Bez "vieglās naudas" nebūs jauna nekustamo īpašumu burbuļa (12)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Ja Latvijā tuvākajos gados nebūs pieejami lētie kredītresursi jeb "vieglā nauda", tad jauna nekustamo īpašumu burbuļa uzpūšanās risks ir minimāls, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja ASV investīciju grupas "New Century Holding" (NCH) vecākais viceprezidents Baltijas valstīs Kārlis Cerbulis.

Jebkurš, kurš dod "vieglo naudu", rada nepamatotus ekonomiskos apstākļus, skaidro Cerbulis, bet, ja tirgus attīstās organiskā veidā, ja to uz priekšu virza pieprasījums, tad viss ir kārtībā. "Es domāju, ka vismaz tuvākajos 10 gados mums neviens lētus resursus nedos," sacīja Cerbulis.

Viņš uzskata, ka pēdējos piecus - sešus gadus bankas Latvijā nebija īstas bankas, tie drīzāk bija naudas izsniegšanas automāti. "Katrai bankai aizmugurē ir akcionāri, kuriem jāsaņem peļņa. Bankas dzīvo tikai no maržas, un tā marža ir 1% līdz 3%, tātad, ja banka zaudē vairāk par 1,5% gadā, tad tā jau ir zaudētājos. Ja banka izsniedz 100 kredītus, tad no šiem kredītiem tikai viens drīkst "noiet pa burbuli". Patlaban bankām norakstāmi ir 30 līdz 50 kredīti no simta," skaidroja Cerbulis.

Īstai bankai ir jābūt konservatīvai iestādei. Cerbulis uzskata, ka krīzes ietekmē bankas to ir sapratušas, tātad - "vieglā nauda" Latvijā nebūs pieejama un nebūs arī jaunas nekustamo īpašumu tirgus pārkaršanas. "Par to mums nebūtu jāuztraucas. Neviens necels spekulatīvi lielus projektus un, ja arī cels, tad par savu naudu un riskēs ar savu naudu. Zaudētāji būs vienmēr, bet no šādiem zaudētājiem necietīs pārējie," sacīja Cerbulis.

Arī nekustamo īpašumu cenām nākotnē nebūs nekāda pamata atgriezties 2007.gada vai 2008.gada līmenī, uzskata Cerbulis. "Vienīgais izņēmums - ja ir eiro zonas inflācija. Nekāda cita pamata cenu kāpšanai līdz tādam līmenim nav," sacīja Cerbulis.

"Protams, cenas jau tagad kāpj un vēl kādu laiku tās kāps. Ir dabiskā cenu robeža, pie kuras atmaksājas celt no jauna – ir jāpieskaita celtniecības izmaksas, zemes izmaksas un neliela peļņa attīstītājam. Tā tad arī būtu maksimālā cena. Tiklīdz nekustamo īpašumu cena sāk pārsniegt šo robežu, tā uzreiz tirgū var ienākt pārāk daudz jaunu projektu, piedāvājums uzreiz pārsniegs pieprasījumu un cena atkal sāks stabilizēties," skaidroja Cerbulis.

Viņš piebilda, ka nepārkarsētā tirgū notiek dabiska cenu regulācija trīs līdz piecu gadu griezumā, jo tik ilgs laiks ir nepieciešams jauna projekta attīstīšanai. Ja tirgus iet uz augšu pakāpeniski soli pa solim, tad cenu pašregulācija 3 - 5 gados ir pilnīgi pietiekama. "Ja tirgus attīstās pārāk ātri, tad visi domā, ka tagad būs tikai peļņa, un neaptver, ka pieprasījums ir daudz mazāks nekā piedāvājums," sacīja Cerbulis.

Komentāri (12)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu