pasūtījumiem, kur prasīts izmantot salīdzinoši dārgu sastāvdaļu - polimērmodificēto bitumenu, kas ir cietāks materiāls, jo autoceļu izmanto daudz smago transportlīdzekļu.

Polimērmodificētais bitumens nodrošina lielāku autoceļa izturību un pagarina tā mūžu, taču tas ir dārgāks par parasto bitumenu (290 lati par tonnu, salīdzinot ar 210 latiem).

Konkursā kopumā piedalījās astoņi pretendenti - cenas svārstījās no 1,94 miljoniem latu, ko piedāvāja konkursa uzvarētājs "A.C.B.", līdz 2,6 miljoniem latu. "Šlokenbeka" un tās partneri piedāvāja ceļu uzbūvēt par 2,13 miljoniem latu.

Aizdomās, ka ar "A.C.B." cenu nav iespējams uzbūvēt ceļu ar prasītajiem materiāliem, "Šlokenbekas" laboranti veikuši četrus urbumus paraugu noņemšanai. Tie nosūtīti uz laboratoriju Vācijā.

Pēc pāris mēnešiem saņemti analīžu rezultāti - asfalta kārtā esošā saistviela vispār nav modificēta, tajā nav ne polimērmodificētā bitumena, ne citas pārveidotas saistvielas. Tas ir parasts bitumens, turklāt ļoti mīksts. Asfalta virskārta modificēta ar termoplastiem (materiāls, ko izmanto, piemēram, vadu izolācijai), bet tā nav piemērota Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Lai gan virskārtā izmantotais materiāls samazina risu veidošanos, zem tās ir klāts parastais bitumens, tāpēc palielinās plaisu rašanās iespēja - virskārta nevar pielāgoties apakšējās kārtas izliekumam un var pārlūst.

Kā ziņots, ceļu būves un remonta kompānijas SIA "Šlokenbeka" apgrozījums pagājušajā gadā krities par 78,5% - līdz 3,4 miljoniem latu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" informācija. Tai skaitā ieņēmumi ceļu būvē veidoja 3,1 miljonu latu.

2008.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 15,84 miljoni latu.

Pagājušajā gadā "Šlokenbeka" strādāja ar 1,37 miljonu latu zaudējumiem; 2008.gadā tika gūta 0,695 miljonu latu peļņa.

Kā vadības ziņojumā atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Paiders, 2009.gads bijis neveiksmīgs kompānijai. Apgrozījuma kritums saistīts ar dziļo ekonomisko krīzi Latvijā, vājiem rezultātiem ir arī citi iemesli - konkurentu rīcība un dalība izsolēs ar reālām darbu cenām.

2008.gadā "negodīgas konkurentu - AS "A.C.B." - rīcības rezultātā novilcināti un 2009.gada pavasarī nelikumīgi noraidīti" autoceļa Ludza-Terehova rekonstrukcijas darbu izsoles rezultāti, kurā "Šlokenbeka" bija paziņota par līguma slēdzēju. Iespējamā līguma summa bija 34 miljoni latu, līdz ar to zaudētas iespējas nodrošināt firmas darbību divus gadus, sagaidot krīzes beigas.

Pildot īpašnieku vienbalsīgu lēmumu, "Šlokenbeka" 2009.gada izsolēs piedāvājusi tikai reālas izpildāmo darbu cenas.

"Tā kā konkurentu izvēlētā taktika bija iegūt būves tiesības par jebkuru cenu, tad 2009.gadā piedāvāto "uzvarētāju" cenu līmenis bija zemāks pat līdz 50% par mūsu pašizmaksai ļoti tuvu esošo cenu. Tā kā piedāvāto līgumu skaits bija neliels - aptuveni 30% no iepriekšējo gadu apjoma -, esam brīvprātīgi atdevuši savu tirgus daļu," norāda Paiders.

Pērn uzņēmums izmantojis visu veidu uzkrājumus, kas izveidoti iepriekšējos gados, tai skaitā nesadalīto peļņu, ieturētos būvdarbu līdzekļus pēc to pabeigšanas u.c. Paralēli tika meklēti un atrasti projekti ceļu būvdarbu veikšanai Polijā, kas var dot būtisku atbalstu darba turpināšanai Latvijā pēc ekonomiskās krīzes zemākā punkta pārvarēšanas, kas ceļu būvē sagaidāms 2010.gadā. Veikti visi nepieciešamie pasākumi izmaksu samazināšanai, tostarp darbaspēka izmaksu samazināšanai, teikts vadības ziņojumā.

Uzņēmumam patlaban nav neizpildītu kreditoru saistību. Savukārt investīcijas 2009.gadā netika veiktas, izņemot zemes pirkšanai. 2010.gadā tās plānotas tikai saistībā ar darbības nodrošināšanu Polijā.

"Šlokenbeka", pateicoties īpašnieku atbalstam, aktīvi piedalās visās pieejamās izsolēs. Noslēgti līgumi par 5,825 miljoniem latu.

Paiders pauž pārliecību, ka uzņēmuma, īpašnieku un banku sadarbības rezultātā 2011.gadā izdosies uzlabot firmas darbību. Savukārt 2010.gadā plānots ar darbību ārzemēs nodrošināt "Šlokenbekas" konkurētspējas saglabāšanu Latvijā.

Pērn vidējais darbinieku skaits uzņēmumā bija 191.

SIA "Šlokenbeka" tika nodibināta 1993.gadā, taču uzņēmumā norāda, ka tā vēsture patiesībā sākās tālajā 1949.gadā, kad Šlokenbekas muižā tika izveidota Latvijā pirmā ceļu mašīnu stacija. Sākotnējais uzdevums bija Tukuma rajona, kā arī tuvākās apkārtnes ceļu atjaunošana un sakārtošana, gadiem ejot - jaunu izbūve, rekonstruēšana un remonts.

Patlaban "Šlokenbeka" ir vidēja lieluma ceļu būves un remonta uzņēmums, kam ir trīs asfalta rūpnīcas, iespaidīgs un mūsdienīgs tehnikas klāsts, pēc Eiropas Savienības standartiem sertificēta ceļu izpētes laboratorija un zinoša, pieredzējusi darbinieku komanda.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 000 216 begin_of_the_skype_highlighting              1 000 216      end_of_the_skype_highlighting lati, bet kapitāldaļas pieder Vācijas uzņēmumam "Deutag GmbH & Co. KG" - 41,04%, Ivetai Sārtai - 3,5%, Jānim Kārkliņam - 2,63%, Annai Gulbei - 2,63%, Vācijas uzņēmumam "Becker BAU GmbH & Co. KG" - 41,04%, Paideram - 5,19%, Jurim Krupinskim - 2,63%, kā arī Miervaldim Janševicam - 1,35%.

Kā ziņots, ceļu būvnieks AS "A.C.B." pagājušo gadu noslēdzis ar 1 211 013 begin_of_the_skype_highlighting              1 211 013      end_of_the_skype_highlighting latu peļņu, kas ir piecarpus reizes mazāka nekā gadu iepriekš, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" informācija. 2008.gadā uzņēmums nopelnīja 6 736 946 latus.

Pagājušo gadu ceļu būvnieks noslēdzis ar 34,7 miljonu latu apgrozījumu, kas arī gada laikā ir samazinājies vairāk nekā uz pusi - 2008.gadā "A.C.B." neto apgrozījums bija 73,7 miljoni latu.

"A.C.B." ieņēmumi no līdzdalības meitas un saistīto uzņēmumu kapitālos pagājušajā gadā bijuši 2,4 miljoni latu.

"A.C.B." ir dibināta 1992.gadā un patlaban ir viens no vadošajiem ceļu būves uzņēmumiem valstī, kas izpilda gan valsts, gan privāto investoru un pasūtītāju uzdevumus. Uzņēmumu dibinājis Valdis Lejnieks (patlaban valdes priekšsēdētājs), Edvīns Tankelsons (patlaban valdes loceklis) un Paulis Voicehovičs.

Uzņēmuma akcijas 2006.gada maijā piederēja Lejniekam - 63,18%, Voicehovičam - 14,57%, Tankelsonam - 13,09%, kā arī Gundaram Krievam - 9,17%. Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā gan nav obligāta, tādēļ precīzs saraksts par akciju sabiedrību akcionāriem pieejams tikai pašā akciju sabiedrībā, bet par publiskajām akciju sabiedrībām - Latvijas Centrālajā depozitārijā.

Komentāri (99)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu