SEB bankas pārstāve Kristīne Martinsone gan norāda, ka tā ir daudz zemāka, nekā 2008. un 2009.gadā.

Visticamāk, likmes nekritīsies līdz gada beigām, līdz ar to kredītņēmējiem, kuru kredīti piesaistīti mainīgajai starpbanku likmei Rigibor, procentos bankai būs jāmaksā vairāk.

Rigibor likmes pēdējā laikā palielinājušās, jo tirgū pieaudzis latu pieprasījums. Tā ir pārejoša ietekme, un brīdī, kad Valsts kase (VK) izmaksās budžeta vajadzībām latus, kā arī izmaksas klientiem tiks veiktas no garantiju fonda latos, likmēm vajadzētu samazināties, uzskata "Swedbank" Aktīvu un pasīvu pārvaldes daļas vadītāja Liene Turlaja.

"Nordea Markets" finanšu produktu speciālists Andris Lāriņš savukārt norāda, ka tirgū būtiski pieauguši Valsts kases (VK) valūtas maiņas darījumu apjomi, jo VK piecās nedēļās plāno nopirkt 430 miljonus latu, tāpēc milzīgais VK pieprasījums pēc latiem valūtu tirgū ir pazeminājis eiro cenu, un tā tirgū aizgājusi zem Latvijas Bankas noteiktā svārstību koridora vidus atzīmes.

Eiro minimālā cena ir fiksēta, tādēļ daudz lētāks eiro nav iespējams, un uzņēmumu interese iegādāties eiro pieaug, sacīja Lāriņš.

Eksperti uzskata, ka tirgu varētu stabilizēt arī tajā ieplūstošās summas, ko "Latvijas Krājbankas" klienti saņēmuši kompensācijās no Noguldījumu garantiju fonda. Mazinoties satraukumam un palielinoties likviditātei sistēmā, latu likmes varētu samazināties.

"Tajā brīdī, kad Valsts kase izmaksās budžeta vajadzībām latus, kā arī izmaksas klientiem tiks veiktas no garantiju fonda latos, likmēm vajadzētu samazināties," prognozē Turlaja.

Kā ziņots, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.