Kompānijai Google, kas piedāvā informācijas meklēšanu internetā, šogad apritēs astoņi gadi, un tā atrodas panākumu virsotnē. Vienam no tās dibinātājiem un tehnoloģiju prezidentam, Stenfordas universitātes doktoram un maskavietim pēc izcelšanās Sergejam Brinam (Sergey Brin) ir tikai 32 gadi, bet viņš jau ir miljardieris.
Kā Sergejs Brins taisīja Google (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Google lietotājiem visticamāk jau piemirsies, ka portāla pirmsākumi meklējami 1996. gadā, ASV Stenfordas universitātes interneta meklēšanas lapā BackRub. Tieši 1996. gada rudenī Kalifornijas štata Stenfordas aspiranti Sergejs Brins un Larijs Peidžs palaida savu vietējās nozīmes interneta meklēšanas lapu BackRub, kas patiesībā bija viņu kursa darbs. Serveris (1024 gigabaiti) atradās Sergeja istabā, lapai bija askētisks noformējums, bet tās darbības pamats bija principiāli jauns — visi meklētie dati tika apkopoti pēc citu attiecīgo meklējumu skaita. Rezultātā piedāvāto materiālu augšgalā atradās paši pieprasītākie dokumenti.
Pirmais čeks
Meklēšana izrādījās tik ērta, ka drīz jauno interneta lappusi sāka izmantot cilvēki, kam nebija nekādas saistības ar universitāti. Pusotra gada laikā BackRub apmeklētāju skaits pārsniedza 10 tūkstošus dienā. Universitātē uzradās arī sašutušie, jo serveris "aprija" vairāk nekā pusi no mācību iestādes interneta trafika. Vienlaikus jaunos censoņus sāka vainot apzinātā virtuālās telpas huligānismā. Meklētāji parasti nepievērsa uzmanību atsevišķu universitātes dokumentu uzrakstiem Tikai dienesta lietošanai, atverot visu pēc kārtas. Projektu, kas bija radies it kā mācību mērķiem, bet pārsniedzis pieļaujamo robežu, piedraudēja slēgt. "Kādā brīdī vajadzēja izdarīt izvēli: turpināt mācības vai uzsākt savu "lietu"," atceras Sergejs.
Palīdzēja nejaušība. Jauno sistēmu Brins demonstrēja vienam no Sun Microsystems pamatlicējiem Endijam Behtolšeimam (Andy Bechtolsheim). "Tas ir interesanti, bet es steidzos. Kā sauc kompāniju?" Behtolšeims prasīja un izvilka čeku grāmatiņu. Pēc dažām minūtēm inovatori palika vieni ar čeku 100 tūkstošu dolāru vērtībā. Tas bija adresēts vēl neeksistējošai kompānijai Google Incorporated. Kompāniju nācās dibināt steidzīgi, turklāt steiga noteica izvēli starp zinātni un biznesu. Abi puiši paņēma akadēmisko atvaļinājumu, sākā vākt naudu un 1998. gada 7. septembrī tika reģistrēta Google Inc. ar pamatkapitālu viena miljona dolāru apmērā.
Savāktos līdzekļus ieguldīja tikai biznesa attīstībā, neziedojot ne centa reklāmai. Tomēr jau 1999. gada sākumā par jauno un veiksmīgo interneta meklētāju rakstīja visi lielākie ASV laikraksti, bet apmeklētāju skaits auga ģeometriskā progresijā. Jāpiebilst, ka meklēšanu Google veica nevis daži jaudīgi serveri, bet vairāki tūkstoši parastu galda datoru.
Serjoža no Padomju Savienības
Sergejs Brins ir dzimis 1973. gadā Maskavā ebreju ģimenē. Tēvs — matemātiķis, māte — inženiere. Padomju Savienībai raksturīgo antisemītismu uz savs ādas izjuta galvenokārt tēvs. Pēc Maskavas Valsts universitātes beigšanas viņu nepieņēma aspirantūrā, tiesa, neviens neiebilda pret strādāšanu pie zinātņu kandidāta disertācijas privātā ceļā. Tieši tāpat bija ar ārvalstu braucieniem — oficiālajās delegācijās Mihailu Brinu neiekļāva, bet pēc individuāliem ielūgumiem, kā par brīnumu, atļāva braukt. 1979. gadā M. Brins kopā ar ģimeni, izmantojot pazīšanos ārvalstu zinātnieku vidū, emigrēja no PSRS. Sergejam seši gadi palika jau ASV. Jāpiebilst, ka vecākais Brins drīz pasniedza matemātiku Merilendas štata universitātē, bet viņa sieva sāka strādāt Nacionālajā aeronautikas un pētniecības aģentūrā (NASA).
Jaunākajam Brinam adaptācija problēmas nesagādāja. Viņš atzīst, ka skolā garlaikojies, jo matemātiku tur pasnieguši primitīvi. Sergejs drīz vien pārsteidzis skolotājus — devītajā dzimšanas dienā tēvs viņam uzdāvināja elektronu skaitļojamo mašīnu Commodore 64 (datori vēl bija liels retums), un zēns sāka nodot mājas darbus, kas izdrukāti uz printera. "Vecmāmiņa vienmēr vaimanāja, ka man galvā ir tikai kompjūteri," atceras S. Brins. Tomēr viņš apguva arī vairākas valodas, pirmkārt, angļu un krievu, piedevām vecāki viņam paši sniedza papildstundas matemātikā.
1990. gadā jaunais talants iestājas Merilendas universitātes matemātikas fakultātē. Teicamnieka diplomu kompjūtersistēmu un matemātikas specialitātē viņš saņēma pirms termiņa, turklāt ieguva prestižo stipendiju National Science Foundation Graduate Fellowship, kas ļāva justies brīvi arī finansiālā ziņā. Izglītošanās turpinās Paloalto — prestižākajā ASV datorzinātņu augstskolā, Stenfordas universitātē, kas atrodas leģendārajā Silikona ielejā. Jāpiebilst, ka atsevišķām ASV augstskolām ir savdabīgs darbības stils — studentiem ar bakalaura diplomu ļauj uzreiz iesniegt dokumentus doktorantūrā un maģistra grādu iegūt mācību procesā. Universitātei rodas iespēja talantīgākos jauniešus piesaistīt ilgstošiem pētniecības darbiem, bet studentiem nav jāmeklē papildu peļņa kaut kur malā.
Matemātika Sergejam Brinam, protams, patika, bet tālejošu plānu nebija. Pasniedzējus pārsteidza viņa izvēlētās papildnodarbības: jahtas, dejas, vingrošana, peldēšana. Tēvs atceras, ka taujājis, vai dēls izvēlējies papildnodarbības. "Jā, es papildus mācos peldēšanu," atraucis Serjoža. Tāpēc vēlākais gājiens ar Google pārsteidza daudzus.
Stenfordas zēni
Ar Lariju Peidžu Brins iepazinās Stenfordā. Tagad visi atceras, ka viņi strīdējās par katru jautājumu, bet vienlaikus ne brīdi nevarēja iztikt viens bez otra. Abu draugu zinātniskie darbi bija par vienu tēmu — informācijas meklēšana pasaules interneta tīmeklī atrodamajos dokumentos, kuru skaits lēšams miljonos. "Kad skatījāmies internetā, mēs nelasījām horoskopus un neapmeklējām iepazīšanās saitus. Mūs interesēja kaut kas cits — informācija, kas pa īstam ietekmē cilvēku dzīves," atceras Brins. Vienu meklēšanas programmu Sergejs radīja jau 1994. gadā. Tā automātiski pārmeklēja Playboy saitu, bet jaunās bildītes ieseivoja Brina datorā... Turpinājums bija nevis meklējumi vienā saitā, bet visā tīklā.
Patentu uz jauno algoritmu par meklējumu izplatīšanu viņi reģistrēja 1996. gada sākumā. Īstais darbs sākās pēc dažiem mēnešiem. Divus gadus vēlāk universitātes vadība gatavojās slēgt abu puišu projektu, kas bija tālu pārsniedzis zinātniskā darba rāmjus. Sākumā jaunie zinātnieki gribēja pārdot savu sistēmu kādai no daudzajām interneta kompānijām, tomēr tālaika portālos meklējumu rezultāti parādījās visai juceklīgā formā un nevienu neieinteresēja īpašs serviss. Izņēmums bija Endijs Behtolšeims ar saviem simt tūkstošiem, ko drīzāk var uzskatīt par ziedojumu. Pēc nedēļas izīrētā garāžā tika radīts Google.
Analizējot meklēšanas sistēmu, kāds bija ievērojis, ka Google, ievadot frāzi: "More evil than Satan" (lielāks ļaunums par Sātanu), pirmajā vietā "izdod" kompānijas Microsoft, bet trešajā — Disney linkus. Brins uzskata, ka tas ir pilnīgi likumsakarīgi, jo daudzi interneta lietotāji vārdu "ļaunums" bieži lieto kopā ar vārdu "Microsoft". Savukārt Google tikai pareizi novērtē popularitāti. Tomēr par šo faktu rakstīja visi izdevumi, bet meklējumi pēc minētās frāzes vairākas nedēļas popularitātes ziņā pārspēja meklējumus pēc vārda "sekss".
Kompānijas popularitāte auga, un pēc pusotra gada tas bija peļņu nesošs uzņēmums. Pirmo biržas akciju izlaides laikā (2004. gada vasarā) Brins un viņa partneris Peidžs atradās popularitātes virsotnē. Viņu atpazīstamību vairoja fakts, ka pirmo akciju izlaide gandrīz tika aizliegta. Tieši pirms šā svarīgā notikuma Brins un Peidžs atļāvās sniegt interviju Playboy, lai gan, atbilstoši biržas noteikumiem, tas ir aizliegts. Jāpiebilst, ka ASV skolēnu vidū visai populāra bija kļuvusi frāze "Make Google", kas faktiski nozīmē lielu naudas pelnīšanu bez precīza plāna un biznesa stratēģijas. Tiesa, akciju izlaide tomēr notika, un pēc gada kompānijas kapitalizācija pārsniedza 100 miljardus.
Talanti un pielūdzēji
Jaunizceptais miljardieris sadzīvē esot pieticīgs cilvēks. Viņš joprojām dzīvo trīsistabu dzīvoklī un brauc ar Toyota Prius (tiesa, ar ekoloģisko dzinēju). Bērnības iespaidi atstājuši savu zīmi — Brinam patīkot apmeklēt Sanfrancisko krievu restorānus un arī saviem viesiem viņš iesakot boršču, pelmeņus un krievu bliņas. Par daudz lielāku komfortu viņš rūpējoties kompānijā. Kompānijas autostāvvietā darbinieki uz skrituļslidām varot spēlēt hokeju, brokastis un pusdienas ofisa kafejnīcā gatavo pazīstami un dārgi pavāri. Ofisā vienmēr ir piejami gan atsvaidzinoši, gan tonizējoši dzērieni (viss bez maksas). Tiesa, šo tradīciju Google ir aizguvusi no "sātana" — Microsoft. Kompānijā vienlaikus darbojas vairāki masieri un mediķi personāla vajadzībām. Uz darbu var vest savus mājas mīluļus — ne tikai suņus un kaķus, bet pat tarakānus un žurkas. Īpaša privilēģija ir atļauja 20% darba laika izmantot savām vajadzībām, kaut vai veidot savu saitu vai lasīt grāmatas. Tieši tāpēc strādāt Google skaitās īpaši prestiži.
Aspiranti Sergejs Brins un Larijs Peidžs tā arī nav ieguvuši Stenfordas universitātes doktora grādu, bet kompānijā cenšas pieņemt ļaudis, kas tādi ir. Pašlaik viņi abi ir kompānijas prezidenti — viens produktu, otrs — tehnoloģiju, bet Google ģenerāldirektors ir Silikona ielejas veterāns Ēriks Šmids (Eric Schmidt). Savukārt Sergejs Brins tāpat kā savulaik Bils Geitss nesteidzas precēties, bet sapņo radīt tādu meklēšanas sistēmu, kas precīzi zinātu, kas tiek meklēts, un sniegtu tieši gaidīto rezultātu.
Ar svešām spalvām cenšas lepoties arī citi. ASV, kur patlaban tiek apspriests likumprojekts par imigrāciju, prezidents Dzordžs Bušs sabiedrībai atgādinājis, ka Amerika ir visplašāko iespēju zeme, ko radījuši tieši imigranti. Iebraucēji stimulējot valsts ekonomiku. Par pozitīvo piemēru Bušs nosaucis Sergeju Brinu, kura vārds nav svešs vismaz interneta lietotājiem. Savukārt Krievijā, kur ne sevišķi draudzīgi izturējās pret miljardiera vecākiem, ne vienā vien interneta portālā vai preses izdevumā cenšas atgādināt, ka viņš ir no Padomju Savienības un Maskavas.