Laikraksts: Latvijā nevēlas "Neste oil" otrās paaudzes dīzeļdegvielu (4)

Somijas lielākais degvielas ražotājs "Neste oil" jau vairākus gadus vienīgais ražo un pārdod pasaulē pieprasīto otrās paaudzes biodīzeļdegvielu un vēlas iespējami ātrāk sākt tās pārdošanu arī Latvijā. Tomēr mūsu valsts uzņēmēji un nozares eksperti šo ieceri neatbalsta, norādot uz nepieciešamību atbalstīt vietējos ražotājus.

"Neste oil" izveidoto videi draudzīgo biodīzeļdegvielu "NExBTL" kopš 2007.gada ražo uzņēmumam piederošajā naftas pārstrādes rūpnīcā Porvo. Abu ražošanas līniju jauda ir 380 000 tonnu degvielas gadā. Nākamajā gadā darbība jāsāk divām rūpnīcām ar 800 000 tonnu lielu jaudu (katrā rūpnīcā) Singapūrā un Roterdamā.

"NExBTL" var ražot no plaša produktu klāsta, tostarp no rapšu eļļas, no atkritumiem un citām izejvielām. Pētnieki secinājuši - visizdevīgāk "NExBTL" ir ražot no palmu eļļas. Notiek arī pētījumi "NExBTL" ieguvei no aļģēm, mikrobiem, koksnes biomasas un citām izejvielām.

Atšķirībā no pirmās paaudzes biodīzeļdegvielas, kas neder visu automašīnu dzinējiem, "NExBTL" gan atsevišķi, gan kā piemaisījumu var izmantot visiem ar dīzeļdegvielu darbināmiem motoriem un tai ir mazāk izmešu nekā pirmās paaudzes dīzeļdegvielai. Par nekaitīgumu motoriem liecina ilgā laika posmā veiktās dzinēju pārbaudes un citi piemēri, tostarp tīras (100% koncentrācija) "NExBTL" izmantošana Helsinku 300 sabiedriskā transporta autobusos viena gada garumā, pārbaudes arktiskajos apstākļos Kanādā un Vācijā.

Somijā visai "Neste oil" ražotajai dīzeļdegvielai pievieno 10% lielu "NExBTL" daļu.

"Otrās paaudzes biodīzeļdegvielai salīdzinājumā ar fosilo degvielu ir samazināts emisiju skaits, tostarp par 50% mazāk ogļūdeņraža, par 28% mazāk tvana gāzes un cieto daļiņu, kā arī par 10% mazāk slāpekļa oksīda," norāda SIA "Neste Latvija" ģenerāldirektors Kristians Hallunds. Viņš piebilst - līdztekus iepriekš nosauktajiem rādītājiem otrās paaudzes biodīzeļdegviela ir salizturīga - tīrā veidā to var izmantot pat mīnus 35 grādu salā. Trūkums - "NExBTL" ir dārgāka nekā pirmās paaudzes biodīzeļdegviela.

Latvijas likumi par biodīzeļdegvielu atzīst vien no rapša gatavotu degvielu. Tātad patlaban mūsu valsts tirgū pasaulē ļoti pieprasīto "NExBTL" pārdot nevar. Hallunds gan teic, ka somi rīkosies, lai likumu mainītu.

Kā atgādina "Latvijas Avīze", pēc divām nedēļām - no 1.aprīļa - visai valstī pārdotajai fosilajai dīzeļdegvielai pievienos 5% lielu obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu.

"Likums patlaban ir izveidots tā, lai pašu lauksaimniekiem būtu darbs, lai uz vietas notiktu ražošana. Amerikāņi vēlējās Latvijā pārdot bioetanolu, mēs protestējām. Neredzu iemeslu likuma mainīšanai par labu citā valstī ražotajai degvielai. Cita lieta, ja nodarbināti būtu paši Latvijas cilvēki," uzsver Latvijas Biodegvielu asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs. Viņš sola cīnīties, lai obligāto 5% lielo biodīzeļdegvielas un bioetanola piejaukuma daļu Latvijā palielinātu līdz 7% lielam īpatsvaram.

"Ja Latvijas tirgū ielaidīsim šo degvielu, tad iznīcināsim savas mazās biodegvielas ražotnes. Jau patlaban tās var savu produktu pārdot Lietuvā, bet vēlāk lietuvieši to ved pārdot uz Latviju," saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesore Māra Jure.

Pērn valstī ražoja 49 727 kubikmetrus biodīzeļdegvielas, tostarp valstī uz vietas patērēja vien 1286 kubikmetrus degvielas.

"Valstī biodegvielas ražošana ir pietiekami attīstīta, tomēr patēriņš ir zems. Patlaban ministrija gatavo Atjaunojamo energoresursu likumu un atjaunojamo energoresursu rīcības plāna projektu. Direktīvā par atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā bruto enerģijas gala patēriņā 2020.gadā ir jānodrošina, ka 10% no valstī patērētās degvielas ir biodegviela, tādēļ likumā plānots arī regulējums attiecībā uz biodegvielas izmantošanu. Savukārt rīcības plānā tiks iekļauti konkrēti pasākumi biodegvielas plašākas izmantošanas veicināšanai. Tāpēc Ekonomikas ministrija pauž gatavību izvērtēt jebkuras jaunas biodegvielas ražošanas tehnoloģijas potenciālu Latvijā un aicina komersantus iesniegt priekšlikumus Latvijas atjaunojamo energoresursu rīcības plānam," norāda Ekonomikas ministrijas preses sekretāre Evita Urpena.

Viņa uzsver - agrāk veiktie pētījumi rāda, ka Latvijas apstākļiem vispiemērotākā ir no rapšu eļļas ražotā biodīzeļdegviela. Ziņu par otrās paaudzes biodīzeļdegvielu ministrijai neesot.

RTU profesors Valdis Kampars stāsta, ka arī RTU veic pētījumus. Tiesa gan, vajadzīgo iekārtu pirkšanai vēl jāpiesaista vairāki simti tūkstoši latu.

"Nevaru pateikt, vai šo degvielu radīsim paši vai pārņemsim tehnoloģiju, tomēr ar mūsu lauksaimniecības iespējām tā būtu jāražo pašiem," uzsver zinātnieks.

Ja valsts izvēlas profesora nosaukto virzienu, tad vajadzēs lielu naudas ieguldījumu. "Neste oil" pērn izpētē ieguldīja 37 miljonus eiro (25,9 miljonus latu), tikpat daudz šim mērķim tērēs arī šajā gadā. Naudas ieguldījums 190 000 tonnu jaudas ražošanas līnijā bija 100 miljoni eiro (70 miljoni latu).

Somijas degvielas ražotājs vismaz nākamos 3-4 gadus nav iecerējis citiem ražotājiem pārdot "NExBTL" ražošanas licenci.