Hipo Fondu Finanšu tirgus apskats

G-20 samitā Korejā ir pieņemts lēmums palielināt attīstības valstu pārstāvību SVF un virzīties uz tirgus orientētu valūtu sistēmu

23. oktobrī Korejas pilsētā Čondžu (Gyeongju) 20 lielāko pasaules ekonomikas pārstāvji samitā pieņēma vairākus svarīgus lēmumus par pasaules galveno valūtu kursu regulēšanu.

Šis temats ir kļuvis īpaši akūts pēdējā laikā, jo līdz ar ASV plāniem sākt dolāru likviditātes apjomu palielināšanu, Federālajai Rezerves sistēmai pērkot no tirgus valsts obligācijas, ASV investori sāka masveidā ieguldīt citu valstu finanšu tirgos (jo likviditātes apjomu pieaugums novestu pie ASV finanšu instrumentu ienesīgumu krituma). Rezultātā šo valstu valūtu kursi sāka palielināties pret ASV dolāru, tādā veidā mazinot to konkurētspēju eksporta tirgos. Vairāku valstu centrālās bankas un finanšu ministrijas pauda neapmierinātību par to, un dažas valstis sāka īstenot pasākumus ar mērķi ierobežot savas valūtas kursa pieaugumu. Piemēram, Japāna septembra vidū īstenoja valūtas intervenci. Pasaulē parādījās bīstamība, ka valstis sāks „valūtu karu” jeb sacensības valūtu devalvēšanā. Tas varētu ar laiku novest pie protekcionisma pieauguma, jo valsts, kas zaudētu valūtu karā, noteikti gribētu ierobežot zaudējumus savai ekonomikai, aizsargājot to ar augstākiem tarifiem. Protekcionisma vilnis nodarītu kaitējumu visām pasaules tirdzniecībā iesaistītām valstīm, līdz ar to ārkārtīgi svarīgi bija panākt vienošanos pasaules ekonomikai nozīmīgo valstu starpā par turpmāko koordinēto rīcību valūtas tirgū.

Samitā tika pieņemti vairāki svarīgi lēmumi.

Pirmkārt, attīstītās valstis, it īpaši valstis, kas emitē rezerves valūtu, apņēmās izvairīties no liekām un pārmērīgām savu valūtu kursa svārstībām.

Otrkārt, visas valstis apņēmās vairāk virzīties uz tirgus orientētu valūtu sistēmu, kur valūtas kursus noteiktu valstu ekonomikas fundamentālie rādītāji, un izvairīties no valūtu konkurējošām devalvācijām.

Treškārt, visas G-20 valstis apņēmās izvairīties no protekcionisma un īstenot tālāko tirdzniecības barjeru samazināšanu.

Šos lēmumus varētu uzskatīt par kompromisu starp pasaules ekonomikas lielvalstīm: no vienas puses, attīstītās valstis apņemas nepieļaut savu valūtu būtisku sadārdzināšanu (to starpā ASV – nepieļaut dolāra kursa pieaugumu), bet, no otras puses, attīstības valstis (arī Ķīna) apņemas virzīties vairāk tirgus determinētas valūtas sistēmas virzienā. Protams, pagaidām G-20 samita komunikē izteiktās apņemšanās neparedz konkrētu rīcību. Tomēr tās var uzskatīt par pirmo soli jaunas valūtas sistēmas saskaņošanā. Šajā valūtas sistēmā acīmredzot būs lielāka ietekme attīstības valstīm. Lai atspoguļotu to (un iespējams – ieinteresētu lielās attīstības valstis uzņemties lielāku atbildību par pasaules valūtu sistēmas normālu funkcionēšanu) G-20 samitā tika panākta vienošanās par Starptautiskā Valūtas fonda balsstiesību pārdalīšanu.

Ķīna būtiski paaugstinās savu ietekmi SVF – tās kvota sasniegs 6,19% no pašreizējiem 3,65%, un būs trešā lielākā pēc ASV un Japānas kvotām. Indija ieņems 8. vietu pēc SVF kvotas apmēra, Krievija ieņems 9. vietu, bet Brazīlija – 10. vietu. Kopumā četrām lielākajām attīstības ekonomikām balsstiesību kvota SVF būs 14,18%, bet visām attīstības valstīm – 42,29%. Tajā pašā laikā attīstītās Rietumeiropas valstis zaudēs divas vietas SVF valdē (pašreiz Eiropas valstīm ir 9 no 24 vietām SVF valdē). ASV kvota SVF paliks vislielākā – 17,67%, līdz ar to ASV saglabās veto tiesības šajā organizācijā. Tagadējās izmaiņas SVF ir tikai sākums. Nākotnē ir gaidāmas jaunas reformas SVF struktūrā.

No vienas puses, Čondžu netika panākti lēmumi par konkrētu rīcību valūtu kursu jomā. Šajā ziņā samits ir tālu no 1985. gada panāktās vienošanās starp piecām toreiz industriāli attīstītākajām valstīm par dolāra kursa samazināšanu (tā sauktas Plaza Accord). Pašreiz pasaules lielāko ekonomiku intereses ir pārāk atšķirīgas, lai tāda vienošanās varētu tikt panākta. No otras puses, apņemšanās koordinēt valūtas politiku pašreizējā brīdi ir jau diezgan liels sasniegums, jo tas nepieļaus valūtas kariem pāriet tirdzniecības karos.

Ķīna palielina refinansēšanas likmi par 0,25% uz labas makroekonomiskās statistikas fona

19.oktobrī Ķīnas Centrālā banka ir paaugstinājusi bāzes likmi par 25 bāzes punktiem. Tagad viena gada Ķīnas Centrālās bankas aizdevumu likme pieaugs no 5,31% līdz 5,56%, bet depozītu likme – no 2,25% līdz 2,5%. Tādā veidā Ķīna mēģina samazināt mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu apjomu pieaugumu. Septembrī Ķīnā izsniegto kredītu apjoma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bija 18,5%. Kredītu bums Ķīnā ir veicinājis būtisku nekustamo īpašumu cenu pieaugumu, un Ķīnas valdība kopš šā gada aprīļa ir īstenojusi virkni darbību, lai apturētu spekulācijas nekustamo īpašumu tirgū un apturētu cenu pieaugumu. Tomēr septembrī, pirmoreiz kopš maija, Ķīnas nekustamo īpašumu cenas pieauga par 0,5%. Acīmredzot tas mudināja Ķīnas Centrālo banku rīkoties, jo inflācija Ķīnā, kaut gan pieaug, tomēr joprojām paliek diezgan zema valstij, kas demonstrē tik straujus izaugsmes tempus. Pēc 21. oktobrī publicētajiem datiem, Ķīnā septembra inflācija, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, sasniedza 3,6%. Pirms mēneša tā bija 3,48%, bet 2010. gada janvārī - 1,53%. Tajā pašā laikā ražotāju cenu inflācija septembrī samazinājās – augusta ražotāju cenu indeksa pieaugums salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija 13,25%, bet septembrī – 12,14%. Maijā ražotāju cenu inflācija, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija 15,41%, līdz ar to var secināt, ka ražotāju cenu pieaugumu Ķīnai izdodas pakāpeniski samazināt.

Izaugsmes tempi Ķīnā 2010. gada otrajā pusē pakāpeniski samazinās, bet joprojām paliek visai iespaidīgi. Pēc iepriekšējā nedēļā publicētās statistikas, Ķīnas IKP pieaugums 3.ceturksnī salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija 9,6%, bet rūpniecības izlaides pieaugums septembrī salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri bija 13,3%. IKP pieaugums 2010. gada 1. ceturksnī bija 11,9%, bet 2. ceturksnī – 10,3%. Rūpniecības izlaides pieaugums martā bija 18,1%, bet augustā – 13,9%. Līdz ar to var secināt, ka iepriekš īstenotās Ķīnas Centrālās bankas politikas izmaiņas dod rezultātu – ekonomikas pieaugums kļūst mērenāks, inflācija rūpniecībā samazinās, bet izsniegto kredītu apjoma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas janvārī bija 29,7%, bet maijā – 21,5%, līdz septembrim samazinājās līdz 18,5%.

Ķīnā ātri pieaug mazumtirdzniecības apgrozījums – septembrī tā pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija 18,8%, kas ir lielākais rādītājs kopš septembra. Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums varētu liecināt, ka notiek tas, ko gaida visā pasaulē, - Ķīna vairāk patērē un pakāpeniski kļūst mazāk orientēta uz eksportu.

Tomēr tas, ka Ķīnā turpina pieaugt patēriņa cenu inflācija, iespējams, liks Ķīnas Centrālajai bankai vēl vairākas reizes šogad un nākamā gada pirmajā pusē paaugstināt bāzes likmi. Patēriņa cenu inflācija varētu kļūt par vienu no būtiskākajām Ķīnas problēmām nākotnē, kā arī kļūt par vienu no faktoriem, kas varētu veicināt Ķīnu pakāpeniski palielināt juaņas kursu, jo šādi inflāciju izdotos ierobežot.